Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. jūlijs, 2014
Drukāt

Kas liecina par ūdens deficītu organismā?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ja organismam trūkst ūdens, tas šo deficītu kompensē ar papildu tauku producēšanu.

Pielāgojoties ārējiem laikapstākļiem un regulējot ķermeņa temperatūru, organisms patērē vairāk ūdens nekā parasti. Svīstot tas zaudē arī minerālvielas – nātriju, kāliju un magniju, kas nodrošina šūnu darbību.

Slodzes laikā uz ūdens rēķina cilvēks var zaudēt līdz pat 2% no sava ķermeņa masas. Tas ir pietiekami daudz, lai ietekmētu organisma darbspēju samazināšanos līdz 20 procentiem. Diētas ārsts Andis Brēmanis skaidro, ka šķidruma zudums diennaktī, ja nav ļoti karsts laiks un izteikta svīšana fiziskas slodzes dēļ, ir 2–2,5 litri. Karstā laikā vai slodzes apstākļos šķidruma zudums var sasniegt pat 4–5 litrus un vairāk.

Par ūdens deficītu organismā signalizē slāpes, savukārt par organisma atūdeņošanos liecina pašsajūtas pasliktināšanās, galvassāpes, reibonis un slikta dūša. Sekas var būt nopietnas: krampji, samaņas zudums, sirds vājums, var pat iestāties nāve. Ūdens trūkuma sekas pastiprina arī cilvēka vispārējais veselības, fiziskais un emocionālais stāvoklis, dažādas slimības, to slēptās formas, medikamenti, vecums, ēšanas paradumi, trenētība, pat epizodiska smēķēšana vai alkohola lietošana. – Netrenētiem, cilvēkiem ar lieko svaru un sēdoša darba svētdienas sportistiem ātrāk kļūst slikti. Pašsajūtu ietekmē arī tas, ja ir slikti gulēts, maz ēsts vai uzturā lietots trekns, smags ēdiens. Īpaši pakļauti riskam ir cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, nieru, aknu slimībām un cukura diabētu, – skaidro katastrofu medicīnas speciālists Mārtiņš Šics.

Tāpēc karstās dienās, smaga darba un fizisku nodarbību laikā slāpju dzesēšanai jādzer vairāk nekā ikdienā, priekšroku dodot minerālūdenim, jo tam ir augstāka mineralizācijas pakāpe nekā dzeramajam ūdenim.

Lai arī ūdens daudzuma patēriņā iesaka ņemt vērā pašsajūtu, pieaugušam cilvēkam katru dienu vajadzētu izdzert 1,5–2 litrus ūdens. Šajā daudzumā neieskaita citus šķidrumus, jo sulās, pienā, kafijā, tējā un citos bezalkoholiskajos dzērienos ir 85–99% ūdens, un tie līdz ar ēdienu nodrošina 20–30% no organismam nepieciešamā ūdens daudzuma. Tiesa, svaigi spiestās sulās ir arī daudz vērtīgu vitamīnu, tādēļ tās (vēlams – atšķaidītas) var dzert pārmaiņus ar ūdeni, kura garšu var uzlabot ar piparmētras lapiņām, apelsīna un citrona šķēlītēm, gurķa ripiņām, arbūza vai cita sulīga augļa gabaliņiem.

Nepieciešamo ūdens dienas normu var pavisam precīzi aprēķināt, ņemot vērā svaru, fizisko aktivitāšu intensitāti, klimatu un citus faktorus. Visērtāk to noteikt, izmantojot dažādas internetā pieejamas programmas, taču Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeits Mareks Osovskis iesaka vienkāršu logaritmu: aprēķināšanai jāzina savs ķermeņa svars, kas jāizdala ar 30. Piemēram, ja cilvēka svars ir 70 kg, tad dienā viņam ieteicams izdzert divus trīs litrus ūdens. Sportistiem dienā jāizdzer krietni vairāk, pat 4–5 litri, jo tā var pasargāt savu veselību, uzlabot rezultātus un koncentrēšanās spējas.

M. Osovskis iesaka padzerties pusstundu pirms sportošanas vai intensīva fiziska darba uzsākšanas, tā laikā – pa mazam malciņam, lai nerastos apgrūtinājuma sajūta kuņģī. Pēc treniņa vai darba pabeigšanas ūdeni var dzert, kamēr pazūd slāpju sajūta, bet pirmajās 20 minūtēs pēc aktivitātēm – ne mazāk kā puslitru.

Cilvēkiem ar hroniskām sirds vai nieru slimībām dzeršanas režīms ir saskaņojams ar ārstu!

M. Šics brīdina ūdens vietā slāpju mazināšanai nelietot enerģētiskos dzērienus un dažādus stimulatorus, jo to efekts var būt pretējs reklāmās solītajam un gaidītajam. Šo dzērienu sastāvā ir ortofosforskābe, kas no organisma izskalo kalciju un arī bojā zobu emalju, bet saldinātāji, aromatizatori, krāsvielas un stabilizatori var būt alerģijas cēlonis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+