Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Slapjums skādējis kartupeļiem

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Šogad jūnijā nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 78 milimetri jeb 120% no ilggadējās normas, tādējādi jūnijs ilggadējo datu rindā ir piektais ar nokrišņiem bagātākais šajā gadsimtā.

 

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija, jūnijā nokrišņu daudzums svārstījās no 80% no normas Liepājā un Rucavā līdz 170 – 180% Krāslavas novada Piedrujā un Lubānā. Tas atstājis iespaidu uz lauku kultūrām.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sešos Latvijas novados konstatējis kartupeļu lakstu puvi, tomēr vislielākos zaudējumus audzētājiem varētu radīt neuzdīgušie stādījumi. VAAD inspektori kartupeļu lakstu puvi konstatējuši Ogres, Ķeguma, Limbažu, Smiltenes, Neretas un Rēzeknes novada saimniecībās. Turklāt lakstu puve atklāta arī saimniecībās, kas tupeņus audzē pārdošanai.

“Pirmo reizi šajā gadā kartupeļu lakstu puvi atklājām 20. jūnijā Rēzeknes novadā. Patlaban tā visvairāk izplatās Ogres novadā. Šīs slimības izplatībai vislabvēlīgākie nosacījumi ir plus 15 grādi un mitrums – patlaban tos arī redzam,” teic VAAD integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija. Viņa saimniekiem iesaka vērot uz kartupeļu lauka notiekošo, izmantot augu aizsardzības līdzekļus un VAAD tīmekļa mājas vietnē aplūkot slimības izplatības karti. VAAD uzskata – patlaban runāt par kartupeļu lakstu puves ietekmi uz šā gada ražu ir pāragri.

Lakstu puve aptuveni jūnija beigās sāk izplatību ik gadu un, prasmīgi cīnoties, to var uzveikt. Šajā sezonā kartupeļu audzētājiem ir vēl viens pārbaudījums. Proti, iestādītie tupeņi pēc lietavām neuzdīga. Šo nepatīkamo situāciju vakar apstiprināja Līgatnes pagasta zemnieku saimniecībā “Briežkalni” un a/s “Latfood”.

 

“Aizvien bija tā, ka ūdens uz lauka ir ražas novākšanas, nevis kartupeļu stādīšanas laikā. Mēs šajā gadā stādīšanu beidzām 23. maijā tāpēc, ka lietus dēļ nevarējām uzbraukt uz lauka,” stāsta “Briežkalnu” saimnieks Ainārs Ciematnieks.

 

Viņš lēš, ka kopējā neuzdīgušo stādījumu platība būšot vienu hektāru liela. Savukārt gandrīz visu lauku profilaktiskā miglošana pret lakstu puvi vakar jau bija pabeigta. “Briežkalnu” laukos šīs slimības nav.

Līdzīga situācija izveidojusies arī daudzu kartupeļu audzētāju laukos. Arī a/s “Latfood” agroservisa direktors Ilgvars Kalniņš atzīst – kartupeļi patlaban augot labi, tomēr zaudējumi no neuzdīgušās platības būšot.

Nekādu labumu kartupeļiem nedodot arī pārāk lielais mitrums. Vakar no rīta Līgatnes pusē dažās stundās uz “Briežkalnu” kartupeļu lauka nolija 20 milimetru ūdens kārta, kas veido ceturto daļu no jūlija normas. “Iespējams, ka šajā vasarā pret lakstu puvi vajadzēs miglot biežāk nekā citus gadus,” tā A. Ciematnieks.

VAAD Zemgales reģiona vecākā inspektore Zane Liepiņa teic, ka puves pazīmes patlaban parādās visos kartupeļu laukos. “Lielie audzētāji laukus ir nomiglojuši. Citas izvēles nav mazdārziņu īpašniekiem. Viņi miglošanai var pirkt tā saucamās trešās klases preparātus, to pirkumam īpašu apliecinājumu nevajag,” tā Z. Liepiņa. Lakstu puves izplatīšanās sākumā ar miglošanu, izmantojot ķīmiskos līdzekļus, to var apturēt.

Priekuļu Valsts laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Līvija Zariņa teic, ka institūts patlaban cīņai pret lakstu puvi izmēģina dabisku līdzekli – vermikompostu. L. Zariņa uzsver nepieciešamību izvēlēties sertificētu, pret slimībām noturīgu sēklu. Pētniece arī atzīst – aizvadītais vēsais pavasaris kartupeļu audzētājiem bija ļoti nelabvēlīgs, tomēr dabas apstākļu ietekmi uz ražu vēl pāragri vērtēt. Pētniece vakar vērtēja bioloģisko cietes kartupeļu stādījumus Lēdurgas pagasta SIA “Ekotri lauki” saimniecības demonstrāciju laukā. “Redzam, ka ir lakstu puves pazīmes. Ļoti svarīgas būs nākamās divas nedēļas – ja līdz kartupeļu ziedēšanai izaugs liela un zaļa lapu masa, tad viss būs kārībā,” teic pētniece.

 

Uzziņa

Kartupeļu lakstu puve, kā to ierobežot

Sēnes ‘Phytophthora infestans’ inficē kartupeļu lapas, stublājus, bumbuļus, dīgstus.

Pirmie slimības simptomi parādās uz lapām vasaras otrajā pusē parasti kartupeļu ziedēšanas sākumā. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši pelēcīgi brūni plankumi, kas vēlāk nekrotizējas.

Uz stublājiem un lapu kātiem slimība parādās garu, brūnu joslu veidā.

No slimajiem kartupeļu ceriem inficējas veselie augi. Sēnes attīstībai labvēlīgos apstākļos 7 – 10 dienās var iznīkt laksti visā kartupeļu laukā.

Pirmais smidzinājums jāizdara profilaktiski – īsi pirms kartupeļu lakstu sakļaušanās vagās vai parādoties slimības pirmajām pazīmēm. Pirmajam smidzinājumam ieteicams izmantot fungicīdu ar sistēmas vai lokālu sistēmas iedarbību. Smidzinājumu atkārto pēc 10 – 14 dienām. Turpmāk izmantojami pieskares iedarbības fungicīdi, atkārtojot pēc 7 – 10 dienām.

 

Avots: VAAD

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+