Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. oktobris, 2012
Drukāt

Slaukšanu mēģinās bremzēt

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas piena ražotāji patlaban darbojas tādā piena ražošanas grafikā, kas kvotas gada beigās nākamā gada 31. martā nozīmētu 0,3% lielu valstij piešķirtās kvotas pārsniegumu. Piena ražošanas grafiks salīdzinājumā ar 2011./2012. kvotas gadu ir par 8 – 10% straujāks. Pērn piena ražotāji valsts piena kvotu izpildīja par 92%. Agrākajos gados tik strauja izaugsme nenotika. 


 

Kvotas pārsniegums par 0,3% mūsu zemniekiem nozīmētu aptuveni pusmiljonu latu lielu soda naudu. It kā neliela naudas summa, tomēr pietiekama ļoti daudzu saimniecību izputināšanai vai ražošanas pārstrukturēšanai. Šī soda nauda veidojas, reizinot 19,6 santīmus ar katru pārsniegtās piena kvotas kilogramu.

“Latvijas Avīzes” rīcībā esošā informācija rāda, ka jau šā gada septembra sākumā no aptuveni 10 000 aktīvo piena kvotas izmantotāju aptuveni 2000 piena ražotāju savu kvotu bija pārsnieguši. Jāņem vērā, ka kopš kvotas gada sākuma tobrīd bija pagājuši vien pieci mēneši. Pagājušajā kvotas gadā sev piešķirto kvotu pārsniedza aptuveni 4000 piena ražotāju. Viņi tad arī ir iespējamie soda naudas maksātāji. Aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” (šī iestāde administrē piena kvotas) direktora vietniece Erna Galvanovska uzsver – ap piena kvotām ir radīta nevajadzīga ažiotāža, aizvien daudz ko vēl var vērst uz labu. Ganāmpulkus izkaut nevajag.

Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece par straujās piena ražošanas izaugsmes iemesliem nosauc izslaukumu kāpumu fermās un arī piena ražošanas iznākšanu no ēnu ekonomikas. E. Galvanovska šos argumentus pamato ar to, ka pēdējos gados valstī ir stabils slaucamo govju skaits – 164 000 līdz 168 000 dzīvnieku. Viņa teic, ka virskvotas pienu ražo gandrīz tikai mazās un vidējās saimniecības, kuru ganāmpulkos ir līdz 50 govīm. Daudzās no šīm saimniecībām vēl nerēķina ražošanas izmaksas un laikā nereaģē uz procesiem nozarē.

Uz kvotas pārsniegumu var paskatīties arī no citas puses – pēdējos 4 – 5 gados valsts izteikti ar ES fondu un savas naudas atbalstu rosināja jaunu fermu būvniecību vai veco fermu pārbūvi, kā arī ganāmpulku paplašināšanu. Patlaban iznāk, ka valsts soda piena ražotājus par uzņēmējdarbības attīstību.

E. Galvanovska netieši piekrīt šim viedoklim: “Nebija domāts, ka izaugsme piena ražošanā notiks tik straujā tempā. Bija plānots, lai saimniecības 2015. gadā, kad kvotas atcels, būtu konkurētspējīgas.”

Viņa paredz, ka vienu procentu liela kvotas pārpilde varētu būt pēdējā kvotas gadā. Latvijā kopā tas nozīmē vismaz 1,5 miljonus latu soda naudās. “Tas ir daudz mazajai Latvijai. Valsts šo soda naudu maksāt nedrīkst. Valsts iedos piena pircējiem sarakstus ar ražotājiem, kas pārpildīja kvotu. Piena pircējam uzreiz Lauku atbalsta dienestam būs jāmaksā kopējā soda nauda. Vēlāk no attiecīgajiem piena ražotājiem viņiem tā būs jāatgūst,” skaidro E. Galvanovska.

 

Rēķina visi 12okt_govis_8

A/s “Agrofirma “”Tērvete”” pieder viens no lielākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem valstī – vairāk nekā 700 dzīvnieku. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks teic, ka pērn piena kvota izpildīta par 85%. “Ņemot vērā šo rādītāju, Nīderlandē nopirkām vairāk nekā 200 grūsnas teles, kas pienu sāks dot pavasarī. Rēķināmies ar 99% lielu kvotas izpildi,” tā uzņēmējs. Viņš arī teic, ka patlaban nav īstas skaidrības par to, kad piepildīt jauno kūti, kas Tērvetē ļaus uzturēt 3000 govju lielu ganāmpulku. “Nav lielas jēgas ieguldīt naudu un piepirkt klāt jaunas kvotas, ja pēc gada šīs kvotas atceļ,” tā D. Dominieks.

Laila Ekimane, Dāviņu pagasta z/s “Miltiņi” saimniece (darbojas LPKS “Trikāta KS”) teic, ka jau patlaban saimniecības 30 govju ganāmpulks ir izpildījis kvotu par 76%. “Vēl astoņas govis un teles ziemā nāks slaucamas. Pērn prasījām no valsts rezerves papildu kvotu un uz desmit telēm saņēmām desmit tonnas. Jau pērn savu kvotu pārsniedzām un, ja būtu pārsniegta valsts kvota, tad maksātu 600 latu lielu soda naudu,” stāsta saimniece. Viņa apšauba, vai pirks papildu kvotu, jo paredzamais pārsniegums būs aptuveni 30 tonnu liels.

“Pēc šā brīža cenām tie ir 1500 lati. Par šo naudu var nopirkt zālāju sēklas 30 hektāriem pļavu. Turklāt ieguldījums kvotas pirkumā būtu īsam termiņam. Sakodīsim zobus un maksāsim soda naudu, ja pārsniegsim valsts kvotu,” tā L. Ekimane.

Piebildīšu, ka piena kvotas var brīvi pirkt un pārdot. Valsts katram ražotājam iesaka sekot līdzi kvotas izpildei un, ja paredzama virskvotas piena ražošana, vajadzīgo kvotas daudzumu pirkt. Darījuma partneri var atrast LDC mājas vietnē vai arī sludinājumu portālos. Patlaban cenas diapazons par vienu kvotas tonnu ir Ls 25 – 100.

 

Kā rīkosies valsts

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma “Latvijas Avīzei” uzsvēra – notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par to, lai pēdējā – 2014./2015. – kvotas gadā Latvijai tāpat kā kopš 2009. gada piešķirtu par 1% lielāku kvotu nekā gadu agrāk.

E. Galvanovska teic, ka diskusijas par soda naudas lielumu un kvotas pirkšanu no citām valstīm ir neiespējamas. Viņa teic, ka viens no mehānismiem, kas varētu iedarboties uz kvotas izpildes samazināšanu, ir piena kvalitātes pārbaudes. Pēc LDC aprēķiniem, patlaban aptuveni 10% no vidējo un mazo ražotāju (ganāmpulki līdz 50 govīm) kopējā skaita varētu rasties problēmas ar piena kvalitātes rādītājiem. Šīm saimniecībām LDC ar padomu palīdzēs piena kvalitāti uzlabot. Kā?

Kopš šā gada 1. oktobra piena kvalitātes programmai rēķina vidējo ģeometrisko rādītāju somatiskajām šūnām un baktērijām par 2 – 3 mēnešu piena paraugu rezultātiem un salīdzina ar standartu. Ja piens izrādīsies nekvalitatīvs, tad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aizliegs to iepirkt.

Patlaban iecerēts, ka vidējā ģeometriskā aprēķināšana testa versijā darbosies līdz 1. janvārim. Ja vajadzēs, tad mainīs likumus un PVD rezultātus izmantos agrāk. Plānots, ka ne agrāk kā pēc 1. janvāra tos varēs izmantot oficiālām pārbaudēm. No 1. oktobra visi rezultāti ir publiski pieejami PVD, tāpat, ja zemniekiem interesē piena kvalitāte, viņi var pieslēgties šai kvalitātes sistēmai caur LDC datubāzi un ik dienu redzēt saimniecības rezultātus – kvalitātes rādītājus – un laikus paši reaģēt uz izmaiņām. Pakalpojums ir bez maksas. Patlaban gan tikai 3000 no 46 000 Latvijas ganāmpulku īpašnieku šai datubāzei ir pieslēgušies.

LDC arī vērš uzmanību, ka ziemā kopējais izslaukums valstī samazinās, tāpēc ļoti iespējams, ka piena kvotu Latvija nepārsniegs. Tādā gadījumā tiem piena ražotājiem, kas savu kvotu būs pārsnieguši, soda nauda nebūs jāmaksā.

 

Turpinājums sekos

Pirmdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma dodas uz Briseli, kur ES Padomes lauksaimniecības ministru sanāksmē skaidros nepieciešamību piešķirt Latvijai 1% lielu kvotas palielinājumu arī 2014./2015. kvotas gadā, kā arī palielināt reprezentatīvo tauku daudzumu, kas arī dotu 1% lielu kvotas palielinājumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+