Foto – Dainis Bušmanis

Egils Līcītis: Slava dziest jeb Saldā dusā uz Vairas lauriem 18

Nesen dāma Vaira Vīķe-Freiberga pārmeta mūsdienu valsts darbiniekiem, ka tie negrib kāpt uz parketa ārzemju palaco, Vaithauzēs, dauningstrītās, neapmeklē pat Briseles stiklotās augstceltnes, bet dod priekšroku mājas dzīves ērtībām, lāčojot ne tālāk kā apkārt tēvijai. Tas bija iedrošinājums kautrīgajiem līderiem veidot valstisku darbību un betonēt ārpolitisko pozīciju visos virzienos, nepārkoksnējoties iekšzemes četrās sienās.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Jāpiekrīt Vairai – premjers un prezidents tikai iekšējai lietošanai nedara godu Latvijai, pilntiesīgai OECD loceklei, Stambulas konvencijas parakstītājai, globālai ES spēlētājai ar dominējošo stāvokli Baltijas baseinā. Ak, svētā Jeruzaleme, elle un Indija! Agrāk nordosta un zīd­vesta ceļavēji plandīja mūsu burās, septiņjūdžu zābaki nestāvēja kaktā, un “Air Baltic” flotes flagmaņi dežurēja celties gaisā, lidot aiz trejdeviņām zemēm. Augstāko amatpersonu koncertdarbība notika 80 dienās apkārt zemeslodei, izceļojās vairāk par Marko Polo un Lemjuelu Guliveru. Valsts un Ministru prezidentu maršruti ievijās no Silikona ielejas līdz eksotiskām sultānu pilīm, Havajām un Okeānijas atoliem. Divpusējās attiecības stīgojot, viņi tikās ar ājatollām un pāvestiem, šīs zemes varenajiem, Džordžu Sorosu ieskaitot. Latvijas ārpolitiķu neapciemots palika vien papuasu karalis, huronu un irokēzu virsaiši. VVF šaudījās kā tīģeriene, bet arī Ulmanis, Zatlers, Bērziņš dega nepacietībā sastapt sev līdzīgus fenomenus. Vieni tālbraucēji labprātāk vesternizējās, turpretī otri devās uz krāšņām Orienta zemēm. Nesām pasaulē Rietumu vērtības līdz pat mūžamežiem! Cik reižu kā civilās krīzēs, tā militārās zonās netikām lūgti par vidutājiem pie miera noslēgšanām un par koordinatoriem sarežģītos noregulējumos. Ar bitītes gudrumiņu bijām līdzcietīgi, bet nereti vedinājām uz spēka lietošanu. Mūsu ārpolitikai arvien bija jauni produkti, ko piedāvāt, neredzēti stipra eirogravitācija un cieta piekrišana Monro doktrīnai. Vai darbojāmies Normandijas vai citā formātā – mājup pirmās personas allaž atgriezās ar win – win situāciju. Hokeja čempionāti, olimpiskās spēles nepagāja bez ministru, Valsts un Ministru prezidenta līdzdalības. Starptautiskā arēnā dr. Zatlers bija kopā ar Latvijas sieviešu basketa izlasi no pirmā garām pūtiena grozam līdz finālsvilpei, ģērbtuvei un dušas telpām. Eliti aicināja Vindzoru nama kāzās un pie citiem augstdzimušiem makāniem. Tūristi atrod “Bad & breakfast” viesu mājas, “Hard Rock Cafe” ēdināšanas uzņēmumus, kur pie ieejas šiltītē iegravēts “te atdusējās Latvian premjers”, “lāsi henesī iepurināja Latvian prezidents”. Lai ekselences uzcirstos kā svētdienā, tērēja kilometriem pašaustas vadmalas, importa lateksa, baķiem zīda, brokāta, šujot izejamos tērpus parādēm Ženēvas diplomātiskajos salonos. Visi atceras Vairas pasakainās platmales!

No kādreizējās autoritātes, ietekmes un slavas ir blāva atblāzma. Latvijai nav neapgāžama viedokļa ne par Brexit, ne par misteru Trampu, nenosodām ērmu Junkeru, kas uztiepj Eiropai izglābt pusāfrikas bēgļu. Tagadējie līderi baidās šķērsot dzīves telpas robežas, itin kā no ārzemēm varētu pārvest lipīgas slimības. Angliski un Briseles slengā nerunā, iztiek ar novada izloksni – ārlietās valsti vada Stīvijs Vonders. Tukša niša nepaliek – Putina vice­karalis Urbanovičs laiž vēstuli krusttēvam Obamam Vašingtonā, pat “No sirds Krievijai” priekšsēde ir ārpolitiski kustīgāka ūdenszāle par oficiāliem starptautniekiem.