Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
12. novembris, 2017
Drukāt

Slavenā modele Sindija Krauforde nožēlo, ka nav bijusi pietiekami drosmīga

Foto no LETA/AFPFoto no LETA/AFP

Slavenā modele Sindija Krauforde uzrakstījusi grāmatu par sevi, par to, kā viņai, vienkāršai meitenei no laukiem, izdevies iekļūt modeļu biznesā un kā viņas dzimumzīmīte virs lūpas pakāpeniski kļuva par galveno zīmolu. Šobrīd viņa ir viena no pasaulē zināmākajām un veiksmīgākajām supermodelēm, un stāsta par jaunībā garām palaistajām iespējām, kā arī lēmumiem, kuri ļāva īstenot sapņus.

 

Ko es pateiktu sev jaunībā

“Es ļoti ātri ieguvu pārliecību modeles Sindijas Kraufordes veidolā, bet man vajadzēja daudz ilgāku laiku, lai šādu pārliecību ienestu arī ikdienas dzīvē.

Es jau gadu dzīvoju Ņujorkā un paspēju pabūt uz daudzu žurnālu vākiem, kad kāda draudzene man uzrīkoja aklo randiņu, vismaz man tas tāds bija – puisis zināja, ka tiksies ar modeli Sindiju Kraufordi. Es nekad neaizmirsīšu, kā, atverot dzīvokļa durvis, viņš ienāca. Vienā sekundē es skaidri sajutu viņa vērtējošo skatienu un vilšanos, ka viņš patiesībā nedosies uz randiņu “ar žurnāla vāku”.

Modeļi, kā likums, darbā ierodas ar līdz galam neizžāvētiem matiem un nomazgātu seju, bez kosmētikas. Tad ar viņiem divas trīs stundas strādā frizieri un stilisti. Astoņpadsmitgadīgai meitenei šī transformācija var ļoti ietekmēt pašvērtējumu.

Atceros, kā atnācu uz filmēšanām klusa un kautrīga, pēc tam pakāpeniski atvēros Sindijas Kraufordes tēlā. Tomēr personiskajā dzīvē tas notika krietni lēnāk.

Es nenožēloju, kā esmu nodzīvojusi savu dzīvi. Ne jau tādēļ, ka man nav bijis kļūdu – to bijis pietiekami. Vienkārši – kāda jēga par kaut ko skumt? Pagātni nevar izmainīt.

Tomēr reizēm, atskatoties uz garām palaistajām iespējām, es tomēr nožēloju, ka biju nepietiekami drosmīga. Galu galā es iemācījos iesaistīties avantūrās, tomēr citās dzīves sfērās biju ne tuvu tik drosmīga.

Es dažkārt sevi apturēju, būdama pārāk uzmanīga un nepārliecināta, nespēdama pilnībā ieslīgt apkārt notiekošajā. Vai es gribu uz pāris dienām doties uz “Armani” jahtu? “Nē”.

Es zināju, ka varu būt “Sindija Krauforde” astoņu stundu garā filmēšanā, bet mani biedēja neiespējamība tādai būt diennaktīm. Un ko gan es vilktu? Biju pārliecināta, ka noteikti nepietiks ar vienkāršām, izstaipītām mājas biksēm un manu iemīļoto krekliņu. Vienkāršāk bija atteikties. Tādēļ es bieži atteicu – cilvēki taču gaidīja Sindiju Kraufordi supermodeles lomā, bet man negribējās viņus pievilt. Tikai tagad es rūpējos par to, lai neapbēdinātu pati sevi.

Kā man gribētos pateikt tai todienas darbīgajai Sindijai, kas ar degunu ieslīgusi grāmatā, lai viņa paiet nost no lasīšanas.

Dzīve ātri paiet garām un es esmu skaidri apguvusi, ka tieši lēmumi, kas radušies no iekšējas pārliecības, nevis baiļu iespaidā, – liek mērķiem īstenoties.

 

Avots: 7days.ru

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+