Slavenajam Gulbim – 135. Annas Pavlovas dzīve un atziņas 2
1881. gada 12. februārī dzimusi slavenā krievu primabalerīna un horeogrāfe Anna Pavlova.
Anna Pavlova piedzima aukstā, sniegotā Pēterburgas dienā, un nekas neliecināja, ka mazulīte varētu kļūt par slavenību. Viņas māte bija veļas mazgātāja, patēvs – atvaļināts kareivis. Pavlovas īstā tēva vārds nav zināms, taču bērnībā izdomas bagātajai meitenei patika izlikties, ka viņa ir bērns no mātes iepriekšējās laulības.
Kaut arī ģimene bija trūcīga, reiz, kad Annai bija astoņi gadi, māte viņu aizveda uz baleta “Apburtā princese” izrādi. Pārsteigtā un sajūsminātā meitene tajā pašā dienā paziņoja, ka kļūs par balerīnu, un, atceroties bērnību, vēlāk rakstīja, ka vienmēr gribējusi dejot un būvējusi gaisa pilis no cerībām un sapņiem.
Māte atbalstīja Annas centienus, un jau divus gadus vēlāk viņa spoži izturēja eksāmenus Sv. Pēterburgas Imperiālajā baletskolā, kuru tobrīd vadīja slavenais franču baletmeistars Mariuss Petipā.
Baletskolā talantīgo audzēkni pamanīja uzreiz, turklāt Anna lieliski saprata, ka veiksmīga balerīnas karjera prasa vairāk nekā tikai talantu, tādēļ uzcītīgi strādāja, vadoties pēc pārliecības: “Dievs dod talantu, darbs to pārveido ģēnijā.”
Jau 18 gadu vecumā, tikko beigusi baletskolu, Anna graciozi kāpa uz skatuves, kuras pazinēji jauniņajai dejotājai prognozēja prīmas titulu. Pateicoties talantam un darbam, Pavlova izlaida tradicionālo kordebaleta posmu, un ar katru jaunu izrādi viņas slava auga augumā.
Tomēr īstais izrāviens notika politiski sarežģītajā 1905. gadā, nodejojot Kamila Sensansa “Mirstošo gulbi” Mihaila Fokina horeogrāfijā – lomu, kura kļuva par Pavlovas zīmolu.
Jau 1906. gadā Pavlova bija nodejojusi arī sarežģīto Žizeles lomu un gadu vēlāk kopā ar dažiem citiem dejotājiem devās pirmajā ārzemju turnejā. Kritiķu atzinība jauno, bet jau slaveno dejotāju pamudināja piekrist nākamajai turnejai jau 1908. gadā, bet pēc tās noslēguma viņa saņēma uzaicinājumu pievienoties Sergeja Djagiļeva “Ballet Russe” trupai, ar kuru kopā piedalījās sezonas atklāšanas koncertā Parīzē. 1910. gadā Pavlova apceļoja Lielbritāniju un ASV, bet 1911. gadā nodibināja pati savu baleta trupu.
Pārdrošais solis viņai ļāva saglabāt pilnīgu radošu kontroli pār saviem uzvedumiem un iestudēt pašai savas lomas. Tobrīd jau būdama precējusies, Anna rūpes par turnejām deleģēja vīram – Viktoram Dandrē un vēl veselus 20 gadus ar trupu apceļoja pasauli, iedvesmojot neskaitāmas mazas meitenītes iemīlēt baletu tikpat stipri, kā Anna to bērnībā bija iemīlējusi pēc pirmās apmeklētās izrādes – “Apburtās princeses”.
1930. gadā Annai jau tuvojās 50. dzimšanas diena, un viņa jutās nogurusi. Nolēmusi atpūsties, Ziemassvētkos viņa ar vilcienu devās no Kannām un Parīzi, taču vilciens avarēja un Pavlova, kaut arī necieta, bija spiesta 12 stundas salt uz perona.
Vakars bija vēss un sniga, dejotājai mugurā bija zīda pidžama un plāna jaciņa. Pāris dienas vēlāk, nokļuvusi Holandē, viņa saslima ar abpusēju pneimoniju. Stāvoklis strauji pasliktinājās, un 23. janvārī pirms rītausmas slavenā dejotāja nomira, pēdējos elpas vilcienos vēl lūdzot parādīt viņai Gulbja kostīmu…
