Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Slēdziet to slimnīcu ciet?

Foto - LETAFoto - LETA

Vai slimnīcām, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, beigušās valsts noteiktās kvotas?

 

Maruta Kauliņa, 
Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja: 
”Par to, ka slimnīcai septembrī beigsies akūto slimnieku kvota, esam informējuši gan Veselības ministriju, gan Nacionālo veselības dienestu un saņēmuši atbildi, ka jāstrādā vēl efektīvāk. Šogad Alūksnes slimnīcā pacientu skaits ir pieaudzis par 25%, jo uz mūsu ārstniecības iestādi ved pacientus ne tikai no Alūksnes novada, bet arī no Lizuma, Lejasciema, Rankas, Beļavas. Balvu pusē neārstē traumas, tāpēc šie pacienti nonāk pie Alūksnes ārstiem. Mums skaidri un gaiši ir pateikts, ka šogad par tiem slimniekiem, kas ārstēti ārpus valsts noteiktās normas, neviens mums nemaksās. Tātad iznāk tā, ka tā ir mūsu, nevis ministrija problēma, ar kuru pašiem vien jātiek galā.

Kā mēs rīkosimies? Ja mēs neuzņemsim slimniekus, valsts lauzīs līgumu. Ministru kabineta noteikumos ir nepārprotami uzrakstīts, ja slimnīcas vadītājs vai īpašnieks uzraksta iesniegumu, ka nespēj sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tai tiek samazināts līmenis no neatliekamās palīdzības slimnīcas uz aprūpes iestādi. Ērti un vienkārši ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam. Bet kurš domās par iedzīvotājiem?”

 

Dainis Širovs, 
Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs: 
”Pagājušajā gadā valsts slimnīcai nesamaksāja par 1543 pacientu ārstēšanu. Kvota ir izsmelta, un šogad pirmajā pusgadā nav samaksāts jau par 600 slimniekiem. Valsts parāds kļūs vēl lielāks novembrī un decembrī, nodaļās ievietoto pacientu skaits pieaugs.

Daudziem, klausoties Veselības ministrijas pārmetumos, radies iespaids, it kā mēs tos slimniekus rautu stacionārā. Bet pacientam par vienas dienas ārstēšanos nodaļā ir jāmaksā 9,50 latu līdzmaksājums. Ja slimnīcā ārstējas piecas dienas, tā lauku cilvēkiem nav maza naudas summa, viņi stacionārā nonāk, vajadzības spiesti.

Strādāju arī par traumatologu un ķirurgu, un nesen pie manis vizītē ar invalīda ratiņiem tika atvesta 76 gadus veca sieviete, kurai ģimenes ārste diagnosticējusi potītes lūzumu. Izrādījās, ka lielās sāpes pēdā viņai bija nevis no lūzuma, bet no sirds išēmiskās slimības. Agrākajos laikos šādu slimnieci noteiktu ieliktu slimnīcas nodaļā, bet tagad veselības aprūpes politika to neļauj – slimniece jāsūta uz mājām ar zāļu receptēm kabatā un viņas ārstēšana ir jāuzņemas ģimenes ārstam. Bet, ja viņa dzīvo tālu laukos, paši varat iedomāties, cik bieži tas ģimenes ārsts pie viņas aizbrauks. Galu galā nosūtīju viņu uz Rīgu pie angioķir­urgiem, bet diezin vai viņai pietiks naudas, lai vispār turp tiktu.

Ogres slimnīcā tikpat kā beigušās arī ambulatorās kvotas. Tuvākajā laikā lemsim, vai Ogrē visa ambulatorā aprūpe turpmāk būs par maksu vai tomēr speciālistam būs iespēja par valsts naudu pieņemt ne vairāk par vienu slimnieku dienā. Arī dienas stacionārā ir līdzīga situācija. Tad kur mums ārstēt?”

 

Dzintra Ratkeviča, 
Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja: 
”Jau tagad esam izpildījuši 70% no valsts noteiktās kvotas, un ir pilnīgi skaidrs, ka tāpat kā iepriekšējos gados uzņemto slimnieku skaits būs lielāks, nekā valsts spējīga mums samaksāt. Pēdējos gados neesam saņēmuši samaksu par pusotra tūkstoša pacientu ārstēšanu, tāpēc paliekam parādā par piegādātajiem medikamentiem, medicīnas precēm utt. Mediķiem būs jāpaaugstina minimālā alga, un man patlaban nav skaidrs, kā to varēs izdarīt, ja nav naudas.

Mēs cenšamies ievērot ministrijas noteikto proporciju – cik vajadzētu ārstēt ambulatori un dienas stacionārā, cik slimnīcas nodaļās, taču tas nav viegli, jo lauku cilvēkus nereti nav iespējams ārstēt tikai ambulatori – viņi nespēj izbraukāt pie speciālistiem sliktās satiksmes un ceļu dēļ.

Es ļoti gribētu paskatīties acīs tai personai, kas Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā dalīja nupat medicīnai papildus piešķirtos līdzekļus. Stacionāriem tā arī nesamaksāja par paveikto. Sak, ja jums kaut kas nepatīk, slēdziet to slimnīcu ciet!”

 

Fakti

* Latvijas Slimnīcu biedrība informē, ka vairākas pašvaldību slimnīcas varētu pārtraukt sadarbības līgumu ar valsti par neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšanu, jo valsts nemaksā par šo slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem

* Biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs izteicies, ka neatliekamās palīdzības apmaksa patlaban ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem veselības aprūpē. Viņš minējis, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas neatliekamajai palīdzībai piemēro kvotas.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+