Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. februāris, 2013
Drukāt

Slēdzot līgumu par LNB projekta infrastruktūras sadaļu, “Delna” pieļauj vērsties EK

foto - Letafoto - Leta

Ja Kultūras ministrija (KM) par 10,77 miljoniem latu slēgs līgumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem, “Sabiedrība par atklātību – Delna” lauzīs sadarbības līgumu ar KM un apsvērs vērsties Eiropas Komisijā.

“Delnas” direktors Kristaps Petermanis šodien žurnālistus informēja, ka biedrība ir beigusi vērtēt KM ieceri izbūvēt LNB infrastruktūras daļu, to bez konkursa nododot pašreizējam ēkas būvniekam pilnsabiedrībai “Nacionālā būvkompāniju apvienība” (NBA). No tiesiskā viedokļa šāda rīcība ir būtisks Publisko iepirkumu likuma un tās pamatā esošās Eiropas Savienības direktīvas pārkāpums.

“Mēs līdz pēdējam brīdim ceram uz labo gribu,” uzsvēra Petermanis, taču gadījumā, ja līgums tiks noslēgts, “Delna” apsvērs vēršanos tiesībsargājošās iestādēs vai Eiropas Komisijā.

Vēlāk “Delnas” direktors aģentūrai LETA atzina, ka gadījumā, ja KM slēgs līgumu ar NBA, tad “Delna” lauzīs sadarbības līgumu ar KM. “To mēs pilnīgi noteikti darītu,” uzsvēra Petermanis, jo tādā gadījumā savstarpējā uzticība būtu pilnībā zudusi.

“Delna”, kurai juridisko palīdzību sabiedrības interešu aizstāvībai sniedza zvērinātu advokātu birojs “Varul” norāda, ka Publisko iepirkumu likums paredz iespēju uzticēt jau iepriekš nolīgtam būvdarbu veicējam papildu darbus bez atklāta konkursa vai citas uz godīgu konkurenci balstītas iepirkuma procedūras.

Tomēr šādā gadījumā ir jākonstatē vairāki svarīgi nosacījumi, kas minēti likuma 63.pantā, un tie jāinterpretē šauri. Gaismas pils infrastruktūras sadaļas sakarā nozīmīgākais nosacījums ir “neparedzamu apstākļu” iestāšanās.

Delnas ieskatā LNB projekta infrastruktūras sadaļas gadījumā šādi “neparedzēti apstākļi” nav saskatāmi.

Kā izriet gan no Eiropas Savienības, gan Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sniegtajiem skaidrojumiem, par “neparedzētiem apstākļiem” nav uzskatāmi tādi apstākļi, kas atkarīgi no pasūtītāja vai ko pasūtītājs varēja paredzēt, piemēram, iepirkuma procedūru apstrīdēšana.

Balstoties uz ES tiesas praksi, IUB savās vadlīnijās īpaši norāda, ka par “neparedzētiem apstākļiem” nav atzīstama mainījusies pasūtītāja vajadzība, ietaupīti finanšu līdzekļi vai nepieciešamība iekļauties noteiktā termiņā. Tieši šie argumenti dominē KM sagatavotajā sarunu procedūras pamatojumā, norāda “Delna”.

Uz “Delnas” rīkoto preses konferenci bija ieradies arī kultūras ministres ārštata padomnieks arhitektūras politikas izstrādes jautājumos Jānis Dripe. Viņš žurnālistiem atzina, ka LNB projektā nedienas sākās krīzes laikā, tāpēc vairākas reizes tika pārprojektēta infrastruktūra un “tas ir iegansts, kāpēc mēs šodien sēžam pie šī galda.”

Dripe neapšauba, ka KM ir jāatrod juridisks risinājums, kas paredz ietaupīt līdzekļus un pabeigt bibliotēku noteiktā laikā. “Delna” varot šajā gadījumā akcentēt uzmanību uz juridisko momentu, taču KM paturot pilnu atbildību par valsts naudu un būvniecības termiņiem. Šobrīd LNB ir īstenota par 92%

Ministres padomnieks atgādināja, ka KM nolīgtā starptautiskā būvuzraudzības kompānija ieteica veikt šādu sarunu procedūras ceļu. Turklāt arī Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība savulaik vērsās pie cita advokātu biroja, kuri atšķirībā no “Delnas” pārstāvošā advokātu biroja savā atzinumā secina pretējo, proti, KM ir tiesisks pamats piemērot sarunu procedūru iepriekš minētajā gadījumā. To atzinis arī IUB un savā juridiskajā pamatojumā – KM.

Dripe ir ieinteresēts, lai vairākus gadus ilgusī sadarbība ar “Delnu” turpinātos, jo vēl bibliotēkas sakarā paredzēti citi iepirkumi, piemēram, mēbelēm. “Es saprotu, ka “Delnai” ir vēlēšanās to Eiropas līmenī pacelt, taču tā ir “Delnas” izšķiršanās. Katrā ziņā process bijis pietiekami atklāts,” uzsvēra Dripe.

Jau vēstīts, ka Kultūras ministrija par 10,77 miljoniem latu, ierēķinot pievienotās vērtības (PVN) nodokli, slēgs līgumu par LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbiem, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publicētā informācija. ”Gaismas pils” infrastruktūras pirmās kārtas būvdarbus veiks pilnsabiedrība “Nacionālā būvkompāniju apvienība”.

Kultūras ministrija 3. janvārī izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka ministrija pieņēmusi lēmumu par infrastruktūras pirmās kārtas būvdarbu iepirkuma pārtraukšanu un sarunu procedūras sākšanu, ņemot vērā valsts budžetā pieejamo līdzekļu apjomu LNB infrastruktūras izbūvei.

Savukārt biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ministrijas izvēlēto sarunu procedūras variantu no tiesiskā viedokļa uzskatīja par ļoti problemātisku.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Rūsiņa, sarunās, salīdzinot ar konkursa rezultātiem, ministrija ir ietaupījusi 1,45 miljonus latu, ieskaitot PVN.

Kultūras ministrija norādīja, ka lēmums pārtraukt ”Gaismas pils” infrastruktūras būvniecības konkursu un sākt sarunas ar esošo būvnieku pieņemts, balstoties uz ekspertu un būvniecības procesu uzraugošo institūciju rekomendācijām, ņemot vērā valstisku nepieciešamību projektu pabeigt līdz 2013. gada nogalei.

LNB infrastruktūras pirmās kārtas būvdarbu iepirkuma konkurss tika izsludināts vienu reizi, kura laikā tika saņemtas trīs sūdzības. Sākotnēji LNB infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu konkursā par uzvarētāju tika pasludināta AS “LX Grupa”, kuras piedāvātā līgumcena bija 6 743 928 lati, neieskaitot PVN, savukārt “LX Grupa” piedāvātā līgumcena ar PVN bija 8 160 152 lati. Taču uzņēmums saistībā ar neatbilstību iepirkuma nosacījumiem vēlāk no konkursa tika izslēgts. Nākamo it kā saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniedza kompānija “Merks”, kas pārsniedz to summu, kuru var atļauties veltīt LNB infrastruktūras iepirkumam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+