Foto: Shutterstock

Slēgs vai neslēgs spēļu zāles Rīgas centrā? Tagad lems Satversmes tiesa 2

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Rīgas pašvaldības lēmumu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā slēgt 42 azartspēļu zāles.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Satversmes tiesā azartspēļu zāļu slēgšanas lieta nonākusi pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Savukārt Administratīvajā tiesā šo Rīgas pašvaldības lēmumu apstrīdējusi kāda privātpersona, kurai pašvaldība atcēlusi agrāk izdoto atļauju atvērt spēļu zāli.

Kā skaidrots Administratīvās rajona tiesas pieteikumā, Rīgas pašvaldības lēmums neatbilstot Satversmes 105.pantam, kurā sacīts, ka “ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināms, izpildot šo Rīgas pašvaldības lēmumu, nākamo piecu gadu laikā tiktu slēgtas uzņēmumam “Alfor” piederošās 16 “Fenikss” laimētavas. Uzņēmumam “DLV”, kuram pieder “Zilais dimants” un “Dimanta Bingo” būtu jāšķiras no 7 azartspēļu vietām, tikpat zāļu būtu jāslēdz uzņēmumam “Olympic Casino Latvia”, kuram pieder “Olympic Casino”. Uzņēmumam “Furors” zaudētu sešas “Klondaika” laimētavas, tāpat tiktu slēgtas trīs “Admirāļu klubs” azartspēļu vietas, divas uzņēmumam “Joker LTD” un viena uzņēmumam “Bliks” piederošā. Aizliegumi neskartu vien četru un piecu zvaigžņu viesnīcas un publiskās apbūves teritorijas.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Ģirts Ludeks publiski paudis, ka ar šo Rīgas pašvaldības lēmumu azartspēļu zāļu īpašnieki nebūs mierā un ka to apstrīdēs līdz par Eiropas līmenim. Par šo pašvaldības lēmumu dažādās tiesu instancēs jau atrodas 40 lietas.

Atļauju atcelšanu varot balstīt vienīgi uz Azartspēļu un izložu likumu, kurā noteikts, ka pašvaldība tā var lemt vien tad, ja azartspēļu zāles atvēršana konkrētajā vietā būtiski aizskar valsts vai Rīgas iedzīvotāju intereses. Bet pašvaldība, lemjot par azartspēļu zāļu slēgšanu, neesot paskaidrojusi, kā tās tiek aizskartas.

Kā jau agrāk LA redakcijai paskaidrojis Rīgas pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Rīgas vēsturiskajā centrā azartspēļu zālēm jau sen nebija jāatrodas. Tās bija jāslēdz jau līdz 2011.gadam, kā bijis noteikts gan Azartspēļu un izložu likumā, gan pašvaldībā izdotajos Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Ka azartspēļu zāļu slēgšana nebūs vienkārša, tas jau bija sagaidāms, jo kurš īpašnieks gan gribēs labprātīgi atteikties no peļņas. Ik gadu tā azartspēļu zāļu turētājiem ienes vairākus desmitus miljonus eiro.

Līdz 2018. gada 9. oktobrim Rīgas pašvaldībai jāiesniedz Satversmes tiesai paskaidrojumi, kāpēc tā lēmusi par azartspēļu zāļu slēgšanu. Lietas sagatavošanas termiņš noteikts līdz 2019. gada 9. janvāris. Spriedums varētu būt gatavs nākamā gada pirmajā pusē.