Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. janvāris, 2013
Drukāt

Slepenā izsole

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Kad dzīvojām labāk, paņēmu bankā kredītu dzīvokļa pirkšanai, bet pēc kāda laika nevarēju to vairs atmaksāt. Banka piedzina no manis atlikušo naudu, jo dzīvoklis tur bija ieķīlāts.

Tālāk nekādas darbības nesekoja, taču šā gada sākumā zvērināts tiesu izpildītājs iesniedza pieteikumu tiesā par dzīvokļa izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda. Par to, ka dzīvoklis jau pārdots, es uzzināju tikai no šī pieteikuma, turklāt pārdošanas cena ir ļoti maza. Dzīvesvietu šajā laikā neesmu mainījusi. Vai var būt tā, ka mani neviens neinformēja par izsoli? Vai es varētu sūdzēties par šo tiesu izpildītāju un kā to pareizi izdarīt? 
Svetlana Rīgā

 

 

Visdrīzāk, ka šajā gadījumā parāda piedzinējs (banka) iesniedza tiesu izpildītājam dokumentus piespiedu izpildei un saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. pantu lūdza piemērot piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Taču, uzsākot nolēmuma piespiedu izpildi, tiesu izpildītājam bija vai nu personīgi jums jānodod, vai arī ierakstītā pasta sūtījumā jānosūta paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi, dodot tam 10 dienu termiņu. Ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma, šāds priekšlikums jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likums paredz: ja paziņojums piegādāts šādā kārtībā, uzskata, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma izpildes termiņu. Pēc tam jums bija jāsaņem vēl viens paziņojums no tiesu izpildītāja (to nosaka Civilprocesa likuma 600. pants) par parādā nokārtošanu ar norādi, ka turpmākā piedziņa tiks vērsta uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Ja parādu neatmaksājāt, tiesu izpildītājam bija jāveic nekustamā īpašuma novērtēšana, kuru parasti uzdod kādam ekspertu birojam un ko veic sertificēts vērtētājs. Šādos vērtējumos tie parasti norāda visvairāk iespējamo piespiedu pārdošanas vērtību, kas parasti ir apmēram puse no tirgus vērtības. Civilprocesa likuma 604. panta kārtībā gan jums, gan bankai ierakstītā vēstulē bija jāpaziņo nekustamā īpašuma novērtējums, norādot pušu tiesības rakstiski pieprasīt atkārtotu novērtējumu ne mazāk kā 10 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas.

Likumā paredzēts, ka personai, kura lūdz atkārtotu novērtēšanu, jāsedz šie izdevumi tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu viņa kontā. Ja nauda nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par atkārtotu novērtēšanu noraida. Iespējams, ja to uzticētu citam ekspertam, summa varētu būt lielāka un tad arī izsoles sākumcena būtu augstāka.

Ja atkārtots vērtējums nav pieprasīts, tiesu izpildītājs paziņo par izsoli, par ko jums bija jāsaņem paziņojums. Izsole jāizziņo vismaz vienu mēnesi iepriekš. Sludinājumu par izsoli tiesu izpildītājs publicē “Latvijas Vēstnesī” un vismaz divas nedēļas iepriekš arī pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

Ja tiesu izpildītājs to nav veicis, varat griezties tiesā ar sūdzību par viņa rīcību un lūgumu atzīt izsoli par spēkā neesošu, jo tiesu izpildītājs aizskāris jūsu tiesības un intereses, kas noteiktas Civillikumā, Civilprocesa likumā un Satversmē, kā arī pieļāvis procesuālus pārkāpumus.

Iesniedzot tiesā sūdzību, tajā jānorāda visas lietā ieinteresētās personas, proti, tiesu izpildītājs, banka, kura parādu piedzen, un nekustamā īpašuma pircējs. Šai informācijai vajadzētu būt jums atsūtītajā pieteikumā. Tāpat tiesai jālūdz par prettiesiskām atzīt zvērināta tiesu izpildītāja darbības, veicot parāda piedziņu un pārdodot izsolē jums piederošo nekustamo īpašumu, un neapstiprināt nekustamā īpašuma izsoles aktu par pārdošanu un nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, kā arī atzīt nekustamā īpašuma izsoli par spēkā neesošu. Prasība pamatojama ar Civilprocesa likuma 617. pantu.

Vēl jālūdz tiesai arī atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu, jo par notikušo izsoli uzzinājāt tikai pēc pieteikuma noraksta saņemšanas. Izsole, visticamāk, ir notikusi krietni agrāk, taču likumā noteikts, ka sūdzību var iesniegt tikai 10 dienu laikā pēc tās.

 

Konsultēja jurists Aleksandrs Čičerins.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+