Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

Krievija slēpj karavīru nāves apstākļus (5)

Foto - Scanpix/Reuters/ Maxim ShemetovFoto - Scanpix/Reuters/ Maxim Shemetov

"Karavīrs numur 3" – par kādu kritušo vēstī pie kapu kopas krusta piesprausta zīmīte prokrievisko kaujinieku kontrolētajā Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.

Kamēr Krievijas amatpersonas turpina apgalvot, ka viņu valsts karavīri nekaro Ukrainas austrumos, no Krievijas turpina pienākt aizvien jaunas ziņas par kārtējiem mīklainos apstākļos dzīvību zaudējušajiem Krievijas karavīriem. Krievijas cilvēktiesību aizstāvju grupa sarēķinājusi, ka Ukrainā krituši vai ievainoti aptuveni četri tūkstoši Krievijas armijas karavīru. Taču Maskava savu karavīru nāvi neatzīst.

Ignorē ģimeņu traģēdijas

Ukrainas laikraksta “Kyiv Post” interneta vietne publicējusi rakstu par Krievijas cilvēktiesību aktīvisti Jeļenu Vasiļ­jevu, kura sociālajā interneta vietnē “Facebook” ir izveidojusi pilsonisko aktīvistu grupu “Krava-200 no Ukrainas uz Krieviju”. Viņa kopā ar vairākiem tūkstošiem domubiedru mēģina noskaidrot pēdējā laikā kritušo krievu karavīru nāves iemeslus. Vasiļjeva uzskata, ka kopā Ukrainas karā dzīvību zaudējuši vai nopietnus ievainojumus guvuši vismaz četri tūkstoši Krievijas karavīru. “Tiesa, mēs nezinām precīzu skaitu ievainoto, un mēs nezinām, cik cilvēku ir miruši no ievainojumiem, jo šis skaitlis tiek slēpts,” septembra beigās Kijevā paziņoja Vasiļjeva. Viņas vadītā grupa paziņojusi, ka augusta beigās teroristu grupu un Krievijas armijas izvērstajā uzbrukumā Ukrainas armijas spēkiem dzīvību zaudējuši vismaz tūkstoš krievu karavīru. “Tas notika divās dienās,” paziņoja Vasiļjeva.

Vasiļjevas vadītie aktīvisti nav vienīgie, kas Krievijā ceļ trauksmi par karavīriem, kuri tiek sūtīti karot uz Ukrainas austrumiem. Tāda ir arī Krievijas Karavīru māšu komiteja. Pēc tam kad augusta beigās organizācijas “Sanktpēterburgas karavīru mātes” vadītāja Ella Poļakova paziņoja, ka Ukrainā dzīvību zaudējuši vairāki simti Krievijas armijas karavīru, Krievijas Tieslietu ministrija šo organizāciju iekļāva “ārvalstu aģentu” reģistrā. Sanktpēterburgas karavīru mātes informāciju par kritušajiem karavīriem ieguva, balstoties aculiecinieku liecībās no Ukrainas austrumiem un bojāgājušo radinieku sniegtajā informācijā.

Arī Krievijas neatkarīgie mediji mēģinājuši noskaidrot patiesību par kritušajiem karavīriem. Taču neveiksmīgi. Maskavas preses brīvības aizstāvju organizācija “Atklātības aizsardzības biedrība” paziņojusi, ka pēdējā laikā notikuši vairāki uzbrukumi gan vietējiem, gan ārvalstu žurnālistiem, kuri mēģinājuši veidot publikācijas vai videomateriālus par kritušajiem Krievijas karavīriem. Dažiem žurnālistiem liegta pieeja informācijai, citi tikuši piekauti vai saņēmuši draudus dzīvībai. Septembra vidū Krievijas dienvidu pilsētā Astrahaņā raidsabiedrības BBC Maskavas biroja korespondentam Stīvam Rozenbergam neizdevās izveidot sižetu par tur notiekošajām karavīra bērēm. Šis karavīrs, kā atzina vietējie iedzīvotāji, dzīvību zaudēja Ukrainā notiekošajā karā. Pēc bēru ceremonijas Rozenbergam uzbruka trīs vīrieši, kuri piekāva operatoru un nozaga videokameru ar sižetam nepieciešamajiem materiāliem. Kaut arī žurnālisti vērsās Krievijas policijā, lietas izmeklēšana nav devusi panākumus.

Karavīru nāvi dēvē par “baumām”

Neskatoties uz pierādījumiem, Kremlis turpina apgalvot, ka Krievijas karavīri nekaro Ukrainā. “Krievijas Federācija nav iesaistīta šajā konfliktā starp Ukrainas valdības spēkiem un Doņeckas un Luhanskas reģionu iedzīvotājiem, kurus neapmierina valsts vadības politika,” šonedēļ paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Ar šādu paziņojumu ministrija nāca klajā pēc tam, kad viens no retajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķiem valsts parlamentā likumdevējs Dmitrijs Gudkovs lūdza Krievijas Aizsardzības ministriju sniegt informāciju par Ukrainā karojošajiem Krievijas armijā dienošajiem vai bijušajiem karavīriem un par Ukrainas austrumos iespējamo kritušo karavīru skaitu. Ministrijas atbildi Gudkovs publicēja savā interneta vietnē. “Jūsu prasība saistībā ar baumām par Krievijas karavīru aktivitātēm Ukrainā ir izskatīta,” teikts ministrijas atbildē, kuras turpinājumā pamatots, ka informāciju par kritušajiem karavīriem ministrija nav tiesīga sniegt, jo to aizliedzot privātuma likums.

Gudkovs savu prasību iesniedza pēc tam, kad augusta beigās Pleskavas apgabalā tika apglabāti vairāki nezināmos apstākļos miruši Krievijas karavīri no 76. gaisa desanta divīzijas, kas pieder pie Krievijas regulārās armijas elites. Vietējais Pleskavas apgabala laikraksts “Pskovskaja gubernija” vēlāk publicēja virkni rakstu, kuros, atsaucoties uz citiem 76. gaisa desanta divīzijas karavīriem, norādīja, ka kritušie karavīri slepeni tika norīkoti uz Ukrainas austrumiem, kur iesaistījās karā teroristu rindās. Pēc publikācijām nenoskaidroti vīrieši smagi piekāva laikraksta redaktoru un apgabala likumdevēju no Putina opozīcijas partijas “Jabloko” Ļevu Šlosbergu. Viņš guva galvas traumas.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kremļa valdība-meļi un slepkavas! Tikai muļķi,kuri nedzīvo tur var viņiem ticēt!

  2. Nu nokritīs drīz Krievijā kaut kur transporta lidmašīna ar itkā ar 200+ karavīriem, vai kāds kuģis nogrims itkā un būs pamatojums bojāgājušajiem- cik tur tā darba.
    Iepriekš tika jāzina skaits.

  3. Bet Krievi tak nekaro , tad kādi varētu būt slēpjamie nāves apstākļi?

  4. Doņeckā nošauts Šveices Sarkanā Krusta darbinieks

  5. kremlis vienmēr ir melojis, melo tagad un melos vienmēr!!!

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+