Ekonomika
Nauda

No valsts slēpj algas lielumu. Ēnu ekonomikas “nezāle” izpletusies 16


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Ēnu ekonomika jeb izvairīšanās no nodokļu samaksas un patieso ienākumu slēpšana pērn sasniegusi 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumā ar 2016. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars pieaudzis par 1,3%.

Ēnu ekonomikas uzplaukumā vislielāko pienesumu (45,5%) devušas aploksnēs maksātās algas. Pārējo veido peļņas slēpšana (37,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,4%).

No tautsaimniecības nozarēm pirmajā vietā ir būvniecība, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir 35,2% apmērā, tai seko pakalpojumi (22,3%) un mazumtirdzniecība (22%). Būvniecības nozarē aptuveni trešdaļu no apsolītā atalgojuma aptuveni trešo daļu darba devēji pērn samaksāja darbiniekiem aploksnēs.

Tā liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas mācību spēku un biedrības “Business against shadow economy” jeb BASE (tulk. Bizness pret ēnu ekonomiku) pārstāvju veiktais gadskārtējais un pats svaigākais pētījums par ēnu ekonomikas izplatību Latvijā.

Viens no pētījuma līdzautoriem, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesors Arnis Sauka atzīst, ka pats satraucošākais esot tas, ka valstī ēnu ekonomika uzplaukusi, kaut arī 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu IKP palielinājies par aptuveni 4,5%, savukārt par 7,7% palielinājušies arī ieņēmumi budžetā. Tautsaimniecībai attīstoties, parasti ēnu ekonomika būtu jāsamazinās. Bet Latvijā gluži otrādi – tā palielinās.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Kā LNT raidījumā “”900 sekundes” atklāj ēnu ekonomikas pētnieks, šim uzplaukumam varētu būt vairāki cēloņi. Viens no tiem – valsts pārvaldes iestāžu gaužām vāja uzraudzība. Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus valdība gan plāno un apstiprina dokumentos. Bet ar to arī darbība beidzas.

Pērn Finanšu ministrija (FM) atvēzējās ambiciozam plānam – līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējam apmēram Īstenojot šo plānu, tā cer ievērojami palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Diemžēl daudz kas no plānotā paliek tikai uz papīra. Spriežot pēc 16.maijā ēnu ekonomikas mazināšanai veltītā pasākuma, Finanšu ministrijā īsti nemaz nezina, ko vēl varētu pasākt ēnu ekonomikas mazināšanai valstī.

Finanšu ministre Dana Reizniece -Ozola teikusi, ka līdz šim ministrijas darbība bijusi pievērsta nodokļu nemaksātāju izķeršanai un negodīgas konkurences apkarošanai. Pēc Finanšu ministrijas veiktā pētījuma, kurā, salīdzinot ar Rīgas Ekonomikas augstskolas mācību spēku un BASE pārstāvju pētījumu, bijuši izmantoti citi paņēmieni, pērn ēnu ekonomika esot nevis palielinājusies, bet sarukusi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš domā, ka cīņā pret ēnu ekonomikas izplatību pienācis laiks meklēt jaunus risinājumus, jo līdzšinējie nav bijuši pietiekami iedarbīgi. Viņš gan vēl cerot uz šogad iesākto nodokļu reformu, kuras ietekmi tautsaimniecībā varēšot novērtēt tikai pēc kāda laika. Cita starpā cerība esot jāsaista ar šogad noteikto 0% likmi tai peļņai, kuru uzņēmumi iegulda attīstībā.

Arī ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka cer, ka nodokļu reformas ietekmē varētu samazināties ienākumu slēpšanas apmēri. Mazāk gan esot ticams, ka mazināsies aplokšņu algu apmēri.
Pēc pētnieka domām, otrs iemesls, kāpēc pērn ēnu ekonomika gājusi plašumā, varētu būt uzņēmēju joprojām nevērīgā attieksme pret nodokļu maksāšanu. Pārāk bieži uzņēmēju aprindās valda uzskats, ka maksāt nodokļus nav vērts, tāpēc ka šo naudu valsts pārvaldes iestādēs bezrūpīgi izšķiež apšaubāmiem projektiem. Pēc uzņēmēju paustā, ar šiem nodokļu maksājumiem viņiem jāuztur pārmērīgi liels ierēdņu skaits, dažādu aģentūru un citu nesaprotamu valsts institūciju pastāvēšana, jāapmaksā miljonus vērti valsts pārvaldes darījumi, kuri vēlāk izrādās nesekmīgi.
Cits iemesls, kas veicina ēnu ekonomikas uzplaukumu, ir lielā skaidrās naudas aprite un samērā viegli pieejamā, nelegāli iegūta nauda, kuru var izmantot algu maksājumiem aploksnēs un citām nelikumīgām darbībām.

Viņaprāt, pētījumā iegūtie dati esot nopietns signāls nodokļu politikas veidotājiem un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu plānotājiem.

LA.lv