×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
25. janvāris, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Leģenda par jaunām sejām (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Egils Līcītis

Kādā brīdī, kad mūsu politiķi kļūst tikpat pazīstami kā Silmaču saimes ļaudis, Bebene ar Pindacīšu, un notikumi paredzami, jo vecais Ābrams, lūst vai plīst, līdīs uz krāsns, kur viņu uzspers gaisā, vēlētāji saka – nu ir līdz kaklam, šitie stagnāti apnikuši kā rūgta nāve. Tā norietējušas varenākās latvju partijas, kas likās nesagāžamākas par mūri, – nerūpējoties par paaudžu maiņu. Un, kad veterāni pārņem partijas kā kabatas grupējumus, redz dzīvi tikai pa ātri traucoša auto logu stikliem, tad tautas labvēlības sildošā saule dziest, politorganizācija pārvēršas par aukstu, neapdzīvojamu planētu, kas peld savā kosmosā, līdz gaist nebūtībā.

Regulārs sabiedrības pieprasījums ir – dodiet jaunas, neapvītušas sejas! Tā ir skaista leģenda, ka politiskajā arēnā izskries stalti brieži, kas dresēti vadīt sekmīgus restartus. Tie būs godīgāki par vecajiem bukiem, nesatricināmi cīnītāji pret korupciju, ar mūsdienīgu izglītību, nekādā gadījumā nesaistāmi ne ar sarkaniem, ne rozā komunistiem, jo padomju totalitāro iekārtu piedzīvojuši labi ja dziļā bērnībā. U – ū, brieži ar ātrām kājām, kas ņems nost biznesu padzīvojušiem onkuļiem un tantām, kur esat, kur kavējaties? Pie horizonta nekas nerēgojas, kaut žodziņš nav pārāk augsts, lai kāptu pāri un izkonkurētu “mūmijas”.

Kādreiz sevi cienošām partijām bij’ modē dot zaļo gaismu un vadības orgānos, valdēs iecelt vietējo jaunekli, kam vēl nedīgst ūsas, kā cilvēku no nākotnes. Zaļoksniem sugasbrāļiem esot jāpaver ceļš. Taču jēlmateriāls, no kura jāizgatavo lielas politiskas figūras, kaut kur pazūd. Gandrīz vienīgā cienīgā ienākšana Saeimā ir bijusi īslaicīgā līderībā Kristiānai Lībanei no “LC” jauniešiem.

Atzīmējama “Visu Latvijai” izaugšana no īsajām biksēm, taču puišu nacionālisms bija pašu izvēlēts rūpals bez partijiskas vēstures. Dzirdam, ka uz amatiem partijās, valdībā virza cienījamos Straujumu, Kučinski, Piebalgu, bet tie visi ir vecā kaluma politiķi brieduma gados, bet kur paliek jaunie? Varbūt XXI gadsimta vēstnešiem ieskapē valdes locekļa soliņu, un lai viņi nemaz nelūr pēc augstāka? Varbūt vecīšiem jaunieši šķiet izmantojami vien partiju spartakiādēs un kopīgos sēņošanas pasākumos, kur tie ar gaišākām acīm atrod un izved no meža biezokņa nomaldījušos seniorus? Varbūt jaunieši pēc iedabas ir zaķaļipas, kas labāk sēž krūmos? Bet varbūt “svaigām asinīm” vienīgā pretenzija ir pēc siltas vietiņas partijas maizē un viss, uz ko notēmējusi kokakolas un MTV paaudze, ir privātās karjeras taisīšana? Tad laikam vēlētāji pusmūžā nesagaidīs leģendas par jaunām sejām piepildīšanos.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kurus nevarēja nopirkt ar valdēm, tos
    neitralizēja ar “tu vēl zaļš”,protams,
    ar krivades leksiku.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+