Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Skats uz Ulmaņa apvērsumu vairs nav tik klišejisks. Saruna ar Edvīnu Šnori (22)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Skats uz Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumu, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tagad vairs nav tik klišejisks, uzskata vēsturnieks, dokumentālās filmas “Padomju stāsts” autors un arī Eiroparlamenta deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības Edvīns Šnore. Sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi Šnore atklāj, ka nākamgad plāno pabeigt jaunu dokumentālo filmu. Pret iespēju pēc dalības Eiroparlamenta vēlēšanās šoruden kandidēt vēl Saeimā viņš gan ir atturīgs.

– Kā vērtējat tās vēsturnieku publikācijas, kas pēdējos gados bijušas par Kārli Ulmani un 1934. gada 15. maija apvērsumu?


E. Šnore: – Man šķiet, publikācijas, kuras lasāmas tagad, atšķiras no vērtējuma, kāds bija pirms vairākiem gadiem. Agrāk bieži rakstīja, ka Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks bija “slikts”, ka tā bijusi “demokrātijas iznīcināšana” un Ulmanis bijis vainojams pie padomju okupācijas. Patlaban skats ir izsvērtāks nekā agrāk. Tas ir saistīts ar to, ka vēsturnieki 15. maija apvērsumu, tā sekas un kontekstu ir vairāk pētījuši. Bet varbūt izmaiņas saistās arī ar to, ka mainās mūsu Latvijas politiskā konjunktūra un līdz ar to ulmaņlaiku vērtējumi.

– Konjunktūra patiešām mainās. Ja jau akadēmiskā autoritāte Jānis Stradiņš atzinis, ka Kārlis Ulmanis daļai latviešu ir latviskās Latvijas simbols, tātad arī vēsturnieki un akadēmiķi pamanījuši, ka sabiedrības daļa konstanti turas pie tā, ka Ulmaņa praktiskais pienesums ir pozitīvi vērtējams. 


– Nedrīkst aizmirst: ja nebūtu viņa, iespējams, nebūtu arī Latvijas. Mēs nezinām, kā bez viņa būtu 1918. gada 18. novembrī un kā 1919. gadā, kad viņš saglabāja valsts ideju, kaut praktiski visa Latvijas teritorija bija okupēta. Ja vērtē 15. maiju, jāpatur prātā arī šie divi gadi. Tāpat tas jāpatur prātā, kad runā par 1940. gadu, ko visvairāk pārmet Ulmanim. Nedomāju, ka viņš bija vainojams padomju okupācijā. Apstākļi, kādi toreiz bija, liecina, ka ar vai bez Ulmaņa Latvija tāpat tiktu okupēta.

– Mēs atzīstam par labu Ulmaņa darīto latviešu pašapziņas celšanā un Latvijas saimniecībā, taču mulstam, kad jāvērtē pats 15. maija apvērsums.


– Ja runā par apvērsumu, tad jāskatās konteksts, kādā tas notika. 1934. gadā vairumā Eiropas valstu demokrātijas mūsdienu izpratnē nebija. Tās nebija nevienā no Latvijas kaimiņvalstīm. Lielākā daļa Eiropā dzīvojošo bija dzimuši monarhijas apstākļos. Autoritāra pārvalde viņiem nelikās ne kas noziedzīgs, ne krimināls. Tas mainījās tikai pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva redzams, kā autoritārisms var novest pie totalitārisma un beigu beigās pie milzīgiem cilvēku upuriem. Pēc kara visi bija gudri. Turklāt teikt, ka Ulmaņa autoritārisms būtu salīdzināms ar Hitlera vai Staļina režīmu, ir muļķīgi, jo visā Ulmaņa valdīšanas periodā neviens netika sodīts ar nāvi. Komunisti, kuri tajā laikā sēdēja Latvijas cietumos, tikai tāpēc vien palika dzīvi. Viņu kolēģi Padomju Savienībā tikmēr aizgāja bojā. Vēl interesanti, ka tie, kuri pēc 15. maija cieta no Ulmaņa represijām, piemēram, Eduards Berklavs, kurš tika Kalnciema akmeņlauztuvēs, atskatoties vēlāk nāca pie slēdziena, ka apvērsums nemaz tik nosodāma lieta nav bijis.

– Mēs sakām, ka Ulmanis bija diktators, pie kura viss bijis slikti, bet pēc tam vaimanājam, ka latviešiem trūkst pašapziņas, ka kara gadījumā visi mukšot no Latvijas prom! Jā, Ulmanim piemita godkārība un vēl šādas tādas īpašības, taču darbs, ko viņš tajos sešos gados darīja Latvijas labā, nav uzskatāms par nodevību!


– Nopietni vēsturnieki, piemēram, Inesis Feldmanis, saka skaidri: ja nebūtu Ulmaņa sešu gadu, varbūt mēs tagad te latviski nemaz nerunātu. Tā latviskā pašapziņa, ko toreiz kultivēja, ir nenovērtējama. Bez tās mēs, iespējams, 1991. gadā nemaz nebūtu spējuši atjaunot savu valsti.

Šīgada aprīļa beigu aptauja, kas uzrādīja, ka militāru draudu gadījumā valsti būtu gatava pamest piektdaļa iedzīvotāju, ir rezultāts tam, ka atjaunotajā Latvijā mums visa centrā ir materiālā labklājība. Tādas kategorijas kā patriotisms, dzimtenes mīlestība noslīdējušas otrajā plānā, kļūstot pat par nievu objektu.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT 

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. patrotismu var ieaudzināt tikai tad ,ja cilvēks jau no bērna kājas redz ,ka te ir zeme ,kur dzīvo viņa tauta ,kur runā viņa valodā ,kur viņš ir saimnieks par šo zemi ,bet tā kā latvija tagad ir pārvērsta par iebraucamo sētu ,kas pilna svešiem ļaudīm ,kas runā svešās valodās ,tad šādos apstākļos nekāds patriotisms nerodas ,drīzāk kosmopolitisms.

  2. loti zel ka nav musu laika Karlis!partiju saimniekosana Latviju ir iedzinusi nabadziba!

  3. Novēlu visu to labāko Edvīnam Šņorem…

  4. Priedītis pareizi raksta – šis puisis ar meliem brauc politikā, kā visi pārejie latviešu lopi.

    • Nu daudziem nepatīk ja lietas sauc īstajos vārdos! 🙂
      Sāc pierast, jaunie tā darīs aizvien biežāk! 🙂

    • Nu daudziem nepatīk ja lietas sauc īstajos vārdos! 🙂
      Sāc pierast, jaunie tā darīs aizvien biežāk! 🙂

  5. Laikam Latvijai vēl ilgi jāgaida, kamēr izaugs tāds valstsvīrs, kā Kārlis Ulmanis! Jau vies fakts: astoņdemīt skolu uzcelšana gadā, tas kaut ko nozīmē.

  6. … Cepuri nost Snorem, suminu !

    … Tacu, paliek sausaligi lasot Jazepa Poseikas stastu par ‘Latvijas gravejiem’ … vai Neredzama divizijas ‘autora liecibas par Ulmanlaika cinu pret komunistu pagridi … un citas liecibas … !

    … Un nevar nakt pie cita secinajuma, ka to, ka sobrid Bezabrene stav pretim lidzigam liktenim ka Latvija 1924.g. un 1934.g. sociku un komunistu sagatavota apversuma prieksvakara, jo varbut sodienas pagride ir vel vairak un labak sagatavota un pastiprinata ar valstij nelojalo okupantu un kolonistu kadriem un iesutitiem agentiem … jo pec atlautiem pretlikumigiem pretvalstiskiem pasakumie neizskatas ka drosibas institucijas vai atbildigie ir gatavi pilsoniem pasniegt patiesibu, vai tos aizliegt …. … nezinamu iemeslu del !

    … Kamdel musu vesturnieki tikai tagad atjegusies pacilat viltus akmenus, lai celtu gaisma patiesibu …?!

  7. Protams, es ari brauktu prom, kursh mulkjis gribes nolikt galvu par Konsolidovska-vilka režīmu!! Lai pēc tam bērni uz 8 latu pabalsta eksistētu??!!!

    • Uzskatāma ilustrācija “demokrātijas izslēgšanai”. Vai par citu valstu autoritārajiem vadoņiem mēs arī esam gatavi tā spriest?

  8. Pirms Kārļa Ulmaņa bija Vilis Olavs.

    • Pirms Viļa Olava bija Rūdolfs Blaumanis , bet vēl pirms tam bija Kr. Valdemārs , Kronvaldu Atis , Andrejs Pumpurs utt., utjpr. .Kur tu redzi sakarību K. Ulmanim ar V. Olavu Latvijas valstd dibināšanā ?

  9. Ar tādiem argumentiem var attaisnot jebkuru slepkavību.

  10. Var piekrist, Šnore Eiropas parlamentā varētu mūsu labā paveikt daudz.

  11. Ne Zīlem, ne citiem. kas gadu gadiem nav neko izdarījuši Latvijas labā, Šnorem jābūt Eiroparlamentā, viņa filma ir reāls ieguldījums eiropiešu izpratnes veicināšanai par mūsu vēsturi un šī izpratne ir garants atbalstam, lai mēs varētu atbrīvoties no civilokupantiem, sagalabāt Latvijas neatkību.

  12. Balsojot ŠNORES KUNGAM PLUS + , BET LATA BENDEM UN PROPOGANDISMAM ZĪLEM SVĪTROJUMS .

  13. Vai tad 1918. gadā vai 1919.gadā tikai Ulmains uzturēja Latvijas ideju? Kur tad Rainis, kur tad Aspazija, kur tad Meierovics? Un droši vien daudzi citi?

    • Sisi tavs Rainis un Aspāzija paslēpās pagultē .ja nebūtu toreiz Ulmanis nebūtu ari Latvija . Toreiz Latvija bija roza un ari tagad klanās 5.kolonas okupantu priekšā . Tikai patriotisms nevis Vienotības politbiroja kremliskais jugs var glābt tagad Latviju, kas pievesta pie bezdibeņa malas .

    • Skolā neesiet klausījies ko skolotāji stāsta. Rainis bija par demokrātisku Latviju demokrātiskās Krievijas sastāvā. Ulmanis un Meierovics bija patiesi Latvijas valsts iniciatori un patrioti. Un kāpēc runāt tikai par pēdējiem 6 gadiem? Vai tad tas darbs ko Ulmanis paveica būdams nepārtraukti valdībā nav ņemams vērā? Tomēr to,ka savu valsti negrib aizstāvēt tik daudz jauniešu ir mūsu izglītības sistēmas nopelns. Patriotisms skolotāju vidū nav cieņā. Tie vēl aizvien ir padomju skolotāji un padomju pasniedzēju audzēkņi.

  14. Vienkārši un saprotami!
    Paldies!

Draugiem Facebook Twitter Google+