Slēpņošana – vienlaikus spēle un ceļojums 4
Apslēptās mantas meklēšana pēc GPS koordinātām ir aizraujošs orientēšanās sacensību veids. Ceļot var dažādi, bet geokešings jeb slēpņošana piedāvā ceļojumu kā spēli, kurā interesantu un ievērojamu vietu tuvumā meklēt slēpni ar “dārgumu lādīti” – piezīmju grāmatiņu, zīmuli un kādu nelielu, bet jauku lietiņu, ar ko samainīties.
Intelektuālais hobijs
Spēle radusies 2000. gadā ASV, kad Deivs Almers mežā noslēpis pirmo kastīti, internetā publicēdams tās koordinātas, aprakstu un piedāvājumu to meklēt citiem. Pēc pāris dienām radušies vēl vairāki slēpņi un arī spēles lapa tīmeklī. Starp citu, pirmo slēpni Latvijā 2002. gadā izvietojis toreizējais ASV vēstnieks Braiens Karlsons.
No orientēšanās un piedzīvojumu sacensībām slēpņošana atšķiras ar pilnīgi brīvi plānojamu laiku un maršrutu, pie viena uzzinot daudz ko jaunu un neparastu par konkrēto valsti, tās vēsturi, dabu, arhitektūru un apskatot lieliskas ainavas, jo spēle aptver visu pasauli. Standarta slēpnis ir ūdensnecaurlaidīga, vēlams, arī termoizturīga kastīte, kurā ievietots zīmulis, zīmuļa asinātājs un lapiņa, kurā atradējs ieraksta savu reģistrēto iesauku un apmeklējuma datumu. Parasti tā ir plaukstas lieluma hermētiska kārba, bet mēdz gadīties gan uzpirksteņa, gan neliela čemodāna izmēra slēpņi.
“Lai sāktu slēpņot, nepieciešams vien interneta pieslēgums un GPS. Jāatver globālā mājas lapa internetā http://www.geocaching.com, kur atrodami slēpņu apraksti un GPS koordinātas. Slēpņu ir tūkstošiem, tomēr precīzu skaitu nevar nosaukt, jo dažās valstīs, tostarp Polijā, Krievijā un arī Igaunijā, ir lokālās slēpņu lapas un ne visi dati ir dublēti,” atklāj Mārīte Meļņika, slēpņotāja ar piecu gadu un vairāk nekā divarpus tūkstošu atrastu slēpņu pieredzi.
Jāielāgo, ka, meklējot slēpni, nedrīkst pievērst apkārtējo ļaužu uzmanību un pie slēpņa doties, svešiem cilvēkiem redzot. Katrs atradums ir jāpiereģistrē savā spēles profilā. Lai Latvijā sazinātos par spēli, ir izveidots forums http://www.geoforums.lv.
Slēpņu veidošana
Var neaprobežoties tikai ar slēpņu meklēšanu, bet, piereģistrējoties minētajā mājas lapā, veidot arī savus slēpņus. Iekārtojot slēpni netālu no ceļa vai jebkuras citas publiskas vietas, paaugstinās slēpņa izpostīšanas risks, tādēļ kārtīgi jāpārdomā slēpšanas metode vai jāatrod vieta tālāk no civilizācijas. Taču arī ļoti publiskā vietā mazo kastīti var gudri noslēpt, un tas atradējos radīs lielāku prieku nekā atradums biezos brikšņos vai nātrēs.
“Lai būtu interesantāk, slēpējam vēlams izraudzīties kādu nozīmīgu vietu, izdomāt saistošu stāstu vai rēbusu, nofiksēt precīzas koordinātas un tad to visu ievadīt mājas lapā,” skaidro Mārīte. Lai neradītu sev un citiem problēmas, nevajadzētu slēpņus izvietot privātīpašumos un ūdens tuvumā, kur gada laikā var būtiski mainīties līmenis. Tāpat nebūtu labi ierakt konteineru zemē vai paslēpt zem sūnām, jo īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, alās, retu augu audzēs, kur meklētāji varētu nodarīt dabai neatgriezenisku kaitējumu. Ļoti labi noslēpjot, arī jāizdomā, kā meklētājiem dot skaidras norādes par slēpņa atrašanās vietu. Par slēpņa apkopi un atjaunošanu izpostīšanas gadījumā pilnībā ir atbildīgs tā izlicējs.
Ņem talkā fantāziju
Slēpņi pēc izveidojuma ir dažādi (tradicionālie, mistiskie, multislēpņi u. c.) un iedalīti piecās grūtības pakāpēs, kas ar zvaigznītēm norādītas spēles portālā pie apraksta. Viena zvaigznīte nozīmē, ka šim slēpnim var piekļūt arī cilvēki ar pārvietošanās ierobežojumiem, bet divas un vairāk zvaigznītes brīdina, ka būs jāpakāpjas, jāpastiepj roka vai jāizmanto papildu aprīkojums.
Mārītei interesantākais piedzīvojums gadījies Austrijā, kur meklētajā vietā viņa atradusi zemē ieraktu lādi ar vēstījumu par diviem dvīņiem. Vienureiz kāds ļaundaris nolaupījis, izņēmis viņam sirdi un noglabājis slepenā vietā, bet otrs tagad ir saslimis, un, lai izdzīvotu, nu vajadzīga brāļa sirds. “Tad nu mēs devāmies to sirdi meklēt pa diezgan kalnainu un alām bagātu apvidu, pa ceļam veicot dažādus uzdevumus, līdz nonācām pie akas, kurā bija jārāpjas iekšā, un tikai tur atradām kasti, kuru atverot lukturīša gaismā atklājās burkā ar formalīnu iemērkta sirds protēze,” atceras Mārīte.
Uzziņa
Latvijā izveidoti vairāk nekā seši tūkstoši slēpņu, no kuriem šobrīd aktīvi ir ap trim tūkstošiem.
Šobrīd Latvijā ir reģistrējušies 384 slēpņotāji, tostarp arī “LA” žurnālists Ģirts Zvirbulis, kas piecu gadu laikā ir atradis 745 slēpņus.
