Slēpošanas sezona uzņem apgriezienus 0
Pēdējās vecā gada dienās beidzot sagaidījām stabilu salu, un līdz ar to arī atdzīvojās slēpošanas kalni. Lai gan dabiskā sniega vēl nebija, sniega lielgabali nemitīgi ražoja balto segu, lai gadumiju slēpošanas entuziasti varētu sagaidīt uz kalna, un daba šoreiz nepievīla. Pat vairāk, sals knieba tik stipri, ka radās bažas, vai nebūs par aukstu slēpošanai.
Gadumija uz kalna
Tomēr Milzkalnā netālu no Tukuma sagaidīt jauno gadu uz kalna bija ieradušies vairāki simti slēpotāju un līdzjutēju, kas priecājās par skaisto salūtu un vēl pirmo stundu jaunajā gadā varēja slēpot. Daudzi izmantoja iespēju pārnakšņot pie trases esošajā viesnīcā, lai jau no agra rīta atkal būtu uz kalna. Taču lielāko cilvēku pieplūdumu atpūtas komplekss piedzīvoja nākamajās dienās, kad Milzkalnu burtiski gāza riņķī. Izskatījās, ka ļaudis ir noilgojušies pēc ziemas un nav pārliecināti, ka tā turpināsies ilgi. Visas plašās autostāvvietas bija pārpildītas, tādēļ spēkrati tika novietoti piebraucamā ceļa malā, radot pamatīgus sastrēgumus.
Kompleksa īpašnieks Viesturs Ošnieks vēl nebija apkopojis informāciju, bet lēsa, ka pirmajās jaunā gada dienās te atpūtušies tuvu trim tūkstošiem cilvēku. Arī pēc maniem novērojumiem, šoziem pat darba dienās uz kalna ir vairāk slēpotāju nekā citugad, un veidojas rindas pie pacēlājiem. Cilvēki, kuriem ir maiņu darbs vai savs bizness, izkārto laiku slēpošanai, kad uz kalna nav tik liela drūzma un maksa par pacēlājiem mazāka. Tieši šī iemesla dēļ otrdien Milzkalnā satiku jelgavnieka Artūra ģimeni ar draugiem, kas šogad pirmo reizi kāpa uz slēpēm, lai iesildītos pirms došanās uz lielākiem kalniem. Savukārt Arūns no Šauļiem bija atbraucis kopā ar sievu. “Man te patīk. Te ir laba trase un arī tuvāk nekā trases Viļņā vai Druskininkos. Pagājušās nedēļas nogalē bijām Riekstukalnā, bet tur vaļā bija tikai divas trases un garas rindas pie pacēlājiem. Braucam šurp regulāri, arī vasarā atpūsties pie jūras. Lai gan Palanga no mums ir tikpat tālu kā Jūrmala, šeit tomēr labāk,” atzīst lietuvietis.
Statistika liecina, ka katrs ceturtais Milzkalna apmeklētājs ir lietuvietis. Neskatoties uz nelielajām klimata atšķirībām, rādās, ka Latvija mūsu kaimiņiem tomēr šķiet vilinoša kā ziemas sporta zeme. Ne tikai daudzi Lietuvas kalnu slēpotāji dodas pie mums, bet arī Lietuvas distanču slēpošanas čempionāts jau šajā nedēļas nogalē notiks Smeceres sila trasēs pie Madonas un 16. janvārī Alūksnes pusē – Lietuvas rallijkrosa čempionāta pirmais posms.
Mazliet piemirstais Kamparkalns
Par slēpošanas iespējām Latvijā rakstu ne pirmo gadu, taču kaut kā biju palaidis garām Talsu paugurainē esošo Kamparkalnu – ģimenes uzņēmumu, kas bez pārtraukuma darbojas jau kopš 2000. gada. Te ierīkotas apgaismotas slēpošanas trases 260 un 350 metru garumā ar pacēlājiem un 80 m bērnu kalniņš bez pacēlāja.
“Šoziem mazo kalnu atklājām vieni no pirmajiem valstī Vecgada dienā, un to apmeklēja jau vairāki simti slēpotāju. Vakar pievienojām arī lielo kalnu. Interese par slēpošanu Talsu pusē ir liela, jo citi Kurzemes kalni ir diezgan tālu no mums. Mums mājas lapā ir arī tīmekļkamera – sekojot līdzi, slēpotāji var ērti izraudzīties vislabāko laiku kalna apmeklējumam. Jau pagājušajā gadā pamanījām, kā cilvēku prāts ir iekārtots. Ja sācies atkusnis un visapkārt ir slapjš, viņi domā, ka uz kalna ir tieši tāpat,” novērojis Kamparkalna līdzīpašnieks Almants Kalniņš.
Kas pacentušies, kas noslinkojuši
“Enter Gauja” klastera ietvaros, apvienojoties sešām slēpošanas trasēm (Kaķīškalns, Siguldas pilsētas trase, Ozolkalns, Rāmkalni, Reiņa trase, Žagarkalns), izveidota vienota pacēlāju biļete “SkiVidzeme”, ar to būs iespējams slēpot jebkurā no minētajām trasēm. Paralēli darbosies arī elektronisko čipu sistēma.
“Mežkalni” pie Baldones joprojām nogaida, cerot uz stabilas ziemas saglabāšanos, kaut gan tuvumā esošais Riekstukalns jau paspējis slēpošanai sagatavot teju pusi no daudzajām trasēm. Arī “Zviedru cepure” pie Sabiles vēl nedarbojas, tāpat kā “Mežezers” pie Pļaviņām, kur gan sniegu jau pūš un sola pirmās trases atvērt 8. janvārī. Savukārt Viešūra kalns (bijušais Lidokalns) netālu no Gaiziņkalna tiks atvērts 13. janvārī. Pēdējos gados pēc īpašnieku maiņas šis kalns gan kļuvis mazāk populārs, jo strādājis ar pārtraukumiem un arī naktsmājas līdzās esošajā viesnīcā nesamērīgi sadārdzinājušās – līdz pat 200 eiro par divvietīgu numuriņu.
Pirms gadiem piecpadsmit Latvijā darbojās vairāk nekā 40 slēpošanas kalni, nu palikusi apmēram puse. No aprites izgājusi kādreiz populārā Jēkaba grava pie Tukuma, Ķauķu kalns Alūksnes novadā, Žiperkalns Ludzas pusē, Sauleskalns (15 km no Krāslavas). Pie vainas ne tikai nepastāvīgie laika apstākļi ziemā, bet arī nesakārtotās īpašumtiesības un biznesa stratēģijas maiņa.
Ko sola sinoptiķi?
“Šīs nedēļas vidū un otrajā pusē debesis skaidrosies un nokrišņu nebūs. Valdošie šajās dienās būs lēni līdz mēreni austrumu puses vēji, taču būtiska laika apstākļu maiņa gaidāma nedēļas nogalē, kad no rietumiem Latvijai tuvosies ciklons – tas izraisīs vēja pastiprināšanos, kā arī nesīs gan jaunas mākoņu un nokrišņu zonas, gan arī siltākas gaisa masas. Jau sestdien dienā sals mazināsies un temperatūra paaugstināsies līdz mīnus 1…8 grādiem, bet svētdien un pirmdien jau teritorijas lielākajā daļā gaidāms pat atkusnis, vien galējos valsts austrumu rajonos saglabāsies neliels sals,” vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Bet kāda gaidāma turpmākā ziema – to jautāju LVĢMC hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītājai Laurai Krūmiņai. “Turpmāk tik lielu salu vairs negaidām. Kļūs siltāks, tomēr janvārī sals vēl dominēs pār atkusni. Pagaidām es negribētu nevienam sabojāt prieku par tikko atnākušo ziemu, tādēļ atturēšos prognozēt laika apstākļus februārī, kas saskaņā ar normu ir gada aukstākais mēnesis Latvijā. Pirms tam arī janvāris rādījās siltāks nekā šobrīd, bet ilgtermiņa prognoze nepiepildījās.”
Viesturs Ošnieks, balstoties uz pagājušā gada pieredzi, gan apgalvo, ka vismaz Milzkalnā slēpot varēs visu februāri, jo mākslīgā sniega ražošana joprojām turpinās un apmēram pusmetru biezā sniega kārta pat ilgu atkusni iztur gluži labi, ja vien nesākas stiprs lietus. “Jau šīs nedēļas nogalē atvērsim Snovborda parku un Troļļu trasi, kur siltās ziemās sniegu nepūtām. Tā ir lēzena meža trase ar skaistiem dabas skatiem, kas ideāli piemērota iesācējiem.”
Uzziņa
Slēpošanas kalnu darba laiki un maksa par pacēlāju 2 st. (darbdienās/brīvdienās)
Žagarkalns (pie Cēsīm) – plkst. 15 – 23/10 – 23; Sv. – līdz 21, P. – nestrādā, 8/11 eiro. Garo kalnu plānots atvērt 8.01. plkst. 15; snovborda parku – 9.01. plkst. 12.
Ozolkalns (pie Cēsīm) – plkst. 14 – 22, Pt. – 13 – 23; P., O. – tikai grupas no 20 cilv. / 9 – 23, Sv. – līdz 21, 7,50/12 eiro.
Riekstukalns (pie Baldones) – plkst. 12 – 23; P. (no 14)/ 9 – 23; Sv. (līdz 22), 8,50/11 eiro. Pagaidām atvērtas 5 trases no 13.
Milzkalns (pie Tukuma) – plkst. 12 – 23; P. (no 14), Pt. (līdz 24) /10 – 24; Sv. (līdz 22), 8 (4 st.)/10 eiro.
Kamparkalns (pie Talsiem) – plkst. 12 – 22; P. (no 14), Pt. (līdz 23)/ 10 – 23; Sv. (līdz 22), 5,50 jeb plkst. 12 – 18 – 7/8 eiro.
Lemberga hūte (Ventspilī) – plkst. 15 – 22; Pt. (līdz 23)/ 11 – 23; Sv. (līdz 22), 6/6,50, bet P. – 3 eiro. Atlaides bērniem un senioriem.
Gaiziņkalns – katru dienu plkst. 10 – 23, 5/7 eiro.
Rēķu kalns (pie Madonas) – plkst. 17 – 22; S. – 10 – 22; Sv. – līdz 19, 6 eiro.
Baiļi (Valmiera) – plkst. 17 – 21/11 – 21; Sv. – līdz 20, 10 eiro.
Rāmkalni (pie Murjāņiem) – plkst. 13 – 22/ 9 – 22, 7 eiro visa diena – arī brīvdienās.
Reiņa trase (pie Siguldas) – plkst. 14 – 22/ 10 – 22; Sv. – līdz 20, 8/10 eiro.
Kaķīškalns (pie Siguldas) – plkst. 14 – 22/ 9 – 22, 0,50 eiro par vienu pacelšanās reizi lielajā trasē/ 5 eiro mazajā trasē (2 st.).
Egļukalns (20 km no Daugavpils) – plkst. 14 – 21/11 – 22; Sv. līdz 21, P. – nestrādā, 6/7,50 eiro.
