Kaļiņingradā bruņojas: Satelītuzņēmumi liecina par militāra rakstura būvdarbiem 23
Dienās, kad Briselē notiek NATO samits, kurā spriež arī par Krievijas agresīvās politikas atturēšanu, ASV aizsardzības jautājumu vietne “DefenceOne” ziņo, ka Krievija pēdējos mēnešos aktivizējusi militāro objektu būvi stratēģiski svarīgajā Kaļiņingradas apgabalā. Tādu secinājumu izdarīt ļauj martā un jūnijā izdarīto satelītuzņēmumu analīze.
Kalifornijā bāzētās privātās satelītuzņēmumu kompānijas “Planet Labs” veiktie uzņēmumi Krievijas Kaļiņingradas apgabala Baltijskas tuvumā liecina, ka militārajā objektā, kas atgādina artilērijas noliktavu ar bunkuriem un zemes vaļņiem, netālu no Polijas robežas notiek būvniecības darbi. Marta uzņēmumos tie vēl īsti nav pamanāmi, taču jūnija beigās ir nepārprotami. “Redzamās atšķirības starp diviem uzņēmumiem uzrāda sprāgstvielu glabāšanai raksturīgu bunkurveida būvju nostiprināšanu, lietojot zemes bermas (drošības vaļņus). Ir redzami jauni klajumi un objekta mežainajā daļā saskatāmas jaunas būves, kā arī bermas un ārējais iežogojums, kas to visu norobežo,” satelītattēlos redzamo “DefenceOne” skaidrojis analītiķis Mets Hols. Jau agrākajos attēlos redzamie munīcijas bunkuri pēdējo trīs mēnešu laikā ir papildus nocietināti tā, lai būtu mazāk pamanāmi no gaisa. Savukārt tajā militārā objekta daļā, kas klāts ar mežu, pamanāmas cita rakstura būves, pēc visa spriežot, jaunas, vēl tik lielā mērā nenocietinātas. Tāpat tur redzami objekti, kas potenciāli varētu būt kuģu konteineri. Hols norāda, ka fotoattēli liecina arī par dzelzceļa sliežu pievadceļa būvi. Pēc visa spriežot, tā trase tiek veidota tā, lai savienotos ar lielāku līniju, kas pēc tam stiepjas cauri Lietuvas teritorijai. Eksperti norāda, ka līdzīgu dzelzceļa atzarojumu Krievija izbūvējusi Abhāzijā pirms 2008. gada augusta iebrukuma Gruzijā.
ASV Aizsardzības departamenta institūcijas nav sniegušas nekādus komentārus par acīmredzamajām aktivitātēm Baltijskā, aizbildinoties, ka nevar to darīt tāda rakstura informācijas slepenības dēļ. Tajā pašā laikā nevalstiskā “Amerikāņu zinātnieku federācija” (FAS), kas cīnās par kodolatbruņošanos un pret bruņojuma izplatīšanos, jūnijā savā ziņojumā cēla trauksmi, ka ap 12 km attālumā no šīs vietas citā objektā notiek kodolieroču glabāšanai paredzētu bunkuru modernizācija. Par to liecina satelītuzņēmumi. “Pēdējo divu gadu laikā Krievijas militāristi Kaļiņingradas apgabalā, ap 50 km no Polijas robežas, ir kapitāli izremontējuši objektus, kuri, pēc visa spriežot, darbojas kā kodolieroču glabātavas,” bija teikts šajā pētījumā. Runa citstarp ir par iespējamo atomieroču noliktavu pie Kuļikovas ciema.
Kodolieroču izvietošana jau PSRS laikos spēcīgi militarizētajā Kaļiņingradas apgabalā pēdējos gados rada papildu bažas. 2016. gadā Krievija šajā reģionā izvietoja raķetes “Iskander”, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām un sasniegt līdz 400 km tālus mērķus. Apgabalā tāpat izvietotas modernākās pretaviācijas raķetes “S-400”, kuru darbības tālums ir ap 250 km. ASV analītiķi lēš, ka Krievijas armijas militārpersonu skaits Kaļiņingradas eksklāvā pieaugs no aptuveni 9000 vīriem 2014. gadā līdz 14 600 vīriem 2020. gadā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ne reizi vien izteicies, ka alianse seko notikumu attīstībai. “Mēs pamanām, ka pēdējos gados Krievija militarizē Kaļiņingradas apgabalu. Tur tiek izvietotas jaunas, modernas ieroču sistēmas. Tāpat esam pamanījuši, ka Krievija investē Kaļiņingradas infrastruktūrā. Nenosaukšu konkrētas ieroču sistēmas, par kurām ziņo NATO izlūkdienesti, taču mēs ļoti rūpīgi sekojam Krievijas darbībām Kaļiņingradā,” nesen intervijā Krievijas ziņu vietnei RBK sacīja Stoltenbergs.
Spēcīgais armijas grupējums Kaļiņingradas apgabalā no ziemeļrietumiem apdraud tā saukto Suvalku koridoru, kas ir aptuveni 100 kilometru garš Lietuvas un Polijas robežas posms. Tā ir šaurākā vieta starp Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju. Militārā konflikta gadījumā to ieņemot, Krievija bloķētu NATO spēkiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.
