Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. jūlijs, 2015
Drukāt

Slīde uz sausa asfalta (16)

2stopkadri2_11

Pirms nedēļas interneta versijā publicējām rakstu par vienu no iespējamiem pēdējā laika traģisko avāriju iemesliem uz jaunās Kokneses šosejas. Saņēmām daudzas atsauksmes, arī video formā – RTU pasniedzējs Oskars Irbītis savam komentāram pievienojis līdzīga negadījuma animāciju.
Tādēļ vēlreiz par sānslīdi uz sausa asfalta.

Ekstrēmi manevri lielā ātrumā… Konkrētajā negadījumā vainīgais auto apdzīšanas beigās esot “saslīdējis”. Uz sausa asfalta?! Neiespējami! Tā saka komentētāju vairākums. Un kļūdās. Jo nezina auto kustības fiziku. Jo ir auto ražotāju reklāmu apžilbināti – ar ABS, ar ESP var visu… Jo ir ilgstoša, komfortabla, vienkārša brauciena eiforijā. Un tad nāk šis liktenīgais brīdis. Kļūdiņa attāluma, pretimbraucošā ātruma, savas dinamikas novērtējumā. Un instinktīvās izbailēs tiek mēģināts savienot grūti savienojamo.

Oskars Irbītis, sertificēts tiesu eksperts: “Kas notiek tad, ja pārspīlē darbošanos ar automobiļa vadības rīkiem? Notiek negadījums. Ilustrētais negadījums ir tipisks situācijai, kad modernu un labi aprīkotu automobili vada neprotošs, nezinošs autovadītājs. Šādi negadījumi parasti notiek tieši labos laika apstākļos, uz labiem ceļiem ar labu saķeri un braucot ar moderniem automobiļiem. Moderna automobiļa nelaime ir tā, ka tas darīs tieši to, ko tam liksiet. Šajā situācijā sarkanā automobiļa vadītājs veica pārlieku strauju pārkārtošanās manevru, vienlaikus ekstrēmi bremzējot. Automobiļa svars šajā gadījumā pārdalās – visvairāk tiek slogots priekšējais kreisais ritenis, visvairāk atslogojas aizmugurējais labais ritenis. Jo labāka saķere un augstāks masas centrs automobilim, jo lielāka spēku asimetrija, kā rezultātā automobilis kļūst nestabils un sāk svērties. Autovadītājs instinktīvi (nezināšanas dēļ) sāk strauji grozīt stūri, strauji atlaiž bremžu pedāli un spiež no jauna, tādējādi automobilis iesvārstās vēl vairāk, sākas sānslīde. Automobiļa elektronika pakļāvīgi cenšas palīdzēt automobiļa vadītājam un izpildīt viņa vēlmes – stūres stāvoklis liecina, ka automobiļa vadītājs grib strauji braukt no vienas ceļa malas uz otru un pēc iespējas straujāk. Šajā gadījumā, bremzējot laidenāk un stūri grozot lēnāk, ar mazāku amplitūdu, nekas tāds nebūtu noticis – automobilis būtu pakāpeniski samazinājis kustības ātrumu, nebūtu “uzšūpots”. Drošības atslēga ir kustības vienmērība. Var braukt arī ātri un droši, neveicot straujas kustības un manevrus. Bet, arī braucot salīdzinoši lēni, var izraisīt negadījumu uz līdzenas vietas, labos ceļa un laika apstākļos. Vienlaikus veikta strauja bremzēšana un pagrieziens ir bīstams manevrs – pat sportisti vajadzīgā palēninājuma lielāko daļu veic pirms pagrieziena, nevis līkumā. Spēki uz riteņiem ir ierobežoti – ir jāizvēlas, ko tad īsti gribam, – stūrēt vai bremzēt –, ekstrēmā režīmā abiem saķeres spēka nepietiks.”

Ivars Caune, daudzkārtējs Latvijas čempions autorallijā: “Atim un Oskaram taisnība – asa bremzēšana (pat ar ABS) atņem stūrēšanas precizitāti. Padara stūres reakcijas krasi atšķirīgas no vienmērīgā, līdzsvarotā ripojumā ierastajām. Tas, papildināts ar tik izplatīto haotisko stūrēšanas tehniku, noved uz aplamas trajektorijas. Grāvī, kokā, pretējā joslā. Slimnīcā vai…”

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Jauno autiņu nelaime. Pareizāk sakot to vadītāju, kas iedomājas, ka auto visu izdarīs viņa vietā.
    Ne velti viens autoražotāja pārstāvis drūmā rezignācijā secināja, ka visi vadāmības uzlabojumi, ko viņi ievieš jaunajos modeļos pārsvarā ir kaķim zem astes jo cilvēki attiecīgi brauc arvien nevērīgāk un rezultātā nekas nemainās.
    Pats personīgi braucu vairāk nekā 20 gadus un man nepatīk,ka auto domā manā vietā. Arī tā iemesla dēļ, ka tu nekad nevari būt drošs vai tā sistēma kritiskā momentā būs darba kārtībā. Tie, kuriem ir bijušas cīņas ar pusbeigtu borta datoru vai kādu no gļukojošām ekstrām sapratīs.
    Tāpēc arī viss ir atslēgts ieskaitot ABS. Protams var oponēt, ka elektronika reaģē ātrāk u.t.t bet labāk lēmumus pieņemt pašam.

    • Saved savu auto kārtībā. Ja tam ir hroniski beigts borta dators, tad to ir jāmaina (borta datoru vai pašu auto). Manam auto 7 gadu lietošanas laikā arī pāris reižu ir bijušas kaut kādas dīvainības, bet es pats kaut ko neadekvātu mēdzu izdarīt biežāk.

  2. labs, paldies, vairāk tādu info.

  3. Izskatās kaut kas līdzīgs, kā lidojums pāri stūrei ar moci

  4. Mjā, redzams ka Irbīša kungam ir sveša ESP sistēmas darbība. Gribētu paskatīties, kā viņš dabūs sānslīdē auto ar modernu ESP, lai arī ko viņš ar visām svirām darītu.

    • Vēl viens, kurš tic, ka ESP viņu paglābs no fizikas. Skumji. Nāksies to apgūt smagākajā veidā – uz savas ādas.

      • Audi A6 2011 gada ESP strādā tik labi ka mierīgi var bremzējot stūrēt. Noslēpums ir tajā, cik reizes sekundes laikā tiek piekoriģēta riteņu griezšanās. Lētām mašīnām tas var būt kādas desmit reizes sekundē katram ritenim, bet labām masīnām šis laiks ir daudz īsāks un sastāda līdz 50 reizēm sekundē.

        Ja mašīna brauc ar 50 kilometriem stundā, auto sekundes laikā nobrauc apmēram 14 metrus, tātad labām mašīnām šo 14 metru distancē notiek kursa korekcija katros 28 centimetros, bet lētajām mašīnām 1.4 metros!

      • Pilnībā piekrītu un arī nepiekrītu. Ja pie stūres sēdēs auns neviena sistēma viņu neglābs. Modernās (dārgo auto) drošības sistēmas savu darbu pilda teicami. “Samest” jaunos Audi vai BMW ar ieslēgtām drošības sistēmām ir nereāli. Cita lieta lēto korejiešu, slovāku utml. autiņiem – tur šīs drošības sistēmas drīzāk ir kā apgrūtinājums nekā atbalsts vadītājam. To varu teikt pēc paša pieredzes un paškritiski auto īpašnieki man noteikti piekritīs. Un vēlreiz gribas uzsvērt, ka vaina nav autiņa cenā vai drošības sistēmu efektivitātē. Visu izšķir vadītājs, ja reiz ar galvu nedomā, tad arī neko labu gaidīt nevar…

  5. Kāpēc apdzīšanas manevra beigās vispār būtu jābremzē!?Atgriezies savā joslā un ļauj mašīnai ripot, līdz ātrums nokrītas!
    Un vispār es visiem ieteiktu ziemā aizbraukt uz Brīvkalniem vai kādu citu ziemas trasi un kādu stundiņu pariņķot pa trasi, lai saprastu, kā grozīt stūri, kad mašīnu sanes. Būsiet pārsteigti, ka instinktīva bremžu nospiešana Jums garantē nonākšanu kupenā, bet manipulācijas ar gāzes padāli var palīdzēt no tā izvairīties!

  6. Nevajag būt idiotiem un laicīgi skatīties kad ir tikuši garām apdzenamajam auto, nevis griest tam virsū un tad no bailēm raut atpakaļ. Ne viens vien tāds uz ceļa ir redzēts kas mēģina pa pašu priekšu ieraut atpakaļ jaslā.

  7. Būtu labāk atlaidis bremzes un gāzies grāvī nekā instinktīvi muķījis to stūri beztolkā!

  8. Tikai viens jautājums. Kāda loma šais notikumos ir jaunajiem stūres mehānismiem?? Cik atceros , tad manējam “Zaporožecam” stūre darbojās vieglāk , ātrāk un precīzāk , ne kā tagad “VW” !!

  9. Atkal. Protams tas ta ir. Un lielakais vairums brauceju ir tiesam tikai pedalu spiedeji, pie tam ne visai adekvatu. Bet tas, diemzel, ka noverots, nav tikai Latvijas ipatniba. Vienigi bijuso postsovjeta valstu iemitnieku vairuma ipatniba ir brauksanas kultura, kura, ja tad bija katastrofala, tad tagad pamazam ir ar tendenci uzlaboties. Bet loooti leeni. Jaatzist, ka diezgan daudz dod tiesi izskaidrosanas darbs, ko veic dazi auto parraizu dalibnieki, bet faktiski nedara autoskolas… Piem. Timrots citigi nemas saja laucina, skaidrojot gan ravejsledzeja principu pie parkartosanas, gan ka uzvesties vairakjoslu aplos, gan tml ikdiena nepieciesamas lietas, kuras jau tapat daudzi joprojam nav pat dzirdejusi, jeb rupji ignore, iedomadamies sevi par vienigajiem karaliem uz cela, kaut braucot ar Zaporozec..
    Bet pat si diezgan ekstremalo prasmju neparzinasana, tomer neattaisno celu neatbilstibu plusmas dazadibai, dazada atruma transportlidzeklu atrasanas uz 1 cela, un biezumam, cela noslogojumam, ka pieminetas Tinuzu – Kokneses magistrales gadijuma, jo tam izteikti ir par mazu cela platums, kurs nelauj veikt nepieciesamas apdzisanas.

    • ceļa platumam nav ne vainas, lielākā vaina ir braucēju galvās, nav ko dudināt pēc iespējas tuvāk viduslīnijai aizsedzot skatu potenciālajam apdzinējam, bet ja tik ļoti gribas to darīt, vajag sekot līdz arī tam kas notiek aizmugurē (priekš tam ir spoguļi izdomāti), ja arī ir kāds ātrāks pamidžini atbilstošu pagrieziena rādītāju, ja arī paldies nepateiks, tad vismaz novērtēs jau nu noteikti. Tāpat ja ir iespēja piebraukt tuvāk labajai malai tak piebrauc lai neaizsegtu skatu apdzinējam. Nākamais arī Tev to pašu izdarīs, bet nevajag nekad midžināt par policijas klātbūtni, par to esmu pārliecinājies ne reizi vien, jo tie kas brauc pēc spidometra līdz 110k/h, reizēm 115, tie policistiem nav interesanti, jo reālais ātrums ir līdz 105, bet tie kas brauc ātrāk pietiekami bieži ir ar radardetektoriem, līdz ar to tikai ar viltībām noķerami. Nu un pats galvenais, tad kad brauc pēc spidometra 90, nedomā ka tie ir 90, neviens auto no konveijera nav noripojis kuram spidometrs rāda tik cik ir realitātē, ja vien netiek uzlikti lielāki ripuļi par rekomendētajiem.

    • Ne jau autoskolās ir vaina. Arī pagājušajā gadsimtā vairums šoferu braukt prasmi apguva nokļūstot ceļu satiksmē. Eksāmens pilsētā un nosacīti vienkāršā braukšana pa šoseju ir ļoti atšķirīgas lietas. Man regulāri kļūst baisi, kad redzu uz divjoslu šosejas garām traucamies auto ar meitenītēm pie stūres ar ātrumu 110-120. Auto iet viegli, spēj tik grozīt stūri un spiest pedāli, bet paredzēt situācijas nojauta nekāda. To ļoti labi var redzēt pēc bremzēšanas/ieskriešanās cikliem. Tad jau jāpiekrīt, ka slalomu taisošie puišeļi ir mazāk bīstami, jo regulāri saslīd un pamazām apgūst rīcības pieredzi. Tagad jaunā paaudze tiek audzināta, ka visu prot un var un pēc papīriņa saņemšanas viņiem šķiet, ka tagad atliek tikai braukt …. un brauc … līdz kaut kas gadās.

    • Nav jaizgudro velosipeds un jaatklaj Amerika…, kad tas jau ir izdarits.
      Tas pats attiecas uz so pasu celu un negadijumiem uz ta.
      Lai ka censtos mums noverst uzmanibu no patiesas problemas butibas dazadi spriedeletaji par faktiski CITAM lietam, kads citos komentaros mineja konkretu piem. no Somijas pieredzes, kur bijusi lidziga situacija, sistematiskas avarijas ar kuram netika gala, kamer…. neuzbuveja vel 2 joslas preteja virziena…
      Un viss, problema izbeidzas ka nebijusi.
      Ta ka nav verts noverst uzmanibu uz blakus faktoriem, kas protams ir svarigi un butiski jebkura satiksme, bet nav noteicosie, jo ir tikai sekas sistematiskai nepieciesamibai apdzit dazados atruma rezimos braucosus transporta lidzeklus, ko var risinat tikai cela paplasinasana.

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+