Latvijā
Politika

Slikti signāli Maizītim. Sākas “taustīšanās” par jauno SAB vadītāju 16

Foto – LETA

Nespēja rast kopīgu valodu ar VDK pētniekiem, kā arī SAB lēmumi atteikt deputātiem pielaidi mazina pašreizējā SAB vadītāja izredzes ieņemt šo amatu vēl uz vienu termiņu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka diskusijas par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru sāksies pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atgriešanās no atvaļinājuma, kas gaidāma šonedēļ. Taču Saeimas frakcijās un koalīcijas partneru starpā jau sākusies “taustīšanās” un SAB līdzšinējā darba izvērtēšana.

No deputātiem saņemtie signāli gan nav īpaši labvēlīgi pašreizējam SAB vadītājam Jānim Maizītim. Pagaidām daudzmaz stabilu atbalstu vēl vienam termiņam šajā amatā viņš varētu saņemt tikai no saviem tradicionālajiem atbalstītājiem – “Vienotības”. “Maizīša kunga profesionalitāte ir nenoliedzama un SAB darbu augstu vērtē arī mūsu ārvalstu partneri, kas nav mazsvarīgi. Pagaidām frakcijā neesam lēmuši, jo kandidātus vispirms vērtē Nacionālās drošības padome, bet, ja tā uzticēsies Maizīša kungam, tad paredzu, ka arī “Vienotība” viņu varētu atbalstīt,” teica “Vienotības” deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura šonedēļ, visticamāk, kļūs par Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju.

Citi valdošās koalīcijas partneri gan uz Maizīša kandidatūru lūkojas piesardzīgāk un pagaidām nesaka ne jā, ne nē. “Mūsu iespējas vērtēt viņa darbību ir ierobežotas, jo Maizīša kungs vada dienestu, par kura darbību publiski netiek daudz runāts. Šī informācija pieejama tikai ierobežotam cilvēku lokam. Ja runājam par publisko telpu, tad nepatīkams pārsteigums bija SAB nespēja atrast kopīgu valodu ar VDK zinātniskās izpētes komisiju. Grūti saprast, kurā pusē vainas ir vairāk, bet domāju, ka abas puses varēja izdarīt vairāk,” teica Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

“Mums pašlaik nav īpašu iemeslu atbalstīt Maizīša palikšanu amatā, bet tāpat nav arī īpašu iemeslu balsot pret viņu,” izvairīgi komentēja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Neoficiālās sarunās tieši ZZS tiek minēti kā lielākie pašreizējā SAB vadītāja pretinieki, jo šī politiskā spēka neformālajam līderim Aivaram Lembergam ar Maizīti ir seni rēķini vēl kopš viņa ģenerālprokuratūras laikiem. Tomēr Brigmanis noliedz, ka tiktu turēts kāds īpašs naids, un atgādina, ka Maizīša pirmā iecelšana SAB vadītāja amatā notika ar ZZS atbalstu.

Gan zaļzemnieki, gan nacionāļi vispirms vēlas sagaidīt Nacionālās drošības padomes vērtējumu par iespējamajām kandidatūrām. Tomēr vienlaikus atzīst, ka koalīcijas iekšienē sākusies “tausīšanās” par jauno SAB vadītāju, bet nekādi konkrēti uzvārdi neesot nosaukti.

Uz lielākās opozīcijas partijas “Saskaņa” deputātu balsīm Maizītim nav ko cerēt. Saskaņieši uz viņu ne pa jokam nikni par SAB lēmumiem nepiešķirt valsts noslēpuma pielaides vairākiem šī politiskā spēka pārstāvjiem. Pēdējais gadījums bija pagājušā gada decembrī, kad SAB atteica pielaidi “Saskaņas” pārstāvim Nacionālās drošības komisijā Jānim Tutinam. Deputāts drošībnieku lēmumu pārsūdzējis Ģenerālprokuratūrā, kas turpina izvērtēšanu. “Šī ir pirmā reize, kad esmu pārsteigts par SAB vadītāja neprofesionalitāti. Līdz šim par viņa profesionalitāti liecināja viņa diskrētums, kādam arī jābūt šī slepenā dienesta vadītājam – jāprot darīt savu darbu bez liekas blamāžas un eskponēšanās. Bet gadījums ar Tutinu no SAB puses bija ļoti neprofesionāls,” teica “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. “Saskaņā” pastāv pārliecība, ka Maizītis apzināti vēršas pret šī politiskā spēka pārstāvjiem, lai pirms pārvēlēšanas amatā nopelnītu punktus nacionāļu acīs.

Mazās opozīcijas frakcijas nav tik asi noskaņotas pret Maizīti, bet arī nesteidz paust viņam savu atbalstu. “Esam šo lietu pārrunājuši frakcijā. Mums pret Maizīša kandidatūru nebūtu konceptuālu iebildumu, bet deputātiem ir virkne jautājumu. Piemēram, par SAB nespēju sadarboties ar VDK zinātniskās izpētes komisiju, par specdienestu lomu tā sauktajā oligarhu lietā un par drošības dienestu darba kvalitāti kopumā,” informēja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Savukārt “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba atrunājās, ka pagaidām frakcija Maizīša darbu neesot vērtējusi, un atturējās paust arī savu personīgo vērtējumu.

Saskaņā ar likumu SAB direktoru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Par Sa-tversmes aizsardzības biroja direktoru var kandidēt tikai Latvijas pilsoņi ar augstāko izglītību un jau saņemtu pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Pašreizējā SAB direktora Jāņa Maizīša pilnvaru laiks beigsies maijā.

LA.lv