Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

Slimība, kas liek aizmirst pat mīļos. Kā atpazīt Alcheimera slimību?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nesen Džuliana Mūra ieguva Zelta Globusa balvu par lomu, kurā attēloja pacienti ar agrīnu Alcheimera slimības diagnozi filmā “Still Alice”. Tas ir stāsts par sievieti, kam ir tikai 50 gadi, kad viņai parādās šīs slimības pirmie simptomi, un par to, kā viņa un viņas ģimene cīnās ar atmiņas lēno izdzišanu. Tomēr, ko patiesībā nozīmē diagnoze Alcheimera slimība un kam tā var draudēt?
Alcheimera slimība ir progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas bojā nervu šūnas, pasliktinot atmiņu un citas svarīgas psihiskās funkcijas, tiek neatgriezeniski bojātas galvas smadzenes. Tā ir visbiežāk sastopamā demences forma, aptuveni 50% līdz 70% no visiem demences gadījumiem izraisa šī slimība. Tā ir progresējoša, deģeneratīva slimība, kas skar galvas smadzenes.

Smadzeņu šūnas iet bojā, un cilvēks nespēj atcerēties vai uzkrāt jaunu informāciju. Tā kā Alcheimera slimība skar visus galvas smadzeņu rajonus, izzūd noteiktas funkcijas vai spējas. Cilvēks sāk aizmirst dažādas lietas, nespēj apgūt ko jaunu, kļūst kašķīgs, nekritisks, dusmīgs, bieži rodas saskarsmes problēmas, bet reizēm – halucinācijas. Alcheimera slimības gaitā nervu šūnas zaudē savu struktūru un nevar pildīt tām atbilstošās funkcijas. Nervu šūnas, kas aiziet bojā, vairs nevar saņemt un pārraidīt tālāk informāciju (nervu šūnas pārnes nervu impulsus no vienas šūnas otrā), līdz ar to cilvēkam pavājinās prāta spējas.

Tiem, kas norūpējušies, ka viņiem – vai viņu tuvajiem cilvēkiem – ir Alcheimera slimības simptomi, jāapmeklē ārsts, lai saņemtu palīdzību un padomus. Pirmkārt jau ģimenes ārsts, pēc tam, iespējams, arī neirologs. Alcheimera slimība tiek diagnosticēta, izmantojot pacienta un aprūpētāja intervēšanu; dažreiz veic arī asins analīzes, slimības simptomu un smaguma identificēšanai izmanto novērtējuma skalas. Slimības diagnostikā var izmantot arī kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus.

Ļoti liela loma ir iedzimtībai. Riska faktori ir regulāri paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas, saindēšanās ar smagajiem metāliem, ilgstoša magnētiskā lauka iedarbība. Nervu šūnu bojājumu riska faktori ir arī izjaukts vīrišķā hormona testosterona līmeņa līdzsvars, iedzimtība, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, sociālā vide, neveselīgs uzturs.

Ne tikai veciem cilvēkiem

Ar demenci pārsvarā slimo gados vecāki cilvēki, bet ir svarīgi atcerēties, ka vairums veco cilvēku nesaslimst ar demenci. Tāpat izrādās līdz pat pieci procenti pacientu, kam diagnosticēta Alcheimera slimība, bijuši jaunāki par 65 gadiem – parasti vecumā starp 40 un 60 gadiem, raksta žurnāls The Health. Tiek uzskatīts, ka viņiem ir agra sākuma jeb agrīni diagnosticēta Alcheimera slimība. Simptomi šādos gadījumos neatšķiras no ierastajiem slimības simptomiem vecāka gada gājuma pacientiem, teikts The Health. Diemžēl, tā kā šī kaite nav bieži sastopama, cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem, bieži tās simptomi un iespējamība izmeklēšanā tiek palaista garām, un slimība atklāta jau vēlākā stadijā. Parasti ģimenes locekļi un kolēģi pēc kāda laika pamana, ka kaut kas ar cilvēku nav kārtībā.

Īpaši gadījumos, kad slimība izpaužas gados jaunākiem cilvēkiem, tās iemesls bieži ir iedzimtība jeb ģenētiski faktori. Tādēļ tiem, kam ģimenē kādam jau bijusi šī slimība, apzinoties risku un veicot izmeklējumus, ir lielākas iespējas laicīgi atklāt un aizkavēt slimību. Asins analīzēs iespējams noteikt gēnu mutāciju, kas palielina risku saslimt ar Alcheimera slimību, tomēr tā esamība vēl pilnīgi droši nenozīmē, ka cilvēks saslims vai jau ir slims ar šo slimību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+