Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. augusts, 2012
Drukāt

Slimības lapu nepamatotība – tikpat kā nepierādāma

Foto-LETAFoto-LETA

Pārmest amatpersonai, ka tā par daudz ilgi slimo vai nepamatoti ir saņēmusi darba nespējas lapu (DNL), tikpat kā nav iespējams, jo to ir ļoti grūti pierādīt. Tāpēc man neceļas roka rakstīt, ka, piemēram, Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle (attēlā), pilnīgi vesela būdama, varētu būt sarunājusi ar ārstu darba nespējas lapu, lai dabūtu no valsts slimības pabalstu, kas ir 80% no viņas algas (Egles alga ir Ls 1800) vai arī uz slimības lapas sagaidītu 2013. gada 1. janvāri, kad tiks atcelti bezdarbnieku pabalsta griesti.

 

Sazinoties ar prezidenta padomnieci, kurai DNL ir jau vairāk nekā trīs mēnešus, noskaidroju, ka šonedēļ viņa no sava ārstējošā ārsta saņems atbildi, vai viņš turpinās pagarināt slimības lapu vai arī to noslēgs. Egle neslēpa, ka viņa ārstējas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, ka viņai ir muguras problēmas un ir nepieciešams ne viens vien izmeklējums. Ārstu izraudzījusies pēc Valsts prezidenta ieteikuma, tāpēc viņai, par laimi, neesot bijis jāgaida mēnesis vai divi, lai tiktu vizītē pie laba speciālista. E. Egle: “Pati personīgi saskaroties ar veselības aprūpes sistēmu, esmu dziļi vīlusies par to, kas tur notiek. Visus darba gadus esmu maksājusi lielus nodokļus, bet tagad, kad man ir nepieciešami izmeklējumi un ārstēšanās, tas netiek ņemts vērā.

 

Ja man nebūtu privātā apdrošināšana vai arī pietiekami daudz naudas, lai varu samaksāt par izmeklējumiem, tad es gaidītu garās rindās mēnešiem ilgi. To visu redzot un piedzīvojot, man jājautā – kāpēc visu šo laiku esmu maksājusi nodokļus?”

 

Eglei patlaban tiekot veiktas fizioterapeitiskas procedūras, un viņa ļoti cerot, ka rudens pusē būs darba spējīga, jo beidzot gribot tikt brīva no Rīgas pils un sākt darbu privātajā sektorā.

 

Kā lai pierāda, 
ka nesāp?

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents ģimenes ārsts Pauls Princis atzina, ka ārstam nav pamata atteikt darba nespējas lapu, ja ir, piemēram, neskaidri stāvokļi muguras slimībās. Šādos gadījumos ģimenes ārsts parasti pacientu nosūta pie neirologa, bet izmeklēšanās ieilgst, jo daudzviet ir beigušās valsts kvotas un jāmaksā no savas kabatas, ja pakalpojumu vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk. Piemēram, kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējums izmaksā gandrīz 180 latu, bet kompjūtertomogrāfija – ap 100 latiem. Cilvēki gaida un ir uz slimības lapas – kamēr ārsts neuzstāda diagnozi, darbā nelaiž, jo hroniskas sāpes mugurā var liecināt arī par onkoloģisku saslimšanu. “Jāņem vērā, ka veikt sēdošu darbu četras stundas pēc kārtas ar sāpošu muguru ir ļoti grūti. Man bija paciente, kurai šādā stāvoklī pēkšņi sākās krampji, tāpēc bez slimības lapas nevarēja iztikt,” atceras Princis un piebilst, ka liela daļa cilvēku tomēr sakož zobus un dodas uz darbu ar sāpošu muguru, kamēr iedzīvojas tik tālu, ka vairs nespēj nospiest pedāli automašīnā, jo uznākuši krampji.

 

Bet vienlaikus dakteris Princis atzina, ka DNL nepamatotību ir ļoti grūti pierādīt, jo ārsti parasti visus pacienta dokumentus aizpilda pareizi. Tas esot tāpat kā ar sāpēm – kā lai pierāda, ka cilvēkam nesāp, kaut gan viņš stāsta, ka sāp? Ir ļoti maz izmeklējumu, ar kuru palīdzību to var izdarīt, ja rodas šaubas, ka pacients melo.

 

Par E. Egles slimības lapas pamatotību radās šaubas tāpēc, ka Valsts prezidenta kanceleja 7. jūnijā viņai piedāvāja atstāt amatu pēc abpusējas vienošanās un tajā pašā dienā viņa iesniedza slimības lapu ar atpakaļejošu datumu – 6. jūniju, iepriekš ne vārda neteikdama, ka viņai ir veselības problēmas, stāsta Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta vadītājas vietnieks Mārtiņš Drēģeris. “Mēs ceram, ka Egles kundze drīz izveseļosies, noslēgs darba nespējas lapu “B” un vienlaikus pārtrauks darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta kanceleju.”

Egle nemaz nav sarūgtināta, ka viņas slimošanai pievērsta tik plaša masu mediju uzmanība, jo tas paātrinot izmeklēšanu un uzlabojot ārstu attieksmi.

 

Tiesnesei – 
sirds lēkme

Nupat publiski izskanēja, ka slimības lapu saņēmusi arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide, pret kuru sākts kriminālprocess. No neoficiāliem, bet drošiem avotiem uzzināju, ka tiesnesei pratināšanas laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākusies sirds lēkme. KNAB preses dienests atteicās apstiprināt šo faktu, jo tas saistīts ar personas privāto datu aizsardzību, tāds pats arguments bija arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Vakar noskaidrojās, ka arī galvenajam šajā kriminālprocesā iesaistītajam otram tiesnesim – Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam – piešķirta darba nespējas lapa. Viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA teicis, ka jau pirms aizturēšanas Strazdam bija pasliktinājusies veselība, bet aizturēšanas fakts un no tā izrietošais stress radījis savu ietekmi uz veselību.

 

Latvijā īsākais 
pabalsta laiks

Veselības ministrijā izveidotā darba grupa ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus, lai ierobežotu DNL izsniegšanu. Tiesa, vienprātības šajā jautājumā nav. Piemēram, ministrija vēlas noteikt maksimālo ārstēšanās ilgumu atbilstoši diagnozēm, kam nepiekrīt ne Veselības inspekcija, ne ģimenes ārsti, ne arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, jo pieaugtu pacientu neapmierinātība, veidotos nelabvēlīgas pacientu un ģimenes ārstu attiecības, kā arī palielinātos rindas uz izmeklējumiem.

Ir doma saīsināt maksimālo slimības pabalsta izmaksas periodu. Taču, izrādās, ka tas būtu pretrunā ar Eiropas Padomes dokumentiem, kurus Latvija ir parakstījusi. Latvijā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem – 26 nedēļas jeb 182 dienas. Tāds pats ilgums ir Igaunijā, Rumānijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā un Polijā. Ir tikai divas valstis – Kipra un Lietuva –, kur tas ir mazāks – 22 nedēļas jeb 156 dienas. Turpretī 15 Eiropas valstīs – Somijā, Slovēnijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Ungārijā, Slovākijā, Zviedrijā, Francijā, Luksemburgā un citur – valsts slimības pabalstu maksā gadu – 364 dienas. Bet Nīderlandē, Portugālē un Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt ilgāk par gadu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+