Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Slimības un kaitēkļi augļu dārzos 2011. gada veģetācijas periodā

Ziema ir īstais laiks, lai atcerētos iepriekšējo vasaru un iepazītos tuvāk ar savā dārzā sastopamiem kaitēkļiem un slimībām, kuru pastrādātie nedarbi bieži vien iet roku rokā.


 

Ābeles

Pavasarī reizē ar ābelēm un bumbierēm mostas pietiekami liels kaitēkļu klāsts. Aplūkojot ābeļu zarus, kur ziemojušas ābeļu lapu blusiņu, sarkano tīklērču, bruņ­utu un laputu olas, konstatēts, ka Kurzemē līdz 50% oliņu gājušas bojā. To iespaidoja pagājušās ziemas atkušņi, kas mijās ar stipru salu, bet tas nebūt neatstāja kaitēkļu populācijai jūtamu kaitējumu. Maija sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti pamanījuši pirmo ābeļu lapu blusiņu šķilšanos, plaukstošajos pumpuros ābeļu pumpuru tinēja kāpurus un ābeļu ziedu smecernieka vaboļu uzturēšanos ziedkopās. Latgales reģionā atrastas ābeļu vērpēja kāpuru kolonijas. Maija vidū ābeļu vainagos parādās ābeļu lapu tinēju kāpuri un to bojājumi, šķiļas laputis un sarkanās augļu koku tīklērces.

Tuvojoties ziedēšanas nobeiguma posmam, vispirms Kurzemē, tad Latgalē un Zemgalē feromonu slazdos ielidoja pirmie ābolu tinēja tauriņi, kas turpināja aktīvo lidošanu līdz augustam, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pagājušajā vasarā feromonu slazdos atrasts mazāks skaits šo kaitēkļu. Ar ābolu tinēja kāpuriem bojātie augļi parasti ātrāk nobirst, bet, arī augļiem sasniedzot gatavību, apsekojumos pamanīti līdz 6% augļu ar kāpuru bojājumiem.
abelu_laputis

Atsevišķos dārzos Zemgalē uz ābeļu lapām konstatētas ābeļu sarkanpangu laputis, tās paretam sastopamas arī citu reģionu dārzos, bet pārsvarā piemājas stādījumos. Ābeļu ziedu smecernieka vaboļu dējumi līdz maija beigām bija izšķīlušies, un līdz 16% ziedu bija atrodami kāpuri. Nenozīmīgi ābeļu vainagos lapas bojāja mazie salnas sprīžmeši, bet savu tiesu lapu sabojāja ābeļu tīklkodes kāpuri, kas veidoja kāpuru ligzdas, sevišķi vecāko koku vainagos.

Jūnijā feromonu slazdos atrasti pīlādžu tīklkodes tauriņi, visvairāk Vidzemes reģiona dārzos. Augustā konstatēja, ka ar pīlādžu tīklkodes kāpuriem invadēti līdz 4% ābolu. Jūlija vidū gandrīz visos dārzos bija novērojama laputu klātbūtne. Vietām tās veidoja lielas kolonijas, būtiski traucējot jauno dzinumu augšanu, vēlāk bojājumi bija redzami arī uz āboliem. Augustā vairākās vietās Latvijā uz ābeļu lapām manīja ābeļu pasviļņa kāpurus un to bojātās lapas. Toties uz āboliem skaistus rakstus atstāja ābolu zāģlapsenes kāpuri, šie kaitēkļi neizraisīja lielus zaudējumus, bet bija sastopami visos reģionos. Atsevišķos dārzos Kurzemē skaistos augļus pamanījās sabojāt sūreņu zāģlapsenes kāpuri, kas mēdz apciemot vairākus ābolus, līdz atrod piemērotu vietu ziemošanai. Kurzemes reģionā, kādā piemājas dārzā, otro sezonu konstatēja ābeļu maurērci ābeļu lapu apakšpusē, šis nevēlamais viesis ierobežojams tikai ar inficēto lapu savākšanu un iznīcināšanu.

Novembrī, sākot ziemojošo stadiju uzskaiti augļu dārzos, VAAD speciālisti uz ābeļu zariem novēroja ābeļu lapu blusiņu, augļu koku sarkano tīklērču, laputu un bruņutu olas. Visvairāk oliņu konstatēts Vidzemes puses augļu dārzos, bet visbiežāk visos reģionos atrastas ābeļu lapu blusiņas olas. Tas, vai no visām oliņām pavasarī izšķilsies kaitēkļi, būs atkarīgs no laika apstākļiem ziemā. Tās var paciest diezgan lielu salu, bet tām nepatīk nepastāvīgs laiks, kad sals mijas ar atkušņiem. Jāpiebilst, ka vienā dārzā parasti nav vienādā blīvumā pārstāvētas visas minētās sugas, pēdējā laikā salīdzinoši vairāk parādās bruņutu vairodziņi, zem kuriem slēpjas oliņas.

Ābelēm izplatītākā un visvairāk vērā ņemamā slimība, kuras pazīmes vērojamas gan uz lapām, gan arī uz augļiem, ir ābeļu kraupis. Slimības izplatība sākas ar nokrišņus sagaidījušo kraupja asku sporu lidošanu no inficētajām vecajām lapām uz jaunajām. Pagājušā gadā šis process vispirms konstatēts Latgales reģionā maija vidū, pēc dažām dienām arī citviet Latvijā. Kopumā asku sporu lidošanai nebija labvēlīgu laika apstākļu sakritības – kad pietika mitruma, nebija siltuma, bet, parādoties siltumam, pietrūka nokrišņu. Pirmās kraupja pazīmes uz ābeļu lapām bija Zemgalē, līdz jūnija vidum arī Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Pirmie ar kraupi inficētie augļi parādījās jūnija beigās Kurzemes pusē, bet uz lapām slimības pazīmju nebija. Rudenī vākšanas gatavību sasniegušiem āboliem kraupja bojājumu intensitāte bija stipri atšķirīga, jo dārzos atšķiras gan iestādīto šķirņu klāsts, gan veiktie slimības ierobežošanas pasākumi.

augl_parasta_puveJūlijā uz ābeļu lapām Latgales pusē parādījās ābeļu lapu pelēkplankumainība, Vidzemes pusē ābeļu miltrasa, kuras infekcija palika uz lapām, augļus nebojājot. Parastā augļu puve, kas labvēlīgos apstākļos, sevišķi vecos dārzos, spēj īsā laikā lemt bojāejai vai visu ražu, atrasta dažu procentu apjomā jūlija vidū, bet rudens pusē tā turpina izplatīties.

Dārzos, kuros ābolus audzē, domājot par kociņu veselību, parastās puves izplatība uz augļiem bija maz sastopama. Arī šobrīd, kad augļi jau vairākus mēnešus atrodas glabātavās, to inficēšanās pakāpe ar parasto un rūgto puvi ir cieši saistīta ar dārza veselību un noliktavas tīrību. Kur viss ir kārtībā, bojāto augļu ir maz.

 

 

 

Bumbieres

Bumbieru dārzu Latvijā ir mazāk nekā ābeļdārzu, bet kaitīgie organismi, šķiet, agresīvāki. Gadu no gada aizvien biežāk uz bumbieru lapām vērojamas bumbieru-kadiķu rūsas pazīmes, pirmās aizvadītajā sezonā konstatētas Kurzemē un Latgalē jau jūnija sākumā, bet, infekcijai attīstoties, turpmākajos vasaras mēnešos bojājumi bija atrodami uz piektdaļas lapu visā teritorijā. Salīdzinoši agri uz bumbieriem parādījās bumbieru kraupja pazīmes, atsevišķās vietās auglīšu T stadijā lielākā daļa virsmas jau bija klāta kraupja plankumiem. Augļu parastā puve bumbieru dārzos bija plaši izplatīta, atsevišķu šķirņu augļi Kurzemes un Latgales pusē dažviet aizgāja bojā, netiekot līdz novākšanai. Citos reģionos vasaras beigās konstatēti 2–4% sapuvušu bumbieru.
bumbieru_lapu_blusina

Par ievērojamāko bumbieru kaitēkli kļuva bumbieru lapu blusiņa. Kaitēklis gadā spēj radīt trīs četras paaudzes, tādēļ tā apkarošana ir sarežģītāka. Zemgales un Kurzemes dārzos pagājušā vasarā konstatēta ļoti liela šo bumbieru lapu blusiņu izplatība, to darbība negatīvi ietekmēja ražas veidošanos un jauno kociņu augšanu. Jūlija sākumā dārzos sāka parādīties bumbieru lapu pang­ērces bojājumi, ko vasaras beigās iespējams sajaukt ar kādu no lapu slimību izpausmēm. Vairākumā apsekoto dārzu gan nebija bojāti vairāk par 10% lapu. Dārzos, kuros netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, maija beigās parādījās lapu koku tinējsmecernieka satītie cigāri, tie novēroti uz viena līdz trim kokiem, bet ne vairāk kā uz dažiem procentiem koku.

 

 

 

Plūmes un ķirši

Pirmie kaitēkļi, par kuriem pavasarī jāsāk uztraukties ražojošo plūmju stādījumu kopējiem, ir plūmju tinēji un plūmju zāģlapsenes. Abu kaitēkļu kāpuru darbības rezultāts ir vienāds – augļi kļūst nelietojami uzturā, jo tajos dzīvo rozīgs vai pelēcīgs tārpiņš. Pirmie plūmju tinēja tauriņi feromonu slazdā ielidoja Kurzemē jau maija vidū, bet pēdējie augusta sākumā. Maksimums nedēļas laikā uztverto tauriņu skaits bija 95, kas, salīdzinot ar citām sezonām, ir mazāks. Garā aktivitātes perioda dēļ kaitēkļa ierobežošana ir sarežģīta. Rudenī, uzskaitot invadētās plūmes, VAAD speciālisti konstatēja 1–12% bojātu augļu, bet jāņem vērā, ka daļa līdz uzskaites brīdim ir nobiruši. Plūmju zāģlapseņu bojājums Latgales pusē konstatēts jūlija sākumā, un rudenī šis kaitēklis bojājis līdz 2% plūmju. Visos reģionos uz plūmju jaunajiem dzinumiem, sākot no maija beigām, tika atrastas laputis.

Bez kaitēkļiem visos plūmju dārzos bija sastopama augļu parastā puve, kas bojājusi 2–10% plūmju. Piemājas dārzos vietām puve bija bojājusi vairāk nekā pusi augļu. Tāpat visos reģionos bija izplatīta kauleņkoku sausplankumainība, slimības pazīmes uz lapām novērotas no maija vidus līdz augļu novākšanai. Atsevišķos dārzos uz lapām konstatēta arī sudraboto lapu slimība.

Arī ķiršu stādījumos ir savs kaitēklis, kas līdzīgi kā plūmju kaitēkļi sabojā ogas, – tā ir ķiršu muša. Pagājušā sezonā tā sāka lidot maija vidū, nedēļas laikā uz dzeltenā līmes vairoga Zemgalē pielipa 21 muša. Citos reģionos ķiršu mušas lidošanai nebija tik labvēlīgi apstākļi un kaitēkļa izplatība bija mazāka. Maija beigās visos ķiršu dārzos lapas un dzinumus sāka bojāt ķiršu-madaru laputis.

Ļoti agri tika pamanītas ķiršu lapbires pirmās pazīmes – Latgalē ķiršu ziedēšanas laikā. Citviet Latvijā slimība izplatījās vēlāk, bet kopumā bija tendence pieaugt inficēto dārzu skaitam. Gadu no gada vērojama arī kauleņkoku pelēkās puves klātbūtne, šī slimība bez nopietniem dārza kopšanas darbiem nekur nepazudīs. Lapas bojāja arī kauleņkoku sausplankumainība.

 

Ogulāji

Jāņogu stādījumos Latgalē vietām tika konstatēts iespaidīgs bruņ­utu olu skaits, ar tām invadēti līdz 70% zaru. Uz saplaukušajām lapām barošanās vietu bija atradušas jāņogu sarkanpangu lap­utis. Zemgalē to izplatība sasniedza 12%. Pagājušā sezonā zem biezās sniega segas bija labi pārziemojuši jāņogu stiklspārņi. Tie aktīvi sāka bojāt zarus no maija vidus, sevišķi mazdārziņos vietām aizgāja bojā viss krūms.

Vidzemē un Latgalē jūnija sākumā tika konstatēta ogu krūmu kausiņrūsa. Vasarai iegriežoties otrajā pusē, uz jāņogulāju lapām sāka attīstīties ogulāju lapu sīkplankumainība.

Upeņu stādījumos upeņu pumpuru ērces bojātie pumpuri vislabāk saskatāmi aprīlī, vairāk to vienmēr ir mazajos dārzos. Zemgalē lielajos stādījumos invadēti bija līdz 6% krūmu. Jāņogulāju pumpuru kode Kurzemes dārzos bija bojājusi līdz 10% upeņu pumpuru. Arī upeņu krūmus bojāja jāņogu stiklspārņi un laputis, bet ogulāju lapu tinēja un upeņu zāģlapsenes kāpuri konstatēti Zemgalē ogu gatavošanās sākuma laikā.

Jau maija beigās uz upeņu krūmu lapām sāka izplatīties ogulāju lapu sīkplankumainība, Kurzemē novērotas upeņu virālās pilnziedainības pazīmes, kas ir sekas upeņu pumpuru ērces darbībai. Līdz Jāņiem visos reģionos konstatēta ogu krūmu kausiņrūsa uz neliela skaita lapu.

Aveņu stādījumos maijā sāka darboties aveņu dzinumu pangodiņi, sabojājot līdz 6% dzinumu, nedaudz novērota arī aveņu pumpuru kode. Aveņu ziedu smecernieki un avenāju vaboles sāka darboties, sagaidījuši aveņu ziedēšanas sākumu. Ogu gatavošanās laikā kāpuri sabojāja 2–10% ogu.

Gatavās ogas bojāja arī pelēkā puve, galvenokārt iepriekš kaitēkļu apciemotās. Visu vasaru avenājos novērota aveņu mizas plaisāšana, Latgalē arī aveņu lapu baltplankumainība un aveņu iedegas.

 

Zemenes

Kamēr zemeņu stādījumos pavasarī bija tikai lapas, tās bojāja zemeņu lapgrauzis. Parādoties ziedpumpuriem, sāka darboties aveņu ziedu smecernieks, bet tā bojājumi bija uzskatāmi par maznozīmīgiem. Vidzemē augus bojāja arī maijvaboļu kāpuri, un Zemgalē tika atrasta zemenāju ērce un laputis.

Zemeņu lapu brūnplankumainība un zemeņu lapu baltplankumainība tika atrasta jau jūnija sākumā Zemgales pusē, bet dažādās slimības attīstības pakāpēs minēto slimību pazīmes uz lapām bija redzamas visu vasaru. Uz ogām, sākoties to gatavošanās fāzei, parādījās pelēkā puve, nesabojājot vairāk kā 2% ogu. Kurzemes pusē konstatēta īstā miltrasa uz ogām un lapām nelielā apjomā.

 

Krūmcidonijas

Krūmcidoniju stādījumos pagājušā vasarā pamanīti lapu smecernieka kāpuri un sausplankumainības pazīmes uz lapām Vidzemes puses stādījumā. Latgales pusē uz cidoniju augļiem – arī rūgtā puve.

 

Dzērvenes un mellenes

Lielogu dzērveņu stādījumos Kurzemes pusē konstatēta dzērveņu dzinumu pangodiņa klātbūtne un lapu un dzinumu bojājumi nenozīmīgā daudzumā.

Krūmmelleņu stādījumos vasaras sākumā lapas nedaudz bojāja rožu lapu tinējs, bija sastopami vīngliemeži un mīkstgliemeži. Ogas nenozīmīgi bojāja pelēkā puve.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+