Latvijā
Sabiedrība

Iebrien “Stradiņos” kā džungļos. “LA” pēta slimnīcas finanšu stāvokli 16


Jebkuram nākamajam Stradiņa slimnīcas vadītājam ir grūti lauzt uzņēmuma kultūru, jo slimnīcas mediķi vienmēr uzskatījuši, ka ir īpaši, ka var atļauties vairāk nekā citi.
Jebkuram nākamajam Stradiņa slimnīcas vadītājam ir grūti lauzt uzņēmuma kultūru, jo slimnīcas mediķi vienmēr uzskatījuši, ka ir īpaši, ka var atļauties vairāk nekā citi.
Foto – Timurs Subhankulovs

Vieni finanšu džungļi, kas tikpat kā nav tīrīti, valdot Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas atklājies slimnīcas Finanšu departamentā veiktajā auditā, par kuru sabiedrībai pavēstīja pagājušās nedēļas sākumā. Drīz pēc tam atlūgumu uzrakstīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, saprazdams, ka nespēs sastrādāties ar pašreizējo veselības ministru Gunti Belēviču. Arī slimnīcas finanšu direktors Juris Lācis, izlasot revīzijas atzinumu, uzrakstīja atlūgumu, kaut neviens viņam to nespieda darīt. J. Lācis sacīja, ka viņš vēlas godīgi strādāt un nevēlas klausīties apmelojumos par neskaidrām naudas plūsmām. “Auditā nav identificēti būtiski riski, par ko jau nebūtu zināms un pie kā novēršanas nebūtu strādāts,” secina Lācis. Ar līdzīgu motivāciju atlūgumu iesniegusi arī galvenā grāmatvede Inga Kraukle.

Līdz šim neviena no ie­stādēm nav oficiāli publicējusi tik skarbus atzinumus, kā to pavisam nesen izdarīja nelielās SIA “CBB konsultāciju birojs” nodokļu konsultantes, no kurām viena ir arī zvērināta grāmatvede. Stradiņa slimnīca katru gadu iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātus gada pārskatus Finanšu ministrijai, Valsts kasei, Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, kā arī Centrālajai statistikas pārvaldei. Slimnīcu revidējusi arī Valsts kontrole, kas nav norādījusi uz nekārtībām grāmatvedībā. Kā tad šīs ie­stādes neredzēja nekādas neskaidrības ar slimnīcas finanšu plūsmu? Vai varbūt tomēr “džungļi” tagad bija jāatrod, lai tiktu vaļā no slimnīcas vadītāja?

Slimnīcas vadītāju un veselības ministru domstarpības, kas beidzas ar amata atstāšanu, “Stradiņos” kļuvušas par tradīciju. Aiz katra valdes priekšsēdētāja paliek iesākti, bet līdz galam nepadarīti darbi, tādēļ katram nākamajam vadītājam tiek uzkrauta arvien lielāka darbu grēda, ko kārtojot var tikt viegli izmests no krēsla un zaudēt reputāciju, jo vienmēr varēs atrast iemeslu, lai kārtējais ministrs atbrīvotos no kārtējā slimnīcas vadītāja. Ieskicēšu tikai pēdējo trīs slimnīcas vadītāju likteņus.

Iesaista policiju, prokuratūru un KNAB

Veselības ministre Ingrīda Circene savā laikā uzturēja savdabīgu dialogu ar toreizējo slimnīcas valdes priekšsēdētāju finansistu Modri Dzenīti. Kas vienam bija zaudējumi, tas otram bija nesamaksāti rēķini preču piegādātājiem. Īsāk sakot, nesaprašanās finanšu terminoloģijā un naudas apritē. Tas noveda pie tā, ka ministrei radās aizdomas par Dzenīša nesaimniecisku rīcību un viņa vērsās Ekonomikas policijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Visas trīs iestādes atzina, ka nav pamata lietas ierosināšanai, taču ministrijas līgums ar Dzenīti netika pagarināts.

“Slimnīcai uzlabojās finanšu rādītāji, bija izstrādāts plāns, kas jāizdara, lai veidotu caurspīdīgāku, skaidrāku un saprotamāku finanšu sistēmu. Mani pārsteidz, ka nupat veiktajā slimnīcas Finanšu departamenta revīzijā atklājies, ka slimnīcai neesot grāmatvedības politikas. Tā ir izstrādāta, pieņemta uz 70 lapām un tiek ieviesta. Tiesa, šī politika ik pa brīdim ir jāpārskata, taču nevajag maldināt sabiedrību, ka tādas nav,” saka Dzenītis, kurš tagad ir ekonomikas daļas vadītājs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pabeidz gadu ar pozitīvu rezultātu

Kad Circene bija atbrīvojusies no Dzenīša, “Stradiņu” valdes priekšsēdētājas amatu saņēma finansiste Rūta Valtere, kura bija palikusi aiz svītras konkursā par Valsts kancelejas direktores amatu un kurai vajadzēja atrast citu amatu. To izdarīt palīdzēja ministre, un “Stradiņu” kolektīvam bija jāsamierinās, ka viņu darbavietas vadīšana uzticēta personai, par kuru nekas nav zināms un kura vadības krēslā iebīdīta bez konkursa – vienkārši uz labas pazīšanās pamata.

Valterei netrūka ideju, kā uzlabot slimnīcas darbu, un par tām viņa ne reizi vien stāstīja žurnālistiem. Viņai pietika drosmes doties pat pie valdības, lai “izsistu” slimnīcai 10 miljonus latu. Valtere nāca ar savu plānu, kā samazināt “Stradiņu” administrāciju un ieviest pārredzamu algu politiku. Zvērināta revidenta apstiprinātajā slimnīcas gada pārskatā lasāms, ka “pēc divu gadu pārtraukuma slimnīcai ir izdevies gadu noslēgt ar pozitīvu rezultātu (slimnīca 2013. gadu noslēdza ar 8496 latu lielu peļņu), kā arī galvenie likviditātes un maksātspējas rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz uzlabojušies”.

Ja revidents, kurš strādā pēc starptautiskiem standartiem, ir atzinis, ka “gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Stradiņa slimnīcas finansiālo stāvokli”, tad taču nevajadzētu uzskatīt, ka slimnīcā ir nepārredzami finanšu džungļi.

Iegāž ar 1821 eiro

Gada pārskatā var iepazīties arī ar valdes plānotajiem uzdevumiem 2014. gadam, kur cita starpā lasāms, ka Valteres vadītā valde apņemas optimizēt administratīvos izdevumus, racionālāk izmantot saimniecisko un administratīvo personālu, kā arī pārskatīt atalgojuma sistēmu ar mērķi veidot to caurspīdīgāku un vērstu uz darbinieku motivācijas celšanu. Taču arī Valteres vadītajai valdei neuzsmaidīja veiksme, jo pēkšņi darbinieks, kuru viņa atbrīvoja no amata pienākumu pildīšanas, devās nevis pie kapitāldaļu turētāja, Veselības ministrijas valsts sekretāra, bet gan uz tiesībsargājošajām iestādēm, lai uzrakstītu sūdzību, ka valdes priekšsēdētāja ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, noslēdzot līgumu ar kādu fizisku personu par pakalpojumu veikšanu 1821 eiro apmērā, bet šīs personas vietā darbu paveikusi amatpersonas radiniece. Prokuratūra drīzumā gatavojas tiesai nodot krimināllietu, kurā apsūdzēta bijusī slimnīcas vadītāja.

Trīspadsmit, nevis 71 grāmatvede

2013. gada decembrī slimnīcas valdes priekšsēdētāju atlaida, pārējie valdes locekļi atkāpās paši. Palika Valteres iesāktie darbi un turpinājās kārtējie Stradiņa slimnīcas vadības meklējumi. Konkursu ministrija nerīkoja, jo laikam saprata, ka tas jau sākotnēji lemts neveiksmei – iepriekšējie slimnīcas vadītāji (ieskaitot Māri Pļaviņu) aizgājuši ar negodu un kurš gan gribēs rauties uz amatu, kur darba un konfliktu bez gala. Tātad atlika sākt kluso pierunāšanas procesu. Tā kā veselības ministra groži bija “Vienotības” rokās, pretendenti tika meklēti arī pašas partijas biedru rindās. No visiem kandidātiem galu galā premjerministrei Laimdotai Straujumai padevās pašas pārstāvētās “Vienotības” biedrs farmācijas firmas “GlaxoSmithKline Latvia” valdes priekšsēdētājs, ārsts un maģistrs biznesa vadībā Dins Šmits, kuru slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā iecēla 2014. gada februārī.

Tāpat kā Valtere arī Šmits bija apņēmības pilns un drīz informēja kolektīvu par pārmaiņām slimnīcas pārvaldes struktūrā. Administrācijā strādājošo skaitu bija paredzēts samazināt kaut nedaudz, bet tomēr – no 77 darbiniekiem līdz 59. Slimnīcā patlaban uz 3000 darbiniekiem ir trīspadsmit, nevis 71 grāmatvedis, kā to aplam laikrakstā “Vesti” (10. marts) apgalvojis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Algas administrācijai un ārstiem

Kaut gan nupat pēc slimnīcas Finanšu departamentā veiktā audita secināts, ka jāveic revīzija administrācijas algās, jo nav skaidrs, kā tās veidojas un cik pamatotas piemaksas ir slimnīcas administrācijai, tomēr slimnīcas vadība uzskata, ka šis secinājums ir kļūdains. Sākot ar 2014. gada 1. augustu, Finanšu departamentā (un ne tikai) ir ieviesta jauna atalgojuma sistēma, nosakot administratīvi saimnieciskajam personālam fiksētu mēnešalgu un likvidējot piemaksas, kas daudzu gadu garumā tika piešķirtas no ārstniecisko pakalpojumu ieņēmumiem. Tādējādi mēnesī tiek ietaupīti 20 000 eiro, skaidro slimnīcas preses sekretāre Lāsma Sīle.

Tiesa, “Stradiņu” kapitāldaļu turētāja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa ir norādījusi, ka administrācijas algas joprojām ir augstas un svārstās robežās no 3000 līdz 4700 eiro. Taču nevar piekrist Zvidriņas apgalvojumam, ka ārstiem augstākās algas ir divreiz mazākas. Vairāku slimnīcas klīniku vadītāji mēnesī saņem konstantu lielumu – no 6500 līdz 7500 eiro, bet ir pietiekami daudz arī tādu ārstu, kuru mēneša ienākumi slimnīcā ir ap 10 tūkstošiem eiro. Tiesa, slimnīcā strādā ārsti, kam par darba slodzi maksā tikai 550 eiro, un netrūkst tādu nodaļu vadītāju, kuru alga pēc nodokļu nomaksas ir tikai 660 eiro mēnesī, vai tādu medicīnas māsu, kas atalgotas ar 380 eiro par darba slodzi pēc nodokļu nomaksas.

Kāds “Stradiņu” ārsts man pastāstīja, ka struktūrvienību vadītājiem ir jāizdomā, kā nodrošināt algas saviem padotajiem. Daļa piedaloties zāļu pētījumos, daļa mācot studentus, citi nodarbojoties ar zinātni, ne viens vien piepelnoties privātajās struktūrās. Bet neko briesmīgi lielu tur nevarot sagrābstīt, ja pamatsumma ir tik maza. 100 vai 200% uzcenojums, kā norādījušas pēdējā audita veicējas, tur nekādi nevarot sanākt. “Un tad pēkšņi izrādās, ka cilvēki, kas te apkārt staigā uzvalkos un neko lielu nedara, saņem 4000 eiro, jo viņiem ir veikta algu reforma. Viņi, lūk, ir darba tirgū pieprasīti, bet ārsti nav,” secina slimnīcas dakteris.

L. Sīle pastāstīja, ka bijis iecerēts līdz rudenim slimnīcā ieviest vienoto atalgojuma sistēmu, diemžēl kārtējā vadības maiņa šo procesu apturējusi.

Iegrāmatotais nevar pazust

Veselības ministrs Guntis Belēvičs LTV “Rīta panorāmā” (12. marts) norādīja, ka neesot iespējams iepazīties ar reālo finanšu situāciju slimnīcā, jo pērn no darba atlaista grāmatvede, kas paņēmusi līdzi grāmatvedības dokumentus.

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas vadītāja Sandra Vilcāne, kura uzvarēja iepirkuma konkursā par 2013. gada pārskata audita veikšanu Stradiņa slimnīcā, vaicā: “Ja grāmatvede būtu nozagusi dokumentus, kā būtu iespējams veikt revīziju? Nevar aiziet projām tas, kas ir iegrāmatots ar grāmatvedības programmas palīdzību,” saka revidente.

Savukārt L. Sīle norādīja, ka iepriekšējā galvenā grāmatvede atlaista par to, ka nebija pamanījusi slimnīcai pakļautajā Valsts zobārstniecības centrā 30 tūkstošu latu iztrūkumu. Viņa arī atzina, ka grāmatvedes vainošana dokumentu pazušanā ir nekorekta. Arī iepriekšējais kapitāldaļu turētājs valsts sekretārs Rinalds Muciņš neko tādu neesot dzirdējis.

“Lai tik Belēvičs cērt!”

Nav jau vairs ko brīnīties, ka, mainoties ministriem, notiek straujas pārmaiņas lielo slimnīcu valdēs. Viens ministrs nāk ar skaļāku kritiku, cits – klusāku, bet gala rezultāts ir viens – atkal jauns slimnīcas vadītājs.

Veselības ministra pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis man neslēpj: tautai patīk, ka cērt galvas, lai tik Belēvičs cērt!

R. Muciņš (viņu “aizrotēja” no VM valsts sekretāra amata uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietu) pastāstīja, ka Šmita piespiedu brīvprātīgā aiziešana viņam bijis pārsteigums, jo, regulāri tiekoties ar valdes priekšsēdētāju, Muciņš optimistiski raudzījies uz Šmita kunga sāktajām darbībām. Tiesa, Muciņš apzinās, ka nav viegli vadīt tik lielu ārstniecības iestādi ar milzīgām ambīcijām. Kā ambīciju piemēru viņš nosauc “Stradiņu” prasītos 460 miljonus latu slimnīcas modernizācijai. “Ministrija lika šo summu samazināt, viegli tas nenāca, jo “Stradiņi” visu laiku grib dzīvot pāri saviem līdzekļiem,” atzīst Muciņš. Viņš secina, ka jebkuram nākamajam vadītājam būs grūti lauzt uzņēmuma kultūru, jo “Stradiņu” slimnīcas mediķi vienmēr uzskatījuši, ka ir īpaši, ka var atļauties daudz ko vairāk nekā citi. R. Muciņš: “Te ir tikai divi varianti – vai nu atrast kopīgu valodu, vai aiziet ar negodu.”

Kamēr, rīkojot konkursu, ministrija meklē nākamo slimnīcas vadītāju, tikmēr ministrijai jātiek galā ar pašu sastrādāto, steidzamā kārtā ieceļot četrās valsts slimnīcās, tostarp arī “Stradiņos”, valdes locekļus. (Par to neizpratni izteica arī premjere Laimdota Straujuma.) Ministrija nolēmusi skriet vilcienam no aizmugures un uz šiem amatiem izsludinājusi konkursus, lai pārliecinātos, ka izvēlējusies piemērotākās personas. Īsāk sakot, atradusi formālu ceļu, kā attaisnoties valdības vadītājai, kura izdevusi rezolūciju skaidrot ministram, vai valdes locekļu iecelšana notikusi tiesiski.

Uzziņa

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas finanšu gada pārskatus saņem arī Valsts kase, kas ir naudas maka turētāja. Valsts kase norāda, ka Stradiņa slimnīcas darbinieku atalgojuma apmērs un pamatotība, kā arī darbinieku kompetences izvērtējums ir Veselības ministrijas pārziņā.

Valsts kase vērš uzmanību, ka arī Ministru kabinetā (MK) vairakkārt skatīts jautājums par slimnīcu finansiālo situāciju, piemēram:

1) MK sēdē (27.03.2012.) tika skatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem veselības nozares kapitālsabiedrību menedžmenta modelim, kas nodrošina kapitālsabiedrības sabalansētu budžeta plānošanu un izstrādi, un darbības efektivitātes uzlabošanos, tādējādi novēršot situāciju ar atkārtotu parādu veidošanos” un Veselības ministrijai tika uzdots nodrošināt, lai veselības nozares lielajās kapitālsabiedrībās no 2013. gada 31. decembra tiktu sasniegts bezdeficīta budžets, pozitīva (sabalansēta) naudas plūsma, pozitīvs rentabilitātes rādītājs, likviditātes koeficients ne mazāks par 1.

2) MK sēdē (01.07.2014.) izskatīts informatīvais ziņojums par kapitālsabiedrībām, kur Veselības ministrija ir kapitāla daļu turētāja un kas 2012. gadu noslēgušas ar zaudējumiem. Ziņojumā pēc Finanšu ministrijas lūguma (saskaņā ar Valsts kases atzinumu) bija jāiekļauj informācija par priekšlikumiem problēmu risinājumiem, tajā skaitā attiecībā uz valsts galvoto aizdevumu saistību segšanu. Ministru kabinets, pamatojoties uz Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu, uzdevumu izpildes termiņu pagarināja līdz 2016. gada 31. decembrim.

3) Tā kā Stradiņa slimnīca ir saņēmusi valsts galvotu aizdevumu, tad saskaņā ar valsts galvojumu uzraudzības kārtību regulējošajiem MK noteikumiem kredīta ņēmējam Valsts kasē jāiesniedz noteikts apjoms dokumentu, tajā skaitā zvērināta revidenta pārbaudīts gada pārskats un bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un naudas plūsmas pārskati. Līdz ar to Valsts kase līdz galvojuma saistību izpildes beigām vērtē kredīta ņēmēja finansiālo stāvokli un spējas veikt galvoto saistību izpildi.

Valsts kase ir secinājusi, ka Stradiņa slimnīca kopš 2011. gada ir pakāpeniski samazinājusi ikgadējos zaudējumu apmērus, arī operatīvie finanšu dati 2014. gada beigās neliecina, ka atbilstoši Maksātnespējas likumā minētajām pazīmēm slimnīcas finanšu situācijā būtu saskatāmi maksātnespējas draudi. Vienlaikus Valsts kase jau vairākus gadus ir norādījusi, ka pastāv riski, ka slimnīcām, kam sniegti valsts galvotie aizdevumi (t. sk. VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”) var rasties grūtības valsts galvoto saistību dzēšanai. Finanšu ministrija informēja (26.06.2013.) Veselības ministriju un norādīja uz iespējamām slimnīcu finanšu problēmām un arī to, ka veselības jomā sniegtie galvojumi turpina saglabāt aizdevumu neatmaksāšanas risku, un lūdza Veselības ministriju regulāri sekot slimnīcu spējām atmaksāt valsts galvotos aizdevumus.

Avots: Valsts kase

LA.lv