Foto – LETA

Slimnīcas prasīs pārskatīt saņemtos līgumus
 0

Slimnīcu vadītāji no Nacionālā veselības dienesta (NVC) ir saņēmuši parakstīšanai šā gada līgumus un šaubās, ka to darīs, ja tie netiks rediģēti atbilstoši reālajai situācijai ārstniecības iestādēs. Lai par to vienotos, šodien Latvijas Slimnīcu biedrība rīko valdes sēdi, uz kuru uzaicināts NVD direktors Māris Taube.


Reklāma
Reklāma

 

Vārdi nesaskan 
ar darbiem

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Valdības deklarācijā var izlasīt, ka Ministru kabinets apņemas panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, paplašinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Gan iepriekšējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš, gan arī pašreizējā ministre Ingrīda Circene ne reizi vien uzsvēruši, ka ārstēšanās stacionāros ir dārga un ka vairāk naudas ir jānovirza ambulatorajai aprūpei, lai pacientu neaizlaistu tik tālu, ka jāguļas slimnīcā. Taču slimnīcām nosūtītie līgumi rāda, ka vārdi nesaskan ar darbiem. Tā, piemēram, Liepājas reģionālajai slimnīcai pacientu ārstēšanai ambulatori šogad piešķirs par 111 tūkstošiem mazāk nekā pērn, informē slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks. Savukārt Ziemeļkurzemes slimnīca saņems 109 tūkstošus latu mazāk. “Skaidrs, ka šāds līgums samazinās Kurzemes iedzīvotāju pieejamību medicīnas pakalpojumiem. Jāņem vērā arī tas, ka palielinās elektrības cenas, katru gadu par pieciem līdz desmit procentiem pieaug arī medikamentu cenas,” skaidro Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece.

 

Jāmaksā un jāsēž rindās

Kuldīgas slimnīcai ambulatorajiem medicīnas pakalpojumiem šogad ir paredzēts par 59 tūkstošiem latu mazāk. Tas nozīmē, ka pacientiem būs mazākas iespējas nekā līdz šim veikt izmeklējumus, vairāk būs jāmaksā no savas kabatas un jāgaida garākās rindās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis: “Arī slimnieku ārstēšanai stacionārā, ja ņem vērā pagājušajā gadā ārstēto pacientu skaitu, trūkst naudas. Tās nepietiek apmēram 1500 slimnieku ārstēšanai. Valdības pieņemtie noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību ļauj slimnīcām pašām izlemt, vai pārprofilēties par zemāka standarta iestādi, vai turpināt sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

 

Politiķi baidās pateikt, ka naudas nav, lai varētu nodrošināt valsts apmaksātos pakalpojumus visiem, kam tie nepieciešami, un pieņem tādus noteikumus, kas liek slimnīcām pašām to pateikt. Taču valstij ir jārēķinās ar cilvēku vajadzībām – Kuldīgas slimnīca ir nepieciešama akūto pacientu ārstēšanai.”

 

Ogres lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas vadītājs Dainis Širovs sacīja, ka atsūtītais līgums ir nodots juristam, kurš to analizēs. “Šoreiz mēs apdomāsim pamatīgāk, kā rīkoties. Pagājušajā gadā Veselības norēķinu centrs slimnīcai nesamaksāja par 1600 pacientu ārstēšanu, tādējādi paliekot parādā gandrīz 200 tūkstošus latu. Šogad es vairs nevēlos pieļaut, ka šos pacientus ārstēsim par saviem līdzekļiem un grimsim arvien lielākos parādos,” atzina D. Širovs.

Līgumā ir norādīts, ka slimnīcām nav tiesību pieņemt papildu maksājumus un prasīt no pacientiem vai trešajām personām samaksu par valsts garantēto medicīnisko palīdzību. Ja terapeitiskajā tarifā, kas ir 115 lati, medikamentiem un medicīnas precēm ir paredzēti tikai 12 lati jeb 2 lati dienā, jo slimnieks stacionārā vidēji ārstējas sešas dienas, tad ārstiem nav tiesību pieprasīt maksāt papildus par nepieciešamajiem medikamentiem. Tā slimnīcu vadītāji skaidro saņemto līgumu.

Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis sacīja, ka līgums nodots studēšanai juristam. Stacionāram esot par diviem miljoniem latu, bet ambulatorajai veselības aprūpei – par miljonu mazāk. Tā esot “sociālā spilvena” nauda, ko maznodrošinātajiem šogad vairs nepiešķir.

Reklāma
Reklāma

 

Maksātnespējas draudi

Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis aģentūrai LETA sacījis, ka ar pašreizējo finansējumu maija beigās vai jūnija sākumā slimnīcai draud maksātnespēja, jo tā katru mēnesi strādājot ar aptuveni 100 000 latu lieliem zaudējumiem.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš informēja Saeimas deputātus, ka veselības aprūpes budžeta deficīts ir 123 miljoni latu. Ministre I. Circene man sacīja, ka situācija nebūs tik dramatiska, kā stāsta slimnīcu vadītāji, jo viņai ir bijušas sarunas gan ar premjeru Valdi Dombrovski, gan finanšu ministru Andri Vilku par papildu līdzekļu piešķiršanu, kas varētu notikt jūnijā, kad tiktu grozīts valsts budžets. Taču slimnīcu vadītāji netic šādam mutiskam solījumam un lūgs NVC to ielikt līguma tekstā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.