Preiļu slimnīcas valde spiedienam nepretojas 3
Piektdien notiks Preiļu slimnīcas akcionāru ārkārtas sēde, kurā no amata paredzēts atbrīvot visus trīs valdes pārstāvjus – valdes priekšsēdētāju ārstu Jāni Anspoku un valdes locekļus juristu Aldi Džeriņu un uzņēmēju Lilitu Seili. Preiļu novada dome ir lielākais kapitāldaļu turētājs, sapulcē piedalīsies Līvānu un Riebiņu novada pārstāvji, kā arī SIA “Centrālā laboratorija” vadītāja Stella Lapiņa. “Centrālajai laboratorijai”, kas ir cieši saistīta ar lielāko zāļu vairumtirgotāju “Recipe plus”, savas kapitāldaļas jau pārdevuši Vārkavas un Aglonas novada vadība un gatavojas pārdot arī Līvānu un Riebiņu novada vadība. Pagaidām nav zināms, vai līdzīgi nerīkosies arī Preiļu novada dome, slimnīcu atstājot “Centrālās laboratorijas” un tai pietuvinātā zāļu vairumtirgotāja rokās. Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (LSDSP) ir pārliecināta, ka akcionāri nobalsos par valdes atlaišanu.
Konflikts starp slimnīcas vadību un pašvaldību radies naudas dēļ. Un tas savukārt veicinājis savstarpēju nesaprašanos. Šī ārstniecības iestāde pēdējos divos gados īsteno vērienīgus elektroefektivitātes paaugstināšanas projektus. “Pusi naudas 400 000 eiro saņemam no Eiropas Savienības fonda, bet otru pusi nolēma piešķirt pašvaldība. Kopsummā šie projekti izmaksās 800 000 eiro. Taču Preiļu novada dome nepilda pašu pieņemto lēmumu un slimnīcai palikusi parādā vairāk nekā 170 tūkstošus eiro, tāpēc bijām spiesti projektos ieguldīt savu naudu – 130 tūkstošus eiro, kas bija paredzēti slimnīcas attīstībai. Līdz šim esam strādājuši bez zaudējumiem, bet, tā kā pašvaldība savu lēmumu nepilda un mums jāsāk atmaksāt kredītu, var iznākt tā, ka naudas nepietiek pat algām,” ir noraizējies slimnīcas valdes priekšsēdētājs Anspoks, kurš ir arī domes deputāts (“Mūsu partija”) un ģimenes ārsts. Pirmdien pie viņa kabinetā esot ieradusies Preiļu novada domes priekšsēdētāja ar pieciem deputātiem un visiem valdes locekļiem lūgusi uzrakstīt atlūgumu. Nekāda izskaidrošanās nav notikusi – valde lūgumu izpildījusi, bet gala lēmumu pieņems akcionāri savā ārkārtas sēdē. “Man par darbu nav jāuztraucas, jo esmu praktizējošs ārsts. Ja kādam es nepatīku kā persona, nekas cits neatliek kā atstāt amatu,” sacīja slimnīcas vadītājs.
Pašvaldības vadītāja pastāstīja, ka 2014. gada janvārī deputāti esot nolēmuši, ka Preiļu novada dome projektos ieguldīs savam kapitāldaļu lielumam atbilstošu naudas summu un ka tā esot krietni mazāka par Anspoka nosaukto. Slimnīcas vadītājs gan noliedza, ka šāds lēmums ir pieņemts, to nevar atrast arī pašvaldības mājas lapā internetā.
“Pats piedalījos sēdē, kur visas mazās pašvaldības, kas ir kapitāldaļu turētājas slimnīcā, atteicās piedalīties projektos ar savu līdzfinansējumu, un Preiļu novada dome labi zināja, ka tai būs jāmaksā lielākā daļa,” pastāstīja Anspoks.
Viņa sacīto apstiprināja arī bijušais Preiļu novada domes priekšsēdētājs Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“Vienotība”). Viņš labi atceras, ka vēl tad, kad bijis pašvaldības saimnieks, dome nolēmusi, ka visa atbildība par līdzfinansējumu būs jāuzņemas viņa vadītajai pašvaldībai, jo tai akciju paketē pieder vairāk nekā puse. Pārējās pašvaldības no līdzdalības atteikušās.
M. Plivda neslēpa, ka radušās šaubas arī par slimnīcas finansējuma tērēšanu noteiktajiem mērķiem un ka no nākamā gadā pašvaldībā tikšot izveidota iekšējā audita nodaļa, kas veiks revīzijas pašmāju kapitālsabiedrībās.
Droši vien ne viens vien atceras, ka pirms trim gadiem atklājās naudas izzagšanas gadījums slimnīcā. Tās grāmatvede Elizabetes Sparāne desmit gadu garumā, nevienam nemanot, bija piesavinājusies 280 000 latu un ir stājusies tiesas priekšā. “Jautājums, vai šajā naudas lietā ir iesaistīts arī slimnīcas vadītājs, pagaidām ir neatbildēts, bet es ceru, ka tiesa to noskaidros,” sacīja Adamovičs, kura laikā Anspoks tika iecelts par slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Šajā amatā viņš izvirzīts jau trešo reizi un vienmēr, kad slimnīcai radušās finansiālas problēmas. Pirmskrīzes laikā tā bija iekūlusies diezgan lielos parādos, un Anspokam izdevās naudas lietas sakārtot tā, ka parādu vairs nav.
Slimnīcas personāla ārstnieciskā darba organizēšanu, īpaši dzemdību nodaļas darbu, labi novērtēja gan pašvaldības vadītāja, gan Nacionālā veselības dienesta Latgales nodaļas vadītājs Jānis Pitrāns. Ne velti šīs ārstniecības iestādes akcijas ir iegādājies uzņēmums “Centrālā laboratorija”. Tās vadītāja Lapiņa neslēpa, ka uzņēmums ir ieinteresēts iegūt slimnīcas akciju vairākumu, bet vispirms tikšot izstudēts Preiļu slimnīcas ienākumu un izdevumu kopsavilkums.
