Mobilā versija
Brīdinājums +16.4°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
28. jūnijs, 2017
Drukāt

Latvija slinki izmantojusi breksita iespējas (1)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Pirms gada Lielbritānijas pilsoņi referendumā nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Notikušais bija pārsteigums citām ES dalībvalstu valdošajām aprindām, tostarp Latvijas, tomēr jau tolaik diskusijās atskanēja aicinājumi – apsvērt, kādas iespējas paver britu lēmums, un pacensties tās izmantot. Nu nākas secināt, ka Latvija pagaidām diezgan slinki izmantojusi šīs iespējas.

Piemēram, daudzi Lielbritānijas uzņēmumi pārcēluši savus pakalpojumu centrus uz Poliju. Latvija arī ir viena no valstīm, kas konkurē šajā tirgū, tomēr uz mūsu valsti biroji netiek pārcelti. Arī valstiskā līmenī iespējas netiek izmantotas. ES medijs “EUObserver.com” raksta, ka tikai četras ES dalībvalstis, tostarp Latvija, nav izrādījušas vēlmi pie sevis uzņemt kādu no ES aģentūrām, kas pašlaik izvietotas Lielbritānijā, – ES Banku iestādi un Eiropas Zāļu aģentūru. Pārējās trīs ir Igaunija, Lietuva un Slovēnija.

 

Nav ambīciju un resursu ES aģentūru piesaistei

“EUObserver” atsaucas uz diplomātisko avotu Lietuvā. “Mēs izvērtējām savas iespējas, palūkojāmies uz notiekošo reālistiski,” teicis avots. Secinājums bijis, ka Lietuvai nav jāizsaka savs piedāvājums aģentūras pārcelšanai uz savu valsti. Līdzīgu viedokli pauduši arī avoti Latvijas diplomātiskajā dienestā. Var saprast pieticību, bet vai tomēr nevajadzēja pamēģināt?

Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Daunis Auers intervijā “LA” izteicies, ka Latvijai ir diezgan labas “starta pozīcijas” Zāļu aģentūras piesaistei: “Latvija šajā cīņā varēja veiksmīgi iesaistīties, jo mums jau ir ļoti laba infrastruktūra. Latvijā ir Organiskās sintēzes institūts – viens no vadošajiem pētniecības centriem pasaulē, piemēram, farmācijas uzņēmumi “Grindex” un “Olainfarm”, Rīgas Stradiņa universitāte. Ja ne pati aģentūra, tad sadarbība ārpakalpojumu formā – kāpēc ne?”

Tomēr pilsētām, uz kurām tiks pārceltas abas aģentūras, būs jāizpilda arī savi mājasdarbi – tām būs ne tikai jāuzņem aģentūru darbinieki, bet arī jānodrošina starptautiska skola viņu bērniem. Eiropas Zāļu aģentūrā strādā ap 900 cilvēku, bet Eiropas Banku iestādē – gandrīz 200. Pieticība ambīcijās izmantot šo iespēju jūtama Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas sacītajā. “Mēs neuzstājam uz ES Zāļu aģentūras pārvietošanu uz Latviju – to grib daudzas valstis, tās piesaiste prasa lielus cilvēkresursus. Veselības ministrija atzinusi, ka šobrīd to nevarēsim un pašlaik nav vērts,” skaidro Z. Kalniņa-Lukaševica. Par otru aģentūru arī valda liela konkurence, un to jau noskatījusi Luksemburga, kas, balstoties savā banku sektora tradīcijā, uzsver, ka tai pat esot “tiesisks pamats”, lai aģentūra būtu pārvietota uz mazo lielhercogisti. Bet vienlaikus Luksemburga ir labs piemērs tam, ka valsts lielumam nav nozīmes, jo tajā atrodas daudzas ES aģentūras. Tikmēr Latvijā 2011. gada rudenī tika atvērts Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs “BEREC”, kas pašlaik arī ir vienīgā mūsu valstī.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. breksita iespējas... Atbildēt

    nebija pietiekami izveicīgs šakālis ?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+