Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Slišānu ģimenei no Upītes – plauktiņš Boņukiem un Imantam (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Slišānu ģimene, kura nesen ieguva Imanta Ziedoļa fonda “Viegli” balvu par par Latgales tradicionālās kultūras kopšanu un popularizēšanu, radio raidījumam “Pi myusim Latgolā” atzinis, ka nu būs nepieciešama īpaša vieta, kur salikt visus apbalvojumus.

“Plānojam muzejā iekārtot stendiņu, kur goda vietā nolikt jau iegūtos sešus Boņukus, un tagad būs arī Imants,” stāsta Slišānu ģimenes pārstāvis, Upītes tautas nama vadītājs Andris.

Nominācija apbalvojumam “Laiks Ziedonim” bijusi negaidīta. “Atbrauca pie mums vērtēšanas komisija uz visu dienu. Viņi uzzināja, ka Upītē dzīvo tikai simts iedzīvotāju, bet, neraugoties uz to, mums ir tik daudz ko parādīt. Iepatikās viņiem Upītē,” radio raidījumā stāsta Andris. “Tādā mazā ciemā mums ir bibliotēka, muzejs, tautas nams, divi parki – viens tepat aiz tautas nama, kur mēs Līgo svinam, un otru parku Antons iesāka veidot par godu Latvijas 75 gadu jubilejai. Mēs mēģinām turpināt tēva iesākto.”

Pazīstamākais saimes pārstāvis – Andra tēvs Antons Slišāns – bijis novadpētnieks, kultūras darbinieks, folklorists un literāts un ir jau aizgājis mūžībā, bet viņa pēdās iet bērni un mazbērni. Raidījumā “Pi myusim Latgolā” Andra mamma Irēna Slišāne stāsta, ka Andris ir liels Latgales patriots un neesot bijis jāpierunā pēc studijām Rīgā atgriezties dzimtajā pusē. “Viņš pats ar savu ģimeni te grib dzīvot. Māsas gan dzīvo Rīgā, bet savu dzimto pusi arī nav aizmirsušas un uz šejieni atbrauc, kad vien var,” stāsta Irēna.

Raksturojot ģimenes aktivitātes, Andris saka – viņi nodarbojas ar vietējās nemateriālās kultūras pētniecību un saglabāšanu. “Laikam tas jaunākais novirziens ir aušana, visvecākais ir folklora. Septiņdesmito gadu sākumā mans tētis sāka pierakstīt vietējās dziesmas, kopš astoņdesmitajiem gadiem darbojas etnogrāfiskais ansamblis un bērnu folkloras kopa, tagad arī jaunieši. Mūsu pusē bija pazuduši muzikanti. Nu jau divus gadus mums ir arī bērnu kapela,” teic Andris.

Slišāni aktīvi izmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas, rakstot un īstenojot dažādus projektus. Arī nākotnes plāni viņiem ir lieli – doma izremontēt tautas nama otro stāvu, ierīkot izstāžu zāli muzejam, konferenču zāli un amatnieku stūrīti.

Andra un Ligitas ģimenē aug pieci bērni. Ligita ir Upītes novadpētniecības muzeja un vietējās bibliotēkas vadītāja, aktīva audēja un latgaliešu valodas pulciņa vadītāja, savukārt Andris līdzās darbam tautas namā, kolektīvu vadīšanai un projektu realizēšanai strādā arī par ģeologu, braucot pa visu Latviju. Daudz laika aizņem arī darbs zemnieku saimniecībā. Kur rast laiku, lai to visu paspētu, raidījumā jautā “Pi myusim Latgolā” žurnāliste. “Naktīs,” smej Andris.

Visu raidījumu var noklausīties ŠEIT.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jūs lieli malači.Tik tiešām šis Upītes ciems ir tik mazs un tik daudz izdarīts.Man patika kā jūsu deju kopa dejoja Dziesmu svētkos Rīgā (Vērmanītī).

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizētSociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+