Slītere: veldzējošs miers un senu kuģu ēnas 0
Ir vērts doties uz Slīteres nacionālo parku, lai baudītu iespēju atslēgties no nogurdinošās pilsētvides, uz brīdi sajustos vientuļi un uzlādētu savas baterijas. Jo te visapkārt valda miers un klusums.
Mazirbē pie lībiešiem
Slīteres galvenā vērtība ir piegulošā Baltijas jūra un pludmale, kas lielākoties ir… tukša. “Vietējā teritorija ir mazapdzīvota. Lielākajā ciemā Kolkā mitinās aptuveni 800 cilvēku, bet par lībiešu galvaspilsētu dēvētajā Mazirbē ir nedaudz vairāk par simts iemītniekiem. Visur citur ļaužu ir krietni mazāk,” stāsta Helmuts Hofmanis, vecākais valsts vides inspektors. Šejienes mieru un veldzējošo vientulīgumu novērtējot arī iebraucēji no citām valstīm.
Laivu kapsētā saglabājušies daudzus gadu desmitus veci vraki, kas rosina aizdomāties par tā laika zvejnieku dzīvi. Pirms gadiem piecdesmit, padomju laikā, pierobežas zonā, kur saimniekoja robežsardze, varēja uzturēties tikai ar speciālām atļaujām un piekrastes zvejniecība tika ierobežota.
“Tāpēc daudzviet laivas tika dedzinātas vai citādi iznīcinātas., bet Mazirbē vīri tās vienkārši iestūma dziļāk mežā, kur daļa saglabājušās vēl šobaltdien,” atklāj Helmuts. Kopumā tāds liktenis piemeklējis 48 peldlīdzekļus, bet tagad palikuši tikai daži – laiks darījis savu.
Laivas neatrodas vienuviet, izkaisītas pa visu mežu, tādēļ gribētājiem ir iespēja pārbaudīt savas orientierista spējas un intuīciju, lai atrastu meklēto.
Mazirbe ir arī viens no šīs puses zvejniekciemiem, kur izsenis dzīvojuši lībieši. Viņu tradīcijas glabā un uztur lībiešu tautas nams, organizējot lībiešu kultūras pasākumus un rīkojot nometnes. Interesenti tur var apskatīt gan lībiešu sadzīves priekšmetu kolekciju, gan noklausīties īpašus valodas ierakstus.
Melno stārķu vairāk nekā balto
Slīteres nacionālā parka sauszemes platība ir vairāk nekā 16 tūkstoši hektāru liela, bet jūrā aizņem nedaudz virs desmit. “Pārtopot no rezervāta par parku, vēlējāmies tā vidi padarīt pieejamāku – lai interesentiem būtu iespēja vērot dabas procesus. Tomēr tas nenozīmē, ka ienācējs var brist, kur pagadās,” brīdina Helmuts. “Nacionālā parka iekšējā sistēmā mums ir trīs mazi rezervātiņi, kur viesiem ienākt liegts. Šīs zonas atrodas nostāk no lielajiem ceļiem, tajās grūti nejauši iemaldīties. Tomēr, ja neviļus tas izdevies, ir zīmes, kas par to brīdina.”
Šāda mazo rezervātu izveide veicināta, lai tur notiekošos procesus pilnībā atstātu dabas ziņā – cilvēka klātbūtnes neskartus.
Slīteres nacionālais parks ir ļoti nozīmīga vieta putniem. “Migrēšanas laikā tie izvēlas pārvietoties virs sauszemes – lai drošāk. Tā kā Kolkas rags ir galējais Kurzemes ziemeļu punkts, pavasara mēnešos tur sastopami tūkstošiem gājputnu. Īsta medusmaize putnu vērotājiem un fotogrāfiem!
Slīterē konstatēta 261 putnu suga. No tām 66 ir retas un pie mums īpaši aizsargājamas, savukārt 140 – apdraudētas Eiropā. Īpašs nacionālajā parkā ir rubenis, jo šeit ir šās sugas lielākā riesta vieta vecajā kontinentā. Pie mums vienuviet riesto teju 70 rubeņu gaiļu. Tas ir ļoti daudz – piemēram, Lielbritānijā to dara tikai 17,” saka Helmuts. Tas arī esot iemesls, kādēļ Slīterē nereti ciemojas fotogrāfi no ārzemēm. Pie viena viņiem tiek iespēja redzēt arī melno stārķi, kas šajā Latvijas nostūrī sastopams biežāk nekā baltais sugas brālis, jo šeit atklātu pļavu, kas tīkamas baltspārņiem, ir ļoti maz.
Nacionālajā parkā mīt visparastākie Latvijas dzīvnieki – vilks, lūsis, lapsa un citi.
Dabā visaktīvākais laiks ir pavasarī un rudenī, tad arī tās vērotājiem vairāk izredžu pamanīt parka iemītniekus. Lai gan no teritorijā sastopamajām 40 zīdītāju sugām vairums dzīvo slēpti, cilvēkam, uzvedoties klusi un rāmi, ir iespēja saklausīt baurojam staltbriedi vai alni un sastapt stirnu.
Dabas takas pagaidām slēgtas
Lai pamatīgāk varētu visu izpētīt un par redzēto gūt izsmeļošu informāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas darbinieki vada ekskursijas. “Neņemam lielas grupas – optimālais cilvēku skaits ir pieci. Jo grupa lielāka, jo mazāk ko var redzēt – katram savas intereses un problēmas.” Pastaiga pa dabas parka teritoriju gida pavadībā ir maksas prieks.
Slītere ir jauka vieta ne tikai putniem un zvēriem, bet arī ogotājiem. Šoruden te ir ļoti bagātīga brūkleņu raža, tāpat melleņu bijis daudz, bet vēlāk rudenī varēs lasīt dzērvenes. Ar ogām mielojas arī dzīvnieki, jo tās ir lielisks enerģijas un vitamīnu komplekss, kas tiem lieti noderēs, lai pārziemotu.
Mitruma šovasar bijis pārpārēm, bet siltuma nav pieticis, tāpēc sēņu raža varētu būt pieticīgāka, atzīst Helmuts. Slapjais laiks darījis savu arī kangaru un vigu kompleksā – tas ir apūdeņojies, tāpēc jāvelk gumijnieki, lai tiktu tam pāri. Šī unikālā garo viļņveida kāpu un starpkāpu ieplaku sistēma (kangari un vigas) radusies Baltijas jūras veidošanās laikā. Tā padara apvidu paugurainu, kas īpaši saistoši varētu būt sportiskiem cilvēkiem, kuriem patīk skriet, braukt ar velosipēdu vai nūjot. Nekur citur Eiropā šādu vigu nav.
Slīteres mežā var uziet arī bišu mājas, ko apsaimnieko vietējie bitenieki. Vides inspektors skaidro, ka medum ir pavisam cita vērtība un garša, ja tas nācis no dabiskas un tīras vides. Uz medus burciņām virsū vienmēr ir šilte, ka tas vākts Slīteres nacionālajā parkā, – sava veida firmas zīme. Interesenti var braukt un pavērot, kā bites šādā vidē ir iedzīvojušās.
Reiz Slīteres nacionālajā parkā bija četras dabas takas, bet pēdējos gadus tās ir slēgtas. “Takas no jauna tiks atklātas nākamgad. Laikam ejot, to infrastruktūra bija pamatīgi novecojusi, koka laipas – sapuvušas. Neatlika nekas cits, kā tās slēgt un domāt par atjaunošanas darbiem. Tie sākās šoruden un nākamā gada pavasarī tiks pabeigti. Takās būs izvietoti informācijas stendi par dabas vērtībām, kas šeit tiek sargātas.”
Pašā spicē – bāka
Īpaša vieta ir Šlīteres bāka, kas atrodas 30 metru augstās Zilo kalnu kraujas pašā spicē un stiepjas 26 metru augstumā (102 metrus virs jūras līmeņa). Salīdzinot ar citām Latvijā, tā atrodas vistālāk no jūras – 5,3 kilometrus. No tās var vērot Baltijas jūru un dažādlapu mežus un tālumā saskatīt arī Sāremā salu. Lai gan celta 1849. gadā un atjaunota pirms desmit gadiem, navigācijas būve savu darbību beidza 1999. gadā. Tagad tā kalpo kā tūrisma objekts.
Latvijā šogad svin dabas aizsardzības simtgadi, un arī Šlīteres bākā tai par godu noris dažādi pasākumi. Piemēram, Kuldīgas mākslas skolas audzēkņi tam atvēlējuši savus zīmējumus.
Tur atradīsiet arī bagātīgu informāciju par pašas celtnes un reģiona vēsturi ne tikai pēdējos gadsimtos, bet pat tūkstošgadēs – kā veidojies zemes reljefs un kas tur saimniekojis pirms tam.
Straujais kraujas pacēlums, kas apaudzis ar lapu kokiem, un tas, ka te nenoris saimnieciskā darbība, veido piemērotu vidi, kas tīkama neparastu sugu kukaiņiem. Atrastas pat tādas vabolītes, kas šajā Eiropas daļā nekad nav manītas. “Mežs ir neizcirsts un dabisks, nogāzusies simtgadīga priede guļ zemē savus gadus piecdesmit… Ar to atšķiras aizsargājama teritorija – mēs neiejaucamies dabas procesos,” dziļdomīgi nosaka vides inspektors.
Pie bākas atrodama arī Slīteres dabas taka, kas pašlaik, tāpat kā trīs pārējās šajā parkā, ir slēgta. Pavasarī tur trepītes vedīs lejā pa Zilo kalnu krauju, varēs ieraudzīt kaļķainos purvus, kas ir retu un izzūdošu augu un dzīvnieku sugu dzīvesvieta.
Derīgi zināt! * Slīteres nacionālais parks atrodas Dundagas novada ziemeļos. * Par ekskursiju Slīteres nacionālajā parkā var vienoties, zvanot Dundagas novada tūrisma informācijas centram (tālr. 29444395). * Laivu kapsēta atrodas aiz Mazirbes – pabraucot garām lībiešu tautas namam, tuvējā ceļā jāgriežas pa kreisi. * Pirmdienās Šlīteres bāka ir slēgta, bet no otrdienas līdz svētdienai darbojas no plkst. 10 līdz 18. Ieejas maksa pieaugušajiem Ls 0,70, skolēniem – Ls 0,35. * Bāku var vērot arī interneta tiešraidē www.slitere.lv.
 Ko vēl apskatīt * Kolkā var redzēt, kā satiekas Baltijas jūras un Rīgas līča viļņi. Visiespaidīgāk tos vērot vētras laikā. Kolkā atradīsiet arī tēlnieka Ģirta Burvja veidoto pieminekli Jūras paņemtajiem. * Slīteres nacionālā parka teritorijā esošajā Vaides ciema kempingā Purvziedi apskatāma Edgara Hausmaņa savāktā ragu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 500 eksemplāru. Tās nav medību trofejas – ragi atrasti mežā. Informācija pa tālr. 29395624. * Starp Roju (62 kilometri no Slīteres) un Kalteni atradīsiet akmeņainu jūras piekrasti vairāku kilometru garumā, kas Latvijai ir ļoti netipiski. Staigājot ar kailām pēdām, izdodas lieliska to masāža. |
