×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
16. jūlijs, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Streļčenoks atkal uzdarbojas (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks kārtējoreiz eksponējies kā ļoti jautras dabas cilvēks. Jau tā būdams pazīstams ar cītību Jutas Strīķes atlaišanā, šoreiz – pirms ceļot atvaļinājumā uz vasarnīcu – Streļčenoks uzteicis darbu pieredzējušam korumpantu medniekam Jurim Jurašam un ierobežots laiks mantu aizvākšanai tikšot dots arī vairākiem citiem KNAB veterāniem. Interesanti, ka Jurašam kā atbrīvošanas iegansts minēta neatbilstoša profesionālā kvalifikācija un nepietiekama pieredze – tas ir savdabīgs stāsts par nodaļas priekšnieku, kurš KNAB strādā no 2003. gada.

Simptomātiski, ka vilka pases saņem dienesta līdzstrādnieki, kuri neparāda godu KNAB ģenerālim Streļčenokam un nereti publiski ar viņu izvillojas. Tā ir gadiem ielaista slimība, ka birojā “mīļo kolēģīšu” attiecības nav iemājojušas. No priekšnieka polemikas ar apakšniekiem var just, ka viņi viens otram labprāt pusdienās iebarotu mušmires ar paaugstinātu indes devu. Acīmredzami, Streļčenoks no padotajiem pieprasa bezierunu paklausību, štrāfē par katru sīkumu, bet nedisciplinētie nepakļaujas spēka lietošanas politikai. Streļčenoks kā jauna slota ievieš tādu dienesta pārvaldes mākslu, ka kļuvis par vietēja mēroga slavenību – grieziet ceļu, putni, zvēri, Jaroslavs kad nāk!

Stingrā līnija, protams, lieki satrauc iestādes cilvēku nervus un liedz pilnvērtīgi nodarboties ar tiešo pienākumu pildīšanu, kad būtu apsitami tik daudzi vilkači korumpanti. Kādreiz ietekmīgais un bijību iedvesošais kukuļņēmēju apkarošanas birojs priekšnieka Streļčenoka vadībā pārvērsts par visai nodilušu zobu kantori un vapenī iezīmētais knābjošais ērglis ir stipri paplucināts un ar neasu redzi.

Tas, ka pretkorupcijas darbs lielā mērā paralizēts un sapostīts, diez ko neuztrauc politiķus. Piemēram, ZZS pārzinis Krauze ir gan atzinis KNAB tēla sabojāšanu līdz degradācijai, taču vērtē, ka rudenī Streļčenoku varētu atbalstīt atkārtotā amatvietas ieņemšanā, jo esot strādājis apmierinoši. Laikam Krauzes kungam Streļčenoks no papēžiem līdz matu galiņiem izskatās pēc korupcijas cīņas karavadoņa, viņa ieguldījums biroja darba uzlabošanā nenovērtējams un nekādas atbildības par realitātē notiekošo. Arī Nacionālā apvienība modri un vērīgi nogaidīšot, tad sniegšot slēdzienu, un tikai “Vienotība” ir samērā noraidoša pret īpatnējo korupcijas apkarošanas virspavēlnieku, kurš izvērsis karadarbību, pārvērtis par militāro konfliktu zonu pašu ierakumus un bez mitas tajos spridzina.

Pieņemsim, Streļčenoks nevarēja sadzīvot ar cimperlīgu, asu vietnieci, bet dīvainis dzen prom arī citus respektējamus profesionāļus. Turklāt atlaišanu iefasējis sliktas kvalitātes ietinamajā papīrā bez sabiedrību pārliecinošas motivācijas, vāji maskējot, ka no neklausīgiem darbiniekiem grib tikt vaļā. Kāpēc tā? Jurašs minējis, ka kādi politiķi uzdevuši mājasdarbu pieredzes bagātiem izmeklētājiem atņemt darbu. Bet korupcijas noziegumi ir sarežģīti, kukuļņēmēji nav ar pliku roku ņemami. Tur vajag pieredzi, praksi, saprašanu. Laikam gan Streļčenoks būs sarunājis talkā cīņai ar kukuļņemšanu misis Mārplu vai veco buku vietā pieņems jaunos speciālistus, karstus entuziastus noslaktēt korupciju jau iedīglī.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Atcerēsimies, ka KNABā viss jau sākās Loskutova k-ga laikā. Visi nākošie priekšnieki bija slikti un aizgāja, kas tad bija pie vainas? Streļčenoks uzsāka cīņu Visnejaukākais ir tas, ka iestāžu kolektīvi savu netīro veļu mazgā publiski Likvidēt tādu KNB! Priekš kam ir dažādas policijas?

  2. esmu vīlies NA , nekad vairs par viņiem nebalsošu, dzirdēju , kā parādnieks aizstāvēja Jaroslavu.

  3. Biedzot kāds grib kaut ko sakārtot un nevis atļaut jau 10 vai 20 gadus nekam nenotikt.

    Sen vissiem jānomainās un jāsāk kaut kas darīt.

  4. Te jau no dusmām var uzsprāgt,ko tas viss nozīmē,kā tas mums ir jāsaprot ,ka nevar nekādīgi tikkt galā ar Streļčēnoku,kuram tad tik dikti ir vajadz.igs ,ka viņš tur atrodas un visu laiku strādā savas neģēlības,vai jums pašiem nav kauns no savas valsts iedzīvotājiem,parjūsu bezspēcību,vai negribēšanu strādāt godīgi.Mums gan ir kauns par jūsu bespēcību ,ko jūs demonstrējiet.Kauns,par jūsu mazdūšību.

  5. Vadīju kolektīvu vienā darba vietā 25 cilvēkus un 4 gadus studentu vienību== 25 studentus 28 gadus un nevienu neatlaidu.. Ar cilvēkiem jāsastrādājas dien dienā un jādzird arī nepateiktais. Īpaši stabolitāti mīlēja krievi. Izvairījos putekļus izmētāt no istabas. Tādu Sreļčenoku jāpatriec uz dienu! Ar cilvēkiem nedrīkst rotaļāties! Vadītājam jāprot, lai cilvēks atdod darbā sevi pilnvērtīgi un nebūtu jādomā , jānervozē par rītdienu. Strīdi un kašķi bija atlikulikām un ar to jātiek galā. Meli nedrīkst būt. Cilvēkam jāzin , cik par padarīto saņems. Brāķis jālabo ar kopīgiem spēkiem. Pārrunas ar kavētājie un dropmaņiem veicu tikai divatā. Tas nepazemo cilvēku.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+