Pasaulē
Eiropa

Slovēnijā notiek parlamenta vēlēšanas, visticamāk uzvarēs Janeza Janšas 16

Foto – LETA/AFP

Slovēnijā šodien notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās uzvarēs bijušā premjerministra Janeza Janšas vadītā labēji centriskā Demokrātiskā partija (SDS).

Priekšvēlēšanu kampaņas toni noteikusi Janšas asā pret imigrāciju vērstā retorika, un oponenti viņam pārmet publisko atbalstu, ko SDS sniedzis kaimiņos esošās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Saskaņā ar laikraksta “Dnevnik” trešdien publicētajiem pēdējiem aptauju rezultātiem par SDS gatavojas balsot 25,5% vēlētāju, kas konservatīvajiem varētu dot lielāko pārstāvniecību parlamentā, taču tiem pietrūktu balsu valdības izveidošanai nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai.

Šobrīd gatavību sadarboties ar SDS izteikusi vienīgi otra centriski labējā partija “Jaunā Slovēnija”, kurai aptaujas sola tikai 8,3% balsu.

Otrā vieta tiek prognozēta bijušā komiķa Marjana Šareca veidotajam “antisistēmas” sarakstam, kuru atbalsta 13,7% aptaujāto.

Tādējādi Šareca rokās varētu nonākt “zelta akcija”, kas ļautu viņam teikt gala vārdu nākamās valdības veidošanā, un līdz šim viņš kategoriski noraidījis jebkādu sadarbības iespēju ar SDS.

“Ar baiļu izplatīšanu un kaimiņvalsts premjerministra iesaistīšanu mūsu vēlēšanās ir pārkāpta robeža, un nedz es, nedz mūsu biedri neredz sevi šādā izkārtojumā,” komentējot iespējamo sadarbību ar SDS, nesenā sarunā ar aģentūru AFP norādījis populistu līderis.

Trešajā vietā saskaņā ar “Dnevnik” aptauju ir sociāldemokrāti (SD), kas var cerēt uz 12,5% balsu, bet viņiem seko līdzšinējā premjera Miro Cerara pārstāvētā Modernā centra partija (SMC), kurai ir 8,8% liels atbalsts. Savukārt par Demokrātisko pensionāru partiju (DeSUS) gatavojas balsot 8,1% slovēņu.

Visas trīs šīs partijas bija pārstāvētas līdzšinējā valdībā un arī noraidījušas sadarbības iespēju ar SDS.

Tomēr politikas analītiķis Matevžs Tomšičs uzskata, ka pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas “kārtis tiks izdalītas no jauna”, partijas pārskatīs līdzšinējo nostāju un tiks veidotas jaunas alianses.

Viņaprāt, ir grūti prognozēt, vai Janšam izdosies izveidot koalīciju, taču tas nav neiespējami.

Tikmēr pats Janša ir pārliecināts, ka iespējamie SDS koalīcijas partneri pieteiksies paši, kad kļūs zināmi vēlēšanu rezultāti.

Tomēr Tomšičs brīdina, ka neatkarīgi no tā, vai jauno valdību veidos konservatīvie, vai arī centriskās un kreisās partijas, tā nebūs visai stabila.

Pirmstermiņa vēlēšanas tika izsludinātas pēc Cerara demisijas martā.

Viņš atkāpās pēc mēnešiem ilgām iekšējām domstarpībām viņa vadītajā kabinetā un sabiedriskā sektorā strādājošo streiku viļņa. Pēdējais piliens Cerara pacietības traukā bija tiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta referenduma rīkošana par transporta savienojuma modernizāciju uz vienīgo Slovēnijas ostas pilsētu Koperu.

Pēdējo nedēļu laikā Slovēnijā ticis plaši apspriests atbalsts, kuru Janšam sniedzis Orbāns. Īpaši aktīvi šo jautājumu sāka cilāt pēc tam, kad Ungārijas premjers ieradās uz SDS kongresu, kura laikā paziņoja, ka “Janšas uzvara nodrošinās slovēņu tautas izdzīvošanu”.

Slovēņu mediji arī ziņo, ka Ungārijas mediju uzņēmumi esot investējuši divus miljonus eiro SDS daļēji piederošajā televīzijas kanālā un laikrakstā.

Līdzīgi citu labējo partiju līderiem, arī Janša savā kampaņā aktīvi izmanto tviteri.

Vienā no nesenajiem vēstījumiem viņš aizstāvējis savu sadarbību ar Orbānu, norādot, ka, “pateicoties tās [imigrācijas] politikai, Ungārija ir droša valsts, kamēr Beļģija savas nepareizās politikas dēļ tāda nav.”

2015.gada otrajā pusē un 2016.gada sākumā Slovēniju šķērsoja gandrīz pusmiljons nelegālo imigrantu, kas pa tā dēvēto Balkānu maršrutu centās nokļūt Rietumeiropā.

Lai gan pašā Slovēnijā palikusi tikai niecīga no viņiem, Janšam izdevies izmantot savā labā vēlētāju atmiņas par šīs migrācijas krīzes radīto haosu.

Pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā vēlēšanas Slovēnijā notiek brīdī, kad valsts piedzīvo strauju ekonomikas izaugsmi, taču līdzšinējai valdībai no tā nav izdevies gūt kādas dividendes, jo vēlētāji pieprasa uzlabojumus veselības aprūpē, pensiju un algu paaugstināšanu, kā arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Uz vēlēšanu iznākumu ietekmi atstās arī vēlētāju aktivitāte, uzskata sociologs Andražs Zorko.

Ņemot vērā to, ka SDS atbalstītāji ir vairāk motivēti doties balsot, zemāka vispārējā vēlētāju aktivitāte nāks par labu konservatīvajiem, norāda Zorko.

Vēlēšanās tiesības piedalīties ir aptuveni 1,7 miljoniem balsstiesīgo, un pirmie balsu skaitīšanas rezultāti sagaidāmi jau drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.

LA.lv