Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. aprīlis, 2016
Drukāt

Slutišķu iedzīvotājiem mēneša laikā jāizlemj, vai vēlas sādžai kultūras pieminekļa statusu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Slutišķu vecticībnieku sādžai Daugavpils novadā vēlas piešķirt kultūras pieminekļa statusu, LA.lv uzzināja Daugavpils novada domē.

Daugavpils novada domē tikās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvji, Daugavpils novada domes vadība un Slutišķu ciema iedzīvotāji, lai diskutētu par ieceri Slutišķu vecticībnieku sādžai piešķirt valsts kultūras pieminekļa statusu. Tā kā līdz šim vietējie ciema iedzīvotāji iebilduši pret šo ideju, tikšanās mērķis bija sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, izskaidrot statusa nozīmi, tā potenciālos ieguvumus vai ierobežojumus.

Kā norādīja VKPAI vadītājs Juris Dambis, Slutišķu sādža pilnībā atbilst kultūras pieminekļa statusa prasībām. “Dažreiz sabiedrības bažas, ka pieminekļa statuss rada tikai apgrūtinājumu ir mīts. Statuss ir kultūras vērtības manifestācija visaugstākajā līmenī. Slutišķi ir fantastiska vieta, kura, pateicoties vietējiem iedzīvotājiem, ir saglabājusi savu šarmu un vērtību. Šīs vietas noskaņa ir tāda pati kā pirms vairākiem gadu desmitiem. Piešķirot statusu, šī vieta tiks nostādīta līdzvērtīgā pozīcijā ar tādām spožām un visiem zināmām vietām kā Rundāles pils, Rīgas Doma baznīca vai Daugavpils cietoksnis,” tā J.Dambis.

Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika pauda atbalstu šai iecerei, norādot, ka kultūras pieminekļa statuss Slutišķiem un tuvākajai apkārtnei sniegs jaunas attīstības iespējas, piesaistot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Jau šobrīd ir izstrādās projekts, ar kura palīdzību ir iespēja piesaistīt 0,5 miljonus eiro – par šiem līdzekļiem plānots pārbūvēt ceļa posmus, izbūvēt dabas parka “Daugavas loki” apmeklētāju centru, atjaunot otro pašvaldībai piederošo vecticībnieku sētu, iekārtojot tur garīgās kultūras ekspozīciju. Tāpat projekta ietvaros plānots atpūtas vietu “Latgales sēta” pārveidot par brīvdabas publisko pasākumu norises vietu un atjaunot apskates objektus. Pretendēt uz šī fonda atbalsta līdzekļiem var tikai pie nosacījuma, ka Slutišķu sādžai tiks piešķirts kultūras pieminekļa statuss.

Slutišķu iedzīvotāji pauda, ka viņi neiebilst pret muzeja attīstību un vietas popularizēšanu, tomēr nevēlas, lai tas ierobežotu viņu intereses privātajā teritorijā. Iedzīvotāji nav tik turīgi, lai varētu mājas atjaunot atbilstoši visām prasībām – nav noslēpums, ka guļbūve, koka logi vai apdare maksā krietni vairāk kā vienkāršāki būvmateriāli.

Inspekcijas pārstāvji norādīja, ka apzinās, ka šī vieta ir apdzīvota un tā nav sastingusi laikā. “Piemēram, ja ir veicami jumta vai fasādes sakārtošanas darbi, tad kvalitatīvai atjaunošanai pašvaldības var ieguldīt naudu, saņemt finansējumu no valsts vai arī piesaistīt ES līdzekļus. Pieminekļa statuss uzliek apgrūtinājumu, jo nevar darīt ko vēlies – nevar nojaukt vēsturisko apbūvi vai uzbūvēt lielveikalu. Tomēr, ja ir vēlme dzīvot un saimniekot, tad statuss nekādus pārspīlētus apgrūtinājumus neuzliek. Kontrolēta attīstība ir iespējama, bet saglabājot to garšu un noskaņu, ko dod šī unikālā vieta,” mierināja Dambis.

Daugavpils novada dome pauda gatavību veidot īpašu atbalsta programmu, kas ļautu kompensēt starpību privātajām saimniecībām, kas būs radusies par dārgāku būvmateriālu izmantošanu, lai saglabātu harmonisku sādžas ainavu. Saskaņā ar likumu, valsts vai pašvaldība privātajā sektorā var ieguldīt līdzekļus tikai pie nosacījumu, ja objektam ir piešķirts pieminekļa statuss. Tāpat pašvaldība par saviem līdzekļiem ir gatava piesaistīt speciālistu, kas izvērtēs katras mājas stāvokli, sniedzot rekomendācijas par nepieciešamajiem restaurācijas darbiem.

Ciema iedzīvotājs Ivans Ribņikovs, pretēji vairākumam ciema iedzīvotāju viedoklim, minēja, ka jāapzinās: statusa pozitīvais aspekts ir tas, ka valsts būs ieinteresēta šo dzīvojamo māju uzturēšanā un atjaunošanā. “Manuprāt, kompromiss šajā situācijā ir tāds, ka pašvaldība apņemas sniegt finansiālu atbalstu, ja kāds vēlēsies renovēt mājas. Ja tā nenotiks, tad baidos, ka nākotnē autentisks paliks tikai muzejs – pārējo ēku un sādžas kopskats zaudēs savu arhitektonisko savdabību.”

“Es Slutišķos jau dzīvoju ceturtajā paaudzē” tā Arkādijs Jermolajevs. “Slutišķi ir savdabīgs ciems – te apvienojas dažādas tautības, tomēr mēs vienmēr esam dzīvojuši ar savstarpēju sapratni un cieņu. Mēs arī vēlamies, lai vēsturiskā vērtība te saglabājas, tomēr ir iebildumi, kā tūristi ietekmē mūsu sadzīvi. Mēs ceram, ka tomēr šajā vietā iekšā nebrauks divstāvīgi autobusi un tiks uzstādīti ceļa zīmju ierobežojumi.”

Noslēdzot diskusiju, Dambis vēlreiz uzsvēra kopējo tendenci valstī, kas rāda – vairāk ēku īpašnieki vēlas, lai viņu īpašumi tiktu iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā,, tādējādi Slutišķi ir unikāls gadījums, ka tik daudzi ir pret.

Diskusijas noslēgumā, VKPAI pārstāvji akcentēja, ka statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu nosaka Kultūras ministrija, neatkarīgi no pašvaldības vai iedzīvotāju interesēm. Tomēr ministrija vēlas iedzīvotāju piekrišanu, jo tikai dialogā ir iespējama kopdarbība. “Ja ciema iedzīvotāji tuvākajā laikā neatsūtīs vēstuli, ka ir mainījuši domas, iespējas, ka Kultūras ministrija šai vietai piešķirs statusu, krietni sarūk. Savukārt, ja mēneša laikā Slutišķus neiekļaus sarakstā, pašvaldība palaidīs garām iespēju realizēt iecerētos projektus, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Tikai pēc 2020. gada varēs cerēt uz kādu atkārtotu kultūras pieminekļu aizsardzības programmu,” paskaidroja Dambis.

Slutišķu vecticībnieku lauku sēta Daugavas lokos ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem. Pērn tika atklāta Naujenes novadpētniecības muzeja renovētā ekspozīcija Slutišķu vecticībnieku lauku sēta un jaunā ekspozīcija Zemkopības darbarīki Daugavpils novadā 20. gadsimta 1. pusē.

Šogad, 22.maijā, šeit notiks tradicionālais Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava 2016”, kurā tiks akcentēta Augšdaugavas simboliskā nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+