Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

Ceļu būvei Latvijā nākamgad atvēlēti 357,4 miljoni eiro

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas valsts autoceļiem kopumā atvēlētais finansējums 2015.gadā ir 357,443 miljoni eiro, piektdien Autoceļu padomes sēdē sacīja satiksmes ministrs un padomes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

“Kopējais autoceļu finansējums nākamajā gadā ir lielāks nekā šogad – kopumā 357,443 miljoni eiro, no kuriem daļa [125,614 miljoni eiro] ir likumā paredzētais valsts budžeta finansējums un daļa – Zemkopības ministrijas programma, kas ir vērsta uz saimniecību un lielāko lauksaimniecības objektu sakārtošanu – tie ir 38,029 miljoni eiro,” sacīja Matīss.

Tostarp daļa autoceļiem nākamgad atvēlētā finansējuma 24,6 miljonu eiro apmērā ir atlikums no 2007.-2013.gada plānošanas perioda. Savukārt 98,3 miljoni eiro būs jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finansējums, pastāstīja satiksmes ministrs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka 11 miljonus eiro no nākamgad atvēlētā finansējuma autoceļu sakārtošanai veidos autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, taču tās apmērs vēl var mainīties.

“Autoceļu lietošanas nodeva, visticamāk, nākamgad būs lielāka nekā šobrīd prognozēts, jo kopš 1.jūlija autoceļu nodevu esam iekasējuši 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā mēs šogad bijām plānojuši. Prognoze attiecībā uz nākamo gadu noteikti tiks precizēta,” teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka pilnīgi visus autoceļu nodevas ieņēmumus nākamgad plānots novirzīt valsts galveno autoceļu sakārtošanai.

Matīss arī pastāstīja, ka šogad saskaņā ar autoceļu sakārtošanas programmu remontēti vairāk nekā četri tūkstoši kilometru autoceļu.

SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča sēdē norādīja, ka Nacionālās attīstības plāna (NAP) ietvaros 2020.gadā par kopumā 30% plānots samazināt sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu kopgarumu un turpināt mazināt to apmēru arī 2030.gadā.

Savukārt par 50% 2020.gadā plānots samazināt sliktā stāvoklī esošu reģionālo ceļu apmēru, 2030.gadā sasniedzot samazinājumu par 85%. Savukārt sliktā stāvoklī esošu melnā seguma reģionālo autoceļu kopgarumu 2020.gadā plānots samazināt par 82% un turpināt samazināt to kopgarumu arī 2030.gadā.

Viņa pastāstīja, ka vietējos autoceļu pievedceļus plānots sakārtot galvenokārt, izmantojot Lauku attīstības fondu līdzekļus, līdz ar to primāri plānots sakārot tādus vietējo autoceļu pievadceļus, kas ir nozīmīgi lauksaimnieciskās darbības ietvaros.

Aleksandroviča arī uzsvēra, ka NAP ietvaros plānots sakārtot reģionālos autoceļus, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus. Tāpat plānots nodrošināt nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras izveidi un attīstību.

Viņa teica, ka Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam valsts autoceļu uzturēšanai plānots atvēlēt 654,5 miljonus eiro no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, savukārt valsts autoceļu periodiskajai atjaunošanai – 786,1 miljonu eiro.

Tostarp plānots sagatavot E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projektu un sākt būvniecību, tam atvēlot 12,8 miljonus eiro no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Tāpat nākamajā plānošanas periodā iecerēts pārbūvēt autoceļu Baltezers–Saulkalne par divbrauktuvju autoceļu, kam nepieciešami 8,5 miljoni eiro. Savukārt autoceļu rekonstrukcijai tranzīta caur austrumu pierobežu veicināšanai kopumā 2014.-2020.gadā nepieciešami 14,9 miljoni eiro. Pēc viņas teiktā, projekti tiks īstenoti, ja valdība tos akceptēs.

Aleksandroviča arī pastāstīja, ka līdz šā gada 31.augustam kopumā īstenots 41 projekts, piesaistot 139,6 miljonu eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem – kopējais valsts pirmās šķiras noasfaltētais ceļu garums ir 375,93 kilometri. Savukārt līdz 2015.gada 31.augustam plānots īstenot vēl deviņus projektus, noasfaltējot valsts pirmās šķiras autoceļus 76,32 kilometru kopgarumā. ERAF finansējums šo ceļu sakārtošanai ir 41,5 miljons eiro.

Jau ziņots, ka šogad Latvijas valsts autoceļiem kopumā atvēlētais finansējums ir 287,393 miljoni eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2013.gadā.

Autoceļu padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgi atjaunotu autoceļu tīklu Latvijā. Tās funkcijas ir koordinēt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju darbību autoceļu jomā, kā arī saskaņot autoceļu uzturēšanas, atjaunošanas un pārbūves finansēšanas modeļa izstrādi un ieviešanu.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+