Liāna Langa
Liāna Langa
Foto: Timurs Subhankulovs

Liāna Langa: Smadzeņu trenažieri 5

Pagājušā gada nogalē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā fundamentālu, mākslinieciski lieliski iekārtotu antoloģiju latviski un angliski par NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu), kas ietver ne vien skrupulozu patiesi unikālās (ak, cik gan šis vārds mūsdienās reklāmas nodeldēts) mākslinieku grupas darbības hronoloģiju, bet arī mākslas zinātnieku NSRD nozīmes izpēti postmodernisma un Austrumeiropas kontekstā līdz ar laikabiedru, interesentu apcerēm un esejām. Grupas kodols bija Hardijs Lediņš un Juris Boiko, kuri vēl smacīgajā padomju periodā bez jelkāda valsts finansiāla atbalsta, iesaistot progresīvi noskaņotus domubiedrus, ģenerēja un īstenoja daudzveidīgus multimediju projektus un akcijas, realizējot savveida dzīves stilu “kaut kur starp dzenbudismu un Kalifornijas haiteka filozofiju”, tā kādā retā intervijā formulējis Juris Boiko. NSRD krietni vien apsteidza savu laiku, darbojoties šķietami paralēlā pasaulē, un tāds īsts novērtējums nāca vien 2015. – Hardija Lediņa gadā –, kas tika plaši atzīmēts. Pēkšņi tas, kas vēl pirms apmēram četrdesmit trīsdesmit gadiem apkārtējiem šķita pustraka, nopietni vērā neņemama mākslinieku nodarbe, beidzot kļuvis par aktuālu “produktu”, ar kuru Latvija var lepoties starptautiskā līmenī. Iepazīties ar šo izdevumu mudinu katru, kuru interesē laikmetīgās mākslas procesi, avangards un kurš spēj novērtēt oriģinālu, siltu humora izjūtu, sajūgtu ar filozofisku distanci un spontānu radošuma garu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kā īsti noris radošie procesi cilvēka apziņā, vēl arvien ir noslēpums, kuram mūsdienās pievēršas dažādu jomu pētnieki – psiholoģi, fiziķi, filozofi, lingvisti un citi. Piemēram, pazīstamā krievu neirolingviste, smadzeņu pētniece Tatjana Čerņigovskaja kādā intervijā retoriski vaicā: “Kurš var pateikt, kur patiesībā atrodas mūzika? Cilvēka smadzenēs vai ārpus tām, un smadzenes ir vien tās uztvērējs?”

Kas kalpo par iedvesmas avotu? Vai tas, ko britu rakstnieks un bioķīmiķis Rūperts Šeldreiks nodēvējis par morfogēnajiem laukiem un kas organizē dažādu struktūru attīstību materiālajā pasaulē? Zinātnieki, kuri balstās tikai empīriskos pierādījumos, šo teoriju nepieņem. Amerikāņu filozofs un psihologs Kens Vilberns (Latvijā izdevniecībā “Jumava” iznākušas trīs viņa grāmatas – “Aci pret”, “Īsa visaptverošā vēsture” un “Visaptverošā teorija”) meklē jaunas paradigmas neizskaidrojamā pamatojumam. Vilberns uzskata, ka, “kaut gan empīriski analītiskajai izpētei jāierāda plaša vieta, mēs nekādā ziņā nedrīkstam ierobežot izziņu tikai ar šo veidu, jo nākamā zināšanu meklējumu hierarhijā ir prāta norišu izpēte”. Vai varam empīriski pierādīt mūsu sapņu vai iedvesmas mirkļu esamību? Nē, tomēr arī noliegt to pastāvēšanu būtu vienkārši muļķīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Fiziķis Mihails Menskis, grāmatas “Apziņa un kvantu mehānika. Dzīve paralēlās pasaulēs” (izd. “Bek-2”, 2011) autors, uzskata, ka kvantu mehānika mūs var tuvināt dažādu noslēpumainu cilvēka psiholoģijas procesu un pat radikālu apziņas aspektu izskaidrojumam, un, kas ir visai negaidīti, tas tomēr nenonāk pretrunā ar dabaszinātnēm. “Ja rūpīgi analizē kvantu mehāniku, mēs loģiski nonākam pie tādiem apziņas fenomeniem, ko līdz šim esam dēvējuši par mistiskiem,” vietnē “YouTube” atrodamajā intervijā saka zinātnieks. “Apziņas kvantu koncepcija, kas šobrīd rodas, nav pretrunā ar dažādām garīgām mācībām, tostarp reliģijām, kā arī psiholoģiskām praksēm, kas atzīst mistikas esamību.”

Kvantu līmenī realitāte mainoties atkarībā no vērotāja, savukārt dažādi enerģētiski informatīvi lauki savieno lietas un cilvēkus, domas un nākotni, iedvesmu, sapņus un ikdienas realitāti, izsakoties poētiski. Lugā “Traģēdija” Jānis Jaunsudrabiņš teicis: “Kā gan citam lai savus sapņus rādu? (..) Tā mana dzīvība! Ne es, bet mani sapņi dzīvo. Ne es sapņus redzu, bet sapņi ir tik žēlīgi, ka mani uzlūko.”

Mākslas zinātnieču Māras Žeikares un Ievas Astahovskas sastādītās antoloģijas “NSRD” šķirstīšana un lasīšana ir kā nonākšana blīvā, iedvesmojošā aktuālu ideju telpā. NSRD ar savām hrestomātiskajām aktivitātēm vēl arvien darbojas kā smadzeņu trenažieri un nākotnes veidotāji.