Mobilā versija
Brīdinājums +19.2°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
28. marts, 2017
Drukāt

Liāna Langa: Smadzeņu trenažieri (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Liāna Langa

Pagājušā gada nogalē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā fundamentālu, mākslinieciski lieliski iekārtotu antoloģiju latviski un angliski par NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu), kas ietver ne vien skrupulozu patiesi unikālās (ak, cik gan šis vārds mūsdienās reklāmas nodeldēts) mākslinieku grupas darbības hronoloģiju, bet arī mākslas zinātnieku NSRD nozīmes izpēti postmodernisma un Austrumeiropas kontekstā līdz ar laikabiedru, interesentu apcerēm un esejām. Grupas kodols bija Hardijs Lediņš un Juris Boiko, kuri vēl smacīgajā padomju periodā bez jelkāda valsts finansiāla atbalsta, iesaistot progresīvi noskaņotus domubiedrus, ģenerēja un īstenoja daudzveidīgus multimediju projektus un akcijas, realizējot savveida dzīves stilu “kaut kur starp dzenbudismu un Kalifornijas haiteka filozofiju”, tā kādā retā intervijā formulējis Juris Boiko. NSRD krietni vien apsteidza savu laiku, darbojoties šķietami paralēlā pasaulē, un tāds īsts novērtējums nāca vien 2015. – Hardija Lediņa gadā –, kas tika plaši atzīmēts. Pēkšņi tas, kas vēl pirms apmēram četrdesmit trīsdesmit gadiem apkārtējiem šķita pustraka, nopietni vērā neņemama mākslinieku nodarbe, beidzot kļuvis par aktuālu “produktu”, ar kuru Latvija var lepoties starptautiskā līmenī. Iepazīties ar šo izdevumu mudinu katru, kuru interesē laikmetīgās mākslas procesi, avangards un kurš spēj novērtēt oriģinālu, siltu humora izjūtu, sajūgtu ar filozofisku distanci un spontānu radošuma garu.

Kā īsti noris radošie procesi cilvēka apziņā, vēl arvien ir noslēpums, kuram mūsdienās pievēršas dažādu jomu pētnieki – psiholoģi, fiziķi, filozofi, lingvisti un citi. Piemēram, pazīstamā krievu neirolingviste, smadzeņu pētniece Tatjana Čerņigovskaja kādā intervijā retoriski vaicā: “Kurš var pateikt, kur patiesībā atrodas mūzika? Cilvēka smadzenēs vai ārpus tām, un smadzenes ir vien tās uztvērējs?”

Kas kalpo par iedvesmas avotu? Vai tas, ko britu rakstnieks un bioķīmiķis Rūperts Šeldreiks nodēvējis par morfogēnajiem laukiem un kas organizē dažādu struktūru attīstību materiālajā pasaulē? Zinātnieki, kuri balstās tikai empīriskos pierādījumos, šo teoriju nepieņem. Amerikāņu filozofs un psihologs Kens Vilberns (Latvijā izdevniecībā “Jumava” iznākušas trīs viņa grāmatas – “Aci pret”, “Īsa visaptverošā vēsture” un “Visaptverošā teorija”) meklē jaunas paradigmas neizskaidrojamā pamatojumam. Vilberns uzskata, ka, “kaut gan empīriski analītiskajai izpētei jāierāda plaša vieta, mēs nekādā ziņā nedrīkstam ierobežot izziņu tikai ar šo veidu, jo nākamā zināšanu meklējumu hierarhijā ir prāta norišu izpēte”. Vai varam empīriski pierādīt mūsu sapņu vai iedvesmas mirkļu esamību? Nē, tomēr arī noliegt to pastāvēšanu būtu vienkārši muļķīgi.

Fiziķis Mihails Menskis, grāmatas “Apziņa un kvantu mehānika. Dzīve paralēlās pasaulēs” (izd. “Bek-2”, 2011) autors, uzskata, ka kvantu mehānika mūs var tuvināt dažādu noslēpumainu cilvēka psiholoģijas procesu un pat radikālu apziņas aspektu izskaidrojumam, un, kas ir visai negaidīti, tas tomēr nenonāk pretrunā ar dabaszinātnēm. “Ja rūpīgi analizē kvantu mehāniku, mēs loģiski nonākam pie tādiem apziņas fenomeniem, ko līdz šim esam dēvējuši par mistiskiem,” vietnē “YouTube” atrodamajā intervijā saka zinātnieks. “Apziņas kvantu koncepcija, kas šobrīd rodas, nav pretrunā ar dažādām garīgām mācībām, tostarp reliģijām, kā arī psiholoģiskām praksēm, kas atzīst mistikas esamību.”

Kvantu līmenī realitāte mainoties atkarībā no vērotāja, savukārt dažādi enerģētiski informatīvi lauki savieno lietas un cilvēkus, domas un nākotni, iedvesmu, sapņus un ikdienas realitāti, izsakoties poētiski. Lugā “Traģēdija” Jānis Jaunsudrabiņš teicis: “Kā gan citam lai savus sapņus rādu? (..) Tā mana dzīvība! Ne es, bet mani sapņi dzīvo. Ne es sapņus redzu, bet sapņi ir tik žēlīgi, ka mani uzlūko.”

Mākslas zinātnieču Māras Žeikares un Ievas Astahovskas sastādītās antoloģijas “NSRD” šķirstīšana un lasīšana ir kā nonākšana blīvā, iedvesmojošā aktuālu ideju telpā. NSRD ar savām hrestomātiskajām aktivitātēm vēl arvien darbojas kā smadzeņu trenažieri un nākotnes veidotāji.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Protams. Ir labi atgādināt par Hardija Lediņa darbošanos, tomēr tikpat un pat vēl vairāk atminama ir Klāva Elsberga māka nebijušo caur zināmo atdzejot. Vai Haralda Sīmaņa sasauce ar Dieva klātesamību viņa netradicionālismā. Nebijušas izjūtas rada un lieliski radīja abi Baušķenieki tēvs gleznās, dēls mūzikā – Ilzīti milzīti ieskaitot, vai neskaitāmos Kulakova triumfa mirkļus ar Pērkona iziešanu no apziņas lauka ārpusē. Tas viss ir kvantu līmenī un samērot neko nevar. Šīs vibrācijas skārušas neskaitāmos veidos mākslas radītājus arī gleznojumos, dejā un nebijušō sajūtu restaurācija ir ikviena radoša cilvēka spēja ierezonēt. Lai kādas bija Lediņa darbības, tāpat ierezonēja Melgalvs, manuprāt. Kirke vai Millera lugu iestudējumi, Kokto uz Latvijas teātru skatuvēm. Jaunsudrabiņš un Rainis jau nu noteikti bija kvantu varā. Vai Borisa Bērziņa un citu, daudzu spēcīgu personību ietekmes lauks bija viņu pašu vai ārpus ievibrēts, tikai to zina katrs pats. Un vēl Jānis Lūsēns, absolūti. Ar zombēšanu gan nav vajadzīgs ieskaidrot, cik padarītais svētīgs. Tāda atmiņu aina ir apsveicama, tomēr zinātne jau ir aizgājusi krietni tālāk par mistikas atzīšanu. Cilvēks zina visu, vajag tikai ļauties zināšanai, nevis restaurēt. Patika rakstītais.

  2. krievu neirolingviste……………..atzīst mistikas esamību…
    kultūras mums nav
    un nevajag tur pīt iekšā Jaunsudrabiņu, ne par tiem sapņiem viņš runā

  3. “……Apziņas kvantu koncepcija, kas šobrīd rodas, nav pretrunā ar dažādām garīgām mācībām, tostarp reliģijām, kā arī psiholoģiskām praksēm, kas atzīst mistikas esamību.”…
    Kā jūsmojam par zombēšanas tehnoloģijām! Tur lieti noder arī “haitek”!

    • Traks var palikt! Tāpat jau esam būtnes, kas “to labo, kas jādara, nedarām, bet to slikto, kas nav jādara, darām“, ja pēc bībelēm. Un tad vēl ņemsim un cits citu vēl zombēsim… Pat ar kvantiem!

  4. Jūs zināt, kas šobrīd notiek ar Kr.Barona un A.Pumpura kapu vietām, kā rokās tie tiks nodoti? Cik ērti LELB pārdod Lielos kapus un kam…

JRT darbu Tabakas fabrikā sāks ar "Marķīzi de Sadu"Alvis Hermanis: "Uz šo trimdas laiku, mūsu teātris sauksies "JRT pie Dzemdību nama", jo es šaubos, ka daudzi zinātu, kur "Tabakas fabrika" atrodas."
Draugiem Facebook Twitter Google+