Pasaulē
Eiropa

Smagais breksits maksātu 80 miljardus mārciņu 16

Foto – AFP/LETA

Britānijas un Eiropas Savienības breksita sarunu iznākums bez vienošanās iecirstu vismaz 80 miljardu mārciņu robu Britānijas budžetā, turklāt lielākie cietēji būtu Anglijas ziemeļu rajonu iedzīvotāji, kas referendumā balsoja par valsts izstāšanos no ES, liecina valdības veiktā ekonomiskā analīze, kas tiek turēta slepenībā.

 

Breksits negatīvi ietekmētu Apvienoto Karalisti

Analītiskais ziņojums liecina, ka Apvienotā Karaliste būtu zaudētāja visos trīs iespējamos gadījumos: noslēdzot visaptverošu tirdzniecības līgumu, vienojoties par pieeju kopējam tirgum un nenoslēdzot nekādu vienošanos. Ar šo ierobežotas pieejamības dokumentu bija paredzēts iepazīstināt tikai ministru kabineta locekļus, taču parlamenta Pārstāvju palātas spīkers Džons Berkovs deva rīkojumu to izsniegt visiem likumdevējiem, jo leiboristu deputāti bija uzvarējuši balsojumā par šo jautājumu. Britu mediji kā kuriozu vērtē faktu, ka parlamentārieši var iepazīties ar šo dokumentu tikai īpaši aprīkotā telpā.

Britānijas premjerministres Terēzas Mejas jaunā breksita politika paredz sakaru pārtraukšanu ar ES un atteikšanos no vairākiem svarīgiem ES noteikumiem un regulām tūlīt pēc breksita pārejas posma, taču saglabājot tiesības virzīties uz priekšu citās jomās arī vēlāk. Šo plānu vēl paredzēts izskatīt ministru kabineta apspriedē un apstiprināt tuvāko nedēļu laikā. Kā atzīmē laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz avotu valdības aprindās, jaunais plāns pēc breksita paredz citu pieeju lauksaimniecības subsīdijām, ko pašlaik pārrauga ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, finanšu pakalpojumu regulēšanā un tirdzniecības politikā. Noplūdinātās detaļas par slepenībā turēto valdības analīzi par breksita ekonomiskajām sekām liecina: ja netiks panākta vienošanās, valdībai nāksies aizņemties vēl 120 miljardus mārciņu nākamajos 15 gados. Ziņojumā secināts, ka arī jebkuras vienošanās gadījumā breksits negatīvi ietekmēs jebkuru Apvienotās Karalistes apgabalu. Anglijas ziemeļaustrumu rajonus piemeklētu ekonomiskās augsmes kritums no 13 līdz 16 procentiem. Breksits bez vienošanās panākšanas nozīmētu mazumtirdzniecības cenu pieaugumu par aptuveni 20 procentiem. Papildu aizņemšanās izmaksas mazinātu 40 miljardu mārciņu ieguvumi, pametot ES, tajā skaitā 11 miljardu mārciņu iemaksu ietaupījums. Avots, kas iepazinies ar valdības ziņojumu, apšauba tajā minētos 40 miljardu plānotos ieguvumus, jo tie aprēķināti, ņemot vērā iespējamos ietaupījumus regulu atcelšanā, tajā skaitā vides jomā, ko valdība neplānojot darīt.

 

Opozīcijā runā par “izstāšanos no breksita”

Šonedēļ uz vairākām sēdēm pulcējās Terēzas Mejas 11 ministru tā dēvētais breksita iekšējais kabinets, lai šaurākā lokā apspriestu galvenos jautājumus pirms valdības balsojuma. Diskusija esot iestrēgusi, apspriežot Ziemeļīrijas robežas statusu, raksta “The Guardian”, atsaucoties uz avotu valdības aprindās. Vakar bija paredzēts diskusiju turpināt, apspriežot tirdzniecības attiecības ar ES nākotnē. Finanšu ministrs Filips Hemonds esot izraisījis sa­traukumu kolēģos, kas atbalsta breksitu, aicinot viņus piekrist ES 27 dalībvalstu visām prasībām pārejas posmā, lai panāktu vienošanos par galīgo līgumu pēc iespējas ātrāk un iedrošinātu biznesa aprindas.

Liberāldemokrātiskāspartijas bijušais līderis Tims Ferons, kurš atbalsta sabiedrisko kustību “Britānijas labā”, kas iestājas par palikšanu ES, paziņojis, ka “valdības pašas apkopotie dati ataino vājāku un nabadzīgāku Britāniju, kur visvairāk cietīs tie rajoni, kuru iedzīvotāji balsoja par izstāšanos”. Viņaprāt, “premjerministre Meja ir nodevusi Britāniju”. Skotijas Nacionālās partijas deputāts Pīters Grānts izteicies, ka valdības ziņojumā minētie skaitļi ir “ļoti drūma lasāmviela”, un pieprasījis, lai valdība publicētu šo dokumentu pilnībā. “Noplūdinātā informācija apstiprina, ka palikšana kopējā tirgū un muitas savienībā ir vienīgā iespēja, lai mazinātu ekonomisko kaitējumu,” uzskata skotu parlamentārietis.

Liberāldemokrātu runasvīrs breksita jautājumos Toms Breiks paziņojis, ka, uzzinot par valdības dokumentā minētajiem faktiem, “cilvēkiem ir tiesības (ne)balsot par šo darījumu, gūstot iespēju izstāties no breksita”.

Leiboristu deputāts Stīvens Dautijs, kurš atbalsta Britānijas palikšanu kopējā tirgū, uzskata par “milzīgu apkaunojumu, ka valsts iedzīvotājiem ir jāpaļaujas uz noplūdinātu informāciju, lai secinātu, kādu kaitējumu smagais breksits nodarīs vietējai ekonomikai un valstij kopumā”.

LA.lv