Smagās cīņās top Tabakas izstrādājumu direktīva 0
Uz diskusiju galda Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā (EP) nonācis Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais projekts grozījumiem Tabakas izstrādājumu direktīvā, kuru mērķis ir ieviest virkni nosacījumu, lai ierobežotu smēķēšanas izplatīšanos un padarītu to mazāk pievilcīgu īpaši tiem gados jaunajiem cilvēkiem, kuri cigaretēm vēl nav pieskārušies.
Iepakojums ar biedējošu attēlu
Dokumentu cer apstiprināt vismaz līdz nākamajam gadam, taču tas top ļoti smagās diskusijās ar masīvu tabakas ražotājkompāniju lobiju no vienas un pretsmēķēšanas cīnītāju – nevalstisko organizāciju – pūlēm no otras puses.
Viens no būtiskākajiem jaunumiem direktīvas grozījumos ir ieteikums mainīt cigarešu paciņu izskatu. Turpmāk 70 procentus no paciņas virsmas abās pusēs būtu jāaizņem vizuālam attēlam ar brīdinājumu par smēķēšanas kaitīgumu un sekām, piemēram, atbaidošai fotogrāfijai ar mutes vai kakla vēža izaugumiem, melnām plaušām un tamlīdzīgi. Tiesa gan, no iepakojuma nepazudīs ražotājkompānijas nosaukums, taču tam būs jāietilpst daudz mazākos mērogos.
Būs aizliegtas cigaretes, ietinamās tabakas un bezdūmu tabakas izstrādājumi ar īpašu, piemēram, ķiršu, vaniļas, šokolādes un citu, garšu. Aizliegs arī tādas piedevas, kas maldinoši tiek dēvētas par veselīgām, piemēram, vitamīni, kas palielina enerģiju. Nedrīkstēs ražot arī tievās cigaretes, kas spēcīga mārketinga dēļ ļoti veiksmīgi iekaro jaunu sieviešu auditoriju.
Striktāki noteikumi skars arī pēdējā laikā populārās elektroniskās cigaretes, kuras dažādu ierobežojumu dēļ, kas attiecas uz parastajām cigaretēm, izmanto publiskās vietās un pat lidmašīnās. Elektroniskās cigaretes, kurās nikotīna ir vairāk, nekā pieļaujams, būs atļautas tikai ar nosacījumu, ja tās apstiprinās kā medikamentus.
Uzlabotā direktīva arī prasīs stingrākas ES mēroga kontroles sistēmas, lai mazinātu nelegālo cigarešu izplatību, un šim nolūkam ieviesīs pretviltošanas drošības zīmes.
Liks divreiz domāt jauniešiem
Lai arī, pēc NVO datiem, stingrākus nosacījumus cigaretēm atbalsta vismaz 70 procenti ES iedzīvotāju, direktīva uz priekšu virzās lēni. Milzu pretestību izrāda virkne dalībvalstu gan sarunās ES Padomē Briselē, gan deputāti Eiropas Parlamentā. Zināms, ka visaktīvāk direktīvas grozījumiem un līdz ar to stingrākiem nosacījumiem pretojas Čehija, Slovākija, arī Polija, Portugāle, Ungārija, Bulgārija, Rumānija, Dānija, Grieķija un Spānija. Latvija ir starp tām valstīm, kas atbalsta EK rosinātos stingrākos ierobežojumus. Līdzīgi domā arī, piemēram, Igaunija, Somija, Slovēnija.
“Paradoksāli, bet smēķēšanas kaitīgumu visgrūtāk atzīt valstīm, kam šobrīd ir lielas ekonomiskās un finanšu grūtības. Lai gan bez veselas sabiedrības neviena ekonomiskā augšupeja nav iespējama,” secina starptautiskās nevalstiskās organizācijas “SFP” (“No smēķēšanas brīva partnerība”) Briseles biroja vadītāja Florence Berteleti-Kempa.
Tabakas kompāniju spiediens un lobijs ir milzīgs, šobrīd notiek principu cīņa. Briselē vien strādā vismaz 100 lobistu, kam ir biroji arī dalībvalstīs, līdz ar to sabiedrības veselību aizstāvošo nevalstisko organizāciju balss spēku ir grūti samērot, secina F. Berteleti-Kempa un piebilst, ka grūti izskaidrot faktu, kādēļ EK prezidenta Žozē Manuela Barozu birojs deviņas reizes pieņēmis tabakas ražotāju delegācijas, bet vienmēr atteicies runāt ar “SFP”.
Populārākie argumenti, ko īpaši krīzes laikā galdā liek tabakas ražotāji, ir – ieviešot stingrākus nosacījumus, palielināsies bezdarbs, jo pircēju būs mazāk un kompānijas būs spiestas atlaist darbiniekus, tas slikti ietekmēs arī tabakas audzētājus. “Tie ir mīti, ņemot vērā, ka trīs ceturtdaļas visas saražotās tabakas ES eksportē,” secina F. Berteleti-Kempa.
Viņa arī piebilst, ka nevalstiskā organizācija skaidri apzinās, ka neviens visbiedējošākais attēls neatturēs hroniskos smēķētājus no ieraduma turpināšanas.
Fakti * No smēķēšanas izraisītām slimībām ik gadu Eiropā mirst ap 700 000 cilvēku; * no smēķēšanas izraisītām slimībā Eiropā sirgst ap 13 miljoniem cilvēku; * 2012. gadā smēķēja 28 procenti no visiem ES iedzīvotājiem, no kuriem trešā daļa – vecumā no 15 līdz 24 gadiem; * 70 procentu smēķētāju sāk pīpēt agrā jaunībā, vēl nesasnieguši 18 gadu vecumu, un 94 procenti – nesasnieguši 25 gadu vecumu; * smēķētāju ārstēšanai ES ik gadu tērē ap 25 miljardiem eiro; * smēķēšanas dēļ ik gadu ES zaudē ap astoņiem procentiem savas produktivitātes; * par stingrākiem smēķēšanu ierobežojošiem likumiem ir 75 procenti ES sabiedrības; * Kanādā un Austrālijā ir ieviesti pasaulē stingrākie pret-smēķēšanas nosacījumi, uz paciņām izvietoti lieli ilustratīvi brīdinājumi par cigarešu kaitīgo ietekmi, un gadu no gada te būtiski sarūk smēķētāju skaits tieši jauniešu vidū. (EPHA – Eiropas sabiedrības veselības NVO tīkla dati) |
