Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2012
Drukāt

Smagus sirds ritma traucējumus novērš ar invazīvām procedūrām

Foto-Imants PrēdelisFoto-Imants Prēdelis

Sirds ritma traucējumus kaut reizi mūžā izjutis ikviens cilvēks. Sirds apmet kūleni, it kā pamirst krūtīs vai tieši otrādi – sāk joņot kā negudra. Aritmija var būt arī pavisam veseliem cilvēkiem, kad viņi ir satraukti, pārāk daudz lietojuši kafiju, enerģijas dzērienu vai smēķējuši, pēc lielas slodzes vai negulētas nakts. Taču mēdz būt arī tādi ritma traucējumi, kas jau kopš pirmajām minūtēm apdraud cilvēka dzīvību. Modernās medicīnas iespējas ļauj kardiologiem atpazīt šos cilvēkus un viņiem palīdzēt, pirms dzīvībai bīstamā sirdslēkme vēl nav sākusies.

 

 
Ar reanimācijas brigādi krūtīs

“Dzīve nav datorspēle, kurā cilvēkam mēdz būt vairākas dzīvības. Ja sākusies dzīvību apdraudoša aritmijas lēkme, iespēja izdzīvot ir tikai ap 5%. Viena no paaugstināta riska grupām ir pacienti, kam pēc pārciesta miokarda infarkta sirdī palikusi liela rēta un kuriem ir traucēta sirds kreisā kambara funkcija. Šie cilvēki mēdz palikt vieni paši mājās, doties pastaigā vai izbrauc atpūsties pie dabas. Ja pēkšņi sākas dzīvībai bīstama aritmija, dažu minūšu laikā, kas atvēlētas veiksmīgai atdzīvināšanai, šo aritmiju pārtraukt praktiski nav iespējams,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas kardiologs, asociētais profesors Oskars Kalējs (attēlā ar kardioloģi Kristīni Jubeli). Ja regulāra medikamentu lietošana un citas ārstēšanas iespējas, ieskaitot asinsrites atjaunošanu, ir izsmeltas, jāveic intrakardiāla defibrilatora implantēšana. “Tā ir kā maza reanimācijas nodaļa, kas visu laiku atrodas pie pacienta,” saka kardiologs, uzsverot, ka gudrā ierīce būtiski palielina cilvēka iespējas izdzīvot, jo pārtrauc dzīvībai bīstamu aritmiju jau pašā sākumā.

Pacientiem, kam ir tā saucamais sīnusa mezgla vājums, kad sirds mezgls – galvenais sirds ritma devējs – nesūta pietiekami ātrus impulsus, tādēļ sirdsdarbība ir tik ļoti palēnināta (bradikardija), ka sāk radīt asins apgādes problēmas, tiek ievietoti elektrokardiostimulatori. Tas ir mākslīgs sirds ritma devējs, kas sastāv no miniatūras elektroniskas shēmas un baterijas. Operācijas laikā rentgena kontrolē caur vēnu sirdī tiek ievadīts viens vai vairāki elektrodi, ar kuru starpniecību aparāts, kas ievietots zem ādas vai krūts muskuļa, novada elektriskos impulsus līdz pacienta sirdij.

Daļai pacientu pietiek ar relatīvi vienkāršiem aparātiem, bet daļai tomēr nepieciešami sarežģītāki kardiostimulatori, kuriem ir vesela virkne funkciju, kas ne tikai ļauj cilvēkiem būt sociāli un ekonomiski aktīviem, bet sniedz iespēju mediķiem attālināti kontrolēt pacienta sirdsdarbību (ārzemēs to dēvē par mājas monitorēšanu – home monitoring).

 

Profesors Oskars Kalējs stāsta, ka ar modernās sakaru sistēmas palīdzību kardiologs Rīgā var monitorā redzēt pacienta, kurš atrodas Pāvilostā, sirdsdarbības pa­ātrināšanos, aritmiju, ko pats pacients nemaz nejūt. Tas ļauj sazināties ar pacientu un nekavējoties sākt ārstēšanu.

 

Medikamentu vietā procedūra

“Aritmija rodas, pirmkārt, tādēļ, ka impulsi sirdī “iet” pa nepareiziem ceļiem, otrkārt, veidojas tam neparedzētās vietās. Tādos gadījumos šie nepareizie ceļi jānoslēdz vai jālikvidē,” skaidro kardiologs. Medicīnā šo procedūru sauc par katetra ablāciju. Tā ir invazīva sirds ritma ārstēšanas metode. Pacientam caur cirksni vēnā vai artērijā tiek ievadīts īpašs katetrs, kura galā ir elektrodi, kas caur asinsvadu tiek novirzīti uz sirdi. Kad elektrodi nonāk sirds dobumos, ārsts, kas veic procedūru, atrod un ar augstas frekvences strāvas palīdzību bloķē nepareizos impulsu vadīšanas ceļus. Katetra ablācijas metode pacientiem ar paroksimālo tahikardiju, mirdzaritmiju vai ātriju fibrilāciju un virkni citu smagu sirds ritma traucējumu ļauj ievērojami samazināt ikdienā lietoto medikamentu daudzumu vai pat pilnībā atteikties no zālēm, bet pats galvenais – ievērojami samazināt iespēju nākotnē piedzīvot dzīvībai bīstamas aritmijas lēkmi. Pērn Stradiņa slimnīcā veiktas pāri par piecsimt katetra ablācijas procedūras. Saskaņā ar vadlīnijām uz miljonu iedzīvotāju būtu nepieciešams izdarīt 400 – 500 šādu procedūru.

 

Uzziņa

* Normāla sirdsdarbība miera stāvoklī ir 60 sitieni minūtē (+/- 5 sitieni).

* Aritmijas profilakses pasākumi: svara, cukura līmeņa un holesterīna līmeņa kontrole, paaugstināta asinsspiediena ārstēšana, regulāras fiziskas aktivitātes (peldēšana, braukšana ar divriteni u. c.).

* Ja parādās bieži vai lēkmjveida sirds ritma traucējumi, pirmkārt, jākonsultējas ar kardiologu, otrkārt, jāveic izmeklējumi – elektrokardiogramma (EKG), ja nepieciešams, ilgstošā elektrokardiogramma jeb Holtera monitorēšana vai ehokardiogrāfija – sirds struktūras izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību.

 


Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+