Pēdējo septiņu gadu laikā jaunu cūku kompleksu būvniecībai vai esošo pārbūvei ir veikti 12 ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN). Piecos no šiem 12 gadījumiem Valsts vides pārraudzības biroja (VVPB) pozitīvais lēmums dažādu iemeslu, tostarp cilvēku protestu, tiesas procesu un investoru viedokļa maiņas dēļ neļāva sākt vai pabeigt fermu būvniecību. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Lasīt citas ziņas

Uzmanību pievērš fakts, ka 11 gadījumos IVN procesu pasūtīja Dānijas vai Norvēģijas, bet vienā gadījumā – Latvijas uzņēmējs. Kas Latvijas lauku cilvēkiem un pašvaldībām patlaban ir svarīgāk – jaunas darba vietas cūku kompleksos un ar tiem saistītajos uzņēmumos vai saglabāta neskarta apkārtējā vide?

Attopas pēc vairākiem gadiem

Latvijas likumos paredzēts, ka IVN jāveic gadījumos, kad cūku kompleksā ir vietas vismaz 3000 nobarojamajām cūkām vai 900 sivēnmātēm. Ja vietu ir nedaudz mazāk – 2000 nobarojamajām cūkām vai 750 sivēnmātēm, tad par IVN nepieciešamību lemj reģionālā vides pārvalde. Abi šie nosacījumi gan agrāk, gan arī pēdējā laikā izraisa daudz strīdu starp jauno kompleksu īpašniekiem, vietējiem cilvēkiem un pašvaldībām.

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Kokteilis

VIDEO. “Ja es, uz veikalu braucot, iekāpju Teslā, nevis “zaporožecā”…” Daugaviņš izsakās par Kariņa skandālu

TV24

Zatlers: Krievu valodā runājošo auditorija uzskata, ka Latvijā nav vārda brīvības

Pagājšnedēļ Grenctālē 70 Bauskas novada Brunavas iedzīvotāji nolēma sākt aktīvi darboties, lai nepieļautu liela nobarojamo cūku kompleksa būvniecību Brunavas pagastā. Šajā kompleksā gada laikā iecerēts nobarot aptuveni 55 000 cūku. Kāpēc cīņa sākta vien patlaban, ja pozitīvs IVN atzinums saņemts 2009. gadā?

Pirms vairākiem gadiem arī novada deputāti atbalstīja būvniecības ieceri un notika arī sabiedriskā apspriešana. Daiga Macesa, Brunavas pagasta lauksaimniece: “Apspriešanas un lēmuma pieņemšana par būvniecību notika ļoti klusi, uz tikšanos uzaicināja vien cilvēkus, kas ieceri atbalsta. Mēs patlaban atklājām, ka ir viltoti paraksti par piekrišanu mēslu kliedēšanai uz kaimiņu zemes.” Zemniece teic, ka 300 metru attālumā no fermai piederošā īpašuma atrodas Panemunes dabas parks, pagastu ieskauj Mūsa un Mēmele, pagastā ir jau uzbūvēti divi lieli liellopu kompleksi.


“Nav labi skatīties citu maciņā, bet novada deputāts no mūsu pagasta Gintauts Tarvids nopirka zemi un vēlāk izdevīgi to pārdeva kompleksa būvniecībai,” tā D. Macesa. Projektu attīsta SIA “Tunkūni”, kura īpašnieki ir iepriekš nosauktais G. Tarvids, vairāku citu kompleksu un SIA “Gaižēni” līdzīpašnieks dānis Alekss Rasmusens un SIA “Gaižēni” direktora vietniece Daiga Stungaine. Vietējo cilvēku mērķis ir pārskatīt Bauskas novada domes lēmumu un vēlreiz veikt IVN ar mērķi, “lai mazajā Brunavā nebūvētu tik lielu monstru”. 28. februārī brunavieši ar savām prasībām došoties uz Bauskas novada domes sēdi.

Būvniecības ieceres autors Alekss Rasmusens, kuram Latvijā patlaban jau pieder divi cūku kompleksi, teic, ka Brunava izvēlēta tāpēc, ka “tā ir nomaļa vieta pierobežā”.

Kā norāda “Bauskas Dzīves” žurnālists Vilnis Auzāns, šajā gadījumā protesti sāk iegūt politisku nokrāsu – sapulcē uzstājās arī Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kura māsa arī dzīvo šajā novadā.

Taisnību meklē tiesā

Tiesāšanās ar Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra lēmumu par atļauju paplašināt dāņu uzņēmējam piederošās SIA “Nygaard International” cūku kompleksus Lažas pagastā patlaban ir pabeigta. Lažas pagasts bija tiesai paskaidrojis, ka tik intensīva iecerētā cūku audzēšana var izrādīties bīstama vietējiem cilvēkiem, tomēr Satversmes tiesa norādīja uz pierādījumu trūkumu šādam apgalvojumam. “Nygaard International” Satver-smes tiesā uzvarēja. Tomēr pagasts izmainīja teritoriālo plānojumu, atcēla kartes, kur bija iecerēts paplašināt kompleksus, tika rīkota sabiedriskā apspriešana, bet Aizputes novada dome nobalsoja pret kompleksu paplašināšanu. “Nygaard International” šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā tiesā.

Aizputes novada domes vadītājs Aivars Šilis stāsta, ka patlaban no Dānijas uzņēmējam piederošā SIA “Nygaard International” nekādu darbību neesot. “Mēs pieprasījām kūtīs uzstādīt filtrus smaku novēršanai, bet kūtsmēslus iestrādāt zemē, nevis izlaistīt pa laukiem, un veidot slēgtā tipa lagūnas, nevis ar salmiem pārklātu mēslu krātuvi, kā ir patlaban. Dāņi uzskata – vispirms ir jāpaplašina komplekss un tad arī varēs pievērsties mūsu prasībām,” tā A. Šilis.

Tiesāšanās notiek arī starp Ogres novada Lauberes pagasta cilvēkiem un SIA “Lauberes bekons”. Šā iemesla dēļ kompleksa būvniecība patlaban ir iekonservēta.

“Šķiet, ka visas pirms diviem gadiem izvirzītās cilvēku pretenzijas kompleksa īpašnieks ir izpildījis, tomēr aizvien neliela cilvēku grupiņa protestē,” norāda Lauberes pagasta pārvaldnieks Ārijs Plūģis. Viņš atklāj, ka fermās būs vismodernākie filtri un darbosies arī biogāzes stacija.

SIA “Lauberes bekons” direktors Kārlis Splite pārvaldnieku papildina, sakot, ka patlaban lauberieši “vilcinot laiku”. Kad komplekss ar 12 000 cūkām darbošoties, tas nodrošināšot darbu aptuveni 20 darbiniekiem, zemnieki bez maksas saņemšot mēslu substrātu un tikšot nodarbināti arī saistīto nozaru uzņēmēji.

Savukārt Maiga Livčāne, kas pārstāv 41 pret kompleksa būvniecību nostājušos lauberieti (viņi iesnieguši prasību tiesā), uzskata, ka kompleksa būvniecība ir nelikumīga. “Šim kompleksam nav būvatļaujas kā vienotam objektam – tas ir prettiesiski,” tā M. Livčāne.

Zantē 
vairākums “pret”

Bez tiesas darbiem neiztiek arī Kandavas novada Zantes pagastā, kur SIA “Starteris” ir iecerējis būvēt savu kompleksu. Tikai šajā gadījumā prasības pieteicējs ir Dānijas investoriem piederošais uzņēmums, kas apstrīd novada deputātu balsojumu aizliegt būvēt kompleksu.

“Kandavas novada deputāti nobalsoja pret kompleksa būvniecību, neskatoties uz to, ka bija būvniecību atbalstošs IVN. Tomēr mēs ar tūrismu vien savu novadu neattīstīsim, jaunas darba vietas vajag. Bez smakas ražot nevar,” tā Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Leonārija Gudakovska.

SIA “Starteris” patlaban pirmās instances tiesu pret Kandavas novada domi ir uzvarējis. Notiek tiesāšanās otrās instances tiesā.

Zantes pagasta pārvaldnieks Jānis Kālis stāsta, ka no aptuveni 600 pagasta cilvēkiem pret kompleksa būvniecību parakstījās 400 iedzīvotāji. Visbiežāk pieminētie iebildumi – smaka, īpašuma vērtības samazināšanās (nav iecerēta biogāzes stacijas būvniecība), kā arī bailes no gruntsūdeņu piesārņojuma.

Savukārt SIA “Starteris” pārvaldnieks Egils Rubenis atklāj, ka jaunajā kompleksā būšot aptuveni desmit jaunas darba vietas, visi dokumenti un atļaujas ir pareizi noformētas, tāpēc nav iemesla būvniecības aizliegumam.

Mālpilī cenšas pārliecināt vēlreiz

Mālpilī iedzīvotāji nesen noraidīja SIA “Baltic Pork” (uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu, pieder cūku komplekss Allažos) ieceri būvēt kompleksu šajā pašvaldībā. Patlaban cits uzņēmums, kas sevi pozicionē kā Latvijas ražotāju un kurā darbojas vien divi darbinieki, šo projektu ir pārņēmis, uzlabojis un vēlas četru kilometru attālumā no Mālpils būvēt gan atšķirto sivēnu novietni 5000 sivēniem, gan arī nobarojamo cūku kompleksu 12 000 cūkām. Iecerēta arī biogāzes stacijas būvniecība.

“Būvniecībai piedāvājām visnomaļāko vietu novadā, aptuveni četrus kilometrus no Mālpils. Ja nevarēs būvēt cūku kompleksu tur, tad nevarēs to būvēt vispār. Lauki paliks tukši, ja negūsim labumu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes,” tā Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Mālpils novada deputāti patlaban vēl nav vērtējuši ieceri tāpēc, ka notiek IVN process.

Ir arī labas atsauksmes

Aptaujājot gandrīz visus IVN veikušo uzņēmumu pārstāvjus, labus vārdus dzirdēju vien par SIA “Baltic Breeders”, kas darbojas Īles pagastā un kuras īpašniekiem pieder sivēnu ferma Jaunbērzes pagastā.

Īles pagasta pārvaldē pastāstīja, ka ferma ir gandrīz vienīgais darba devējs pagastā, tajā darbojas 20 pagasta cilvēki. “”Baltic Breeders” nekad neatsaka visu veidu palīdzību pagastam. Jā, smaka, protams, ir, tomēr ieguvumu noteikti ir vairāk,” atzīst pagasta pārvaldes lietvede Līga Liekniņa.

Tāpat Ģibuļu pagasta cilvēki teic, ka SIA “Starteris” piederošā ferma liekot par sevi manīt vien šķidro mēslu izvešanas reizēs. SIA “Starteris” arī labojot ceļu un ar naudu atbalstot dažādus pagastā rīkotos pasākumus.

Viedoklis

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe: “Saceltā ažiotāža ap kompleksu būvniecību nereti ir pamatota. Investori stāsta un sola vienu, tomēr rīkojas atšķirīgi. Cilvēki redz, kas notiek ap fermām Dānijā, Nīderlandē vai Lietuvā. Tas ir mīts, ka šie kompleksi radīs daudz darba vietu – modernajos kompleksos automātiku regulē vien daži darbinieki. Kompleksu būvniecība var notikt vien vietās, kur to atļauj pašvaldības teritoriālais plānojums. Iedzīvotāji un pašvaldību pārstāvji var vienoties (noslēgt juridisku vienošanos) ar kompleksa īpašnieku par visiem tiem veicamajiem darbiem, kas ievērojamai mazāk apdraudētu vietējo cilvēku dzīves kvalitāti un dabu.”