Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. februāris, 2012
Drukāt

«Smalkā» latviešu valoda


22022012_gs_20

Sestdien vakarā skatījos “Eirodziesmas 2012” finālu. Visi patiešām bija ļoti centušies, lai uzlabotu savus priekšnesumus. Tie bija izdomas bagāti, skaisti un interesanti. Taču šajā priekā tika iemesta arī karote darvas – “grīnrūms”, kas visu vakaru tika locīts visādos veidos.

 

“Paskatīsimies, kas notiek “grīnrūmā””, “dosimies uz “grīnrūmu”” utt. Sāku apcerēt, diez, kas tas par “grīnrūmu”. Varbūt zaļi krāsots rums, ko jūras laupītāji dzēra, braucot savos sirojumos? Varbūt tā ir kāda ruma šķirne, līdzīgi kā liķieris “Šartrēze”, kas ir indīgi zaļā krāsā un ko tautā sauc par “Zaļo nāvi”? Varbūt kas cits?

Negribu apstrīdēt koncerta vadītāju angļu valodas zināšanas, taču savas dzimtās latviešu valodas godā turēšanu. Varbūt tas ir snobisms: es taču protu angļu valodu, vai cik “smalki” es runāju. Līdzīgs smalkums varētu izklausīties arī šādi: “Pagājušajā vīkendā es travelēju kruīzā, kurā selebrēju savu neimdeiju. Tā bija viena ekskluzīva pārtija.” Ļoti “smalka” latviešu valoda, vai ne?

Mīļie draugi! Ja mēs paši necienīsim sevi un savu valodu, tad arī citi to nedarīs. Tas varētu būt arī smieklīgi, ja nebūtu tik skumji, pat traģiski, kā tas notika šai nozīmīgajā, dziļi simboliskajā dienā, 18. februārī, kad mums visiem vajadzēja stingri sadoties rokās un aizstāvēt savu valodu un līdz ar to arī Latviju.

Biruta Vimba

 

”Grīnrūms” Eirovīzijā ir tik ļoti iegājies vārds, ka grūti iedomāties, ar ko to varētu aizstāt,” atzīst Eirovīzijas projekta mediju koordinatore Maija Tālberga. Tomēr viņa piekrīt, ka diskusija par šā vārda lietošanu ir vietā, jo tad beidzot varētu sabiedrībā vienoties, ar ko ”grīnrūmu” aizstāt. Līdzīgi teic Eirovīzijas scenārija autore Sanita Auškāpa: ”Es esmu tikai par anglicismu izskaušanu. Arī mani šis vārds ir mulsinājis. Citus gadus esam mēģinājuši telpu saukt par ”zaļo istabu”, taču tautā “neaizgāja”, jo telpa vairs nav zaļa.”

Kā zināms, angļu valodā termins ”green room”, kas, burtiski tulkojot, nozīmētu ”zaļā istaba”, tiek lietots, apzīmējot telpu, kurā uzturas mākslinieki, gaidot uziešanu uz skatuves. Pastāv vairākas versijas par termina vēsturisko izcelsmi. Viena no leģendām vēsta, ka jau 16. gadsimtā Londonas “Black-friars” teātrī bijusi šāda istaba, kas izkrāsota zaļā krāsā.

 

Mūsdienās ”zaļās istabas” ne vienmēr ir zaļas. Ja telpa ir zaļa, Latviešu valodas aģentūras lingviste Ingrīda Silkāne iesaka teikt ”tā saucamā zaļā istaba”, bet, ja nav zaļa, tad ”atpūtas telpa”. ”’Uzgaidāmā telpa” nebūtu piemērots apzīmējums, jo tas vairāk saistās ar autoostām, stacijām,” piebilst I. Silkāne.

 

Vārdu ”grīnrūms” dažkārt gan izvēlas tieši zaļās krāsas dēļ. Pirms diviem gadiem Cēsu mākslas festivāla ietvaros SEB banka bija izveidojusi atpūtas telpu kādā pamestā mājā, nosaucot to par SEB “grīnrūmu”. SEB bankas pārstāve Agnese Strazda skaidro, ka ideja radīt ”grīnrūmu” bijusi tieši tādēļ, ka zaļā krāsa saistās ar SEB banku. Savukārt angliskais vārds ”grīnrūms” tika izmantots nosaukumā, ”lai vārds iegūtu plašāku skanējumu, jo festivāls bija starptautisks, piedalījās daudz tūristu”. A. Strazda gan nenoliedz, ka sava nozīme vārda izvēlē bijusi arī tam, kādai auditorijai paredzēts pasākums. Ikdienā šādu terminu lietojot jaunā paaudze, tāpēc nosaukums ir viens no ”mārketinga ieročiem”, lai viņus piesaistītu. Līdzīga iemesla dēļ savulaik, reklamējot pensijas 2. līmeni, jauniešu uzmanību banka mēģinājusi piesaistīt ar saukli ”Nā-ču!” (saīsinājums no ”Nāc šurp!”). Kad vaicāju, vai nupat notikušais referendums par valsts valodu nav mainījis attieksmi pret latviešu valodas lietojumu, A. Strazda atbild, ka šodien par katra vārda izvēli diskutētu tāpat kā pirms diviem gadiem un lēmumu izšķir sabiedrības attieksme. Ja sabiedrībā mainīsies ikdienā lietojamā leksika, tad mainīsies arī reklāmas.

AIJA VOLKA

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+