Mobilā versija
Brīdinājums -1.3°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
19. decembris, 2016
Drukāt

Gatis Šmits par izrādi “Kārkli” teic – smejamies paši par sevi (5)

Jāņa Deinata/Publicitātes fotoJāņa Deinata/Publicitātes foto

Kaspars Znotiņš (Velns) cenšas savaņģot Baibas Brokas atveidotās Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas dvēseli.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieru un režisora Gata Šmita veidotā izrāde “Kārkli”, kurā aktieri atspoguļo politiskās dzīves nepievilcīgās ainas, ir kļuvusi par “kases grāvēju” (izpārdotas visas biļetes!) un ikreiz noslēgumā izpelnās stāvovācijas. “LA” noskaidroja, kādi iespaidi un pārdomas pēc izrādes radušies sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kā arī iestudējumā atveidotajiem politiķiem. Tiesa, no izrādē atveidotajiem galvenajiem varoņiem – Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas (“Vienotība”), ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera – nedēļas laikā viedokļus uzzināt neizdevās, savukārt Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka Raimonds Vējonis izrādi neesot noskatījies.

“Aktieri, kas darbojās izrādē, neapšaubāmi, rāda profesionāli augstu klasi. Pati “pasaka”, kuru viņi mēģināja stāstīt, ir situatīva māksla – tāds politiskais kabarē, kurā nevajadzētu meklēt mūžīgas vērtības, jo tas piesaistīts tikai šā brīža aktualitātēm. Neradās iespaids, ka pie lugas būtu strādājuši profesionāļi, bet drīzāk – žurnālisti, kas nav politiski neitrāli. Dramaturģiskais materiāls atgādināja vidusskolas desmitās klases priekšnesumu – tas nav labāks par “Žurku Kornēliju”, vērtē politologs Ivars Ījabs. Savukārt pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš uzskata, ka “māksla reti iet politikā, tāpēc tas, ka politikai ir pieslēgušies tik izcili aktieri, kādi ir Jaunajā Rīgas teātrī, nozīmē, ka traģiskāk vairs nevar būt, un viss plīst pa vīlēm. Tā ir pēdējā zīme sabiedrībai, ka valstij ir jāsāk celties kājās, lai nevajadzētu turpināt maksāt algu trim varoņiem, kas attēloti izrādē. Tur ir brīnišķīga vieta, kurā viņi dzied PSRS himnu – piekrītu izrādes autoru idejai – kamēr bijušie komunisti ir pie varas, valstī nekas nemainīsies. Iesaku izrādi apmeklēt katram, jo vēlētājs ir jāizglīto, lai viņš muļķīgi neticētu par lielu naudu pirktām politiskajām reklāmām. Skarbā patiesība ir tā, ka izrādes laikā mēs smejamies par to, kā politiķi par mums ņirgājas, bet tad aizejam mājās, un Lembergs turpina dzert dīzeli un, manuprāt, vadīt Latviju.” Olafs Pulks, Rīgas domes deputāts (“Vienotība”), novērojis: “Pat ja pēc žanra “Kārkli” īsti neatšķīras no citām izrādēm, kur notiek pasmiešanās par politiku, aktieru darbs ir lielisks un, galvenais, ļoti atbildīgs. Jāsaka, ka tieši Andra Keiša uzruna atšķir izrādi no citām. Viņa varonis pasaka, ka ir cerības, ka viss nav tik slikti, bet par to, kas ar mums notiks, esam atbildīgi visi.”

Izrādi noskatījusies arī kādreizējā deputāte un Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne: “Atveidot politiķus aktieriem izdevās lieliski, tomēr ir jautājums, vai šie kariķējumi, kas, manuprāt, Kalnmeiera gadījumā šķita pārkāpjam robežu, ir mākslinieciski. Bija jādomā arī par vēlētājiem, kas aplaudēja un smējās. Mēs taču smejamies par sevi – paši ievēlam, bet nākamajā dienā lamājam. Jāraud būtu! Iesaku noskatīties politiķiem – lai redz, ko par viņiem domā.” Savs viedoklis par izrādi ir arī kādreizējam tieslietu ministram un tagadējam advokātam Jānim Bordānam: “Prieks par politiskā humora žanra atgriešanos, jo tas pie mums tikpat kā izzudis – pie vainas laikam ir cilvēku apātija. Pat ja izrādes scenārijā izmantotie fakti bija zināmi, esmu pateicīgs režisoram un aktieriem, ka viņi tos izklieguši skaļi, jo cilvēki bieži nepamana to, kas ir acu priekšā. Paldies aktieriem, ka viņi vērsušies pie sabiedrības, sakot – atveriet acis, pārstājiet būt nozombēti – mūsu valstī ir gan propaganda, gan cenzūra un mēs pat nenojaušam, kas ir tie cilvēki, kuri to vada. Ceru, ka mākslas vārdam ir spēks, tas liek ne tikai smieties, bet arī rīkoties.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. ja jau juta ir eņģelis, tad tālāk jau vairs nav kur. iecera jau nebutu slikta, ja sev simpātiskos neceltu debesīs kamer otrus izsmej jau apmelošanas līmenī. ja visus tad visus, vai nevienu

  2. Cilvēki uz izrādi skrien kā traki – līdz nākošajai pārdošanas reizei – visa zāle izpārdota. Tomēr mākslinieciskā ziņā luga vairāk līdzinās kādreizējām Žurkas izrādēm Nacionālajā teātrī. Diezgan sekli. Kaimiņš priecājas, bet pats ar savu uzvedību būtu pelnījis, lai viņu kādā no nākošajām izrādēm kariķētu. Žēl, ka Lembergam un Prezidentam neviens nav pavaicājis viedokli. Znotiņš un Keišs patiešām bija izcili.
    Būtībā jau smejamies paši par sevi, jo neprotam atškirt graudus no pelavām.

    • nebija tik izteikti politiskas simpātijas, žurka politkorekti visiem uzbrauca kas bija pelnijuši, ši izrāde vairāk jāuztver kā “savas partijas”reklāmrulitis

  3. Smieties par sabiedrību, kura neapzinās situāciju, kādā nonākusi? Tad nu gan jāatzīst – neko latvieši no savas vēstures nav mācījušies, neko nav sapratuši – vēlreiz un vēlreiz dabūs no vēstures pērienu.
    Latvijas “gaišākie prāti” to labi saprot:”Latviju var glābt divas lietas, ne jau jauna mitoloģija ar supervaroni. Vispirms par vienkāršāko. Tā ir tiesiskuma kļūdu sistēmiska analīze un tiesiskuma kā bezspraugu sistēmas nostiprināšana. Godprātīga, plaša, gan ekonomisku, gan sociālpsiholoģisku faktoru analīze par visu to, kur valsti un tautu izdevies “apčakarēt” dažiem džungļu kapitālismam piemērotiem indivīdiem. Tā būtu Atklāsmes Grāmata, varbūt pat noderīgāka nekā slavenais V.Dombrovska traktāts par iziešanu no krīzes.” Maija Kūle: Latvija – kas mūs var izglābt? (Delfi.lv)

Draugiem Facebook Twitter Google+