Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. maijs, 2013
Drukāt

Smēķēšana bērna klātbūtnē definēta kā vardarbība

LETALETA

Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas smēķēšanu bērna klātbūtnē definē kā vardarbību.

Noteikts, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp tabakas dūmu, iedarbībai, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri būs jānodrošina iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Likumā paplašināta emocionālās vardarbības definīcija un noteikts par pienākumu vecākiem vai personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību. Noteikts izveidot nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu.

“Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos,” par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) viedokli aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Atbalstītie grozījumi paredz noteikt gadījumus, kad viens no bērna vecākiem tiek atbrīvots no samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ja bērns mātei piedzimis dzimumnozieguma rezultātā un virknē citu gadījumu.

Ar grozījumiem likumā tiek noteikts pienākums vecākiem vai personām, kuru aprūpē bērns nodots, savas prombūtnes laikā bērnam līdz septiņu gadu vecumam nodrošināt uzraudzību. Vienlaikus definēts arī bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs un noteikti tā darbības pamatprincipi – pakalpojuma sniegšanas vietā jānodrošina bērnam atbilstoša vide, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un vispusīgai attīstībai.

Noteikts arī to personu loks, kurām nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie būs speciālisti, kuri izskata lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, taču vienlaikus tiek iekļauti arī citu profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus, piemēram, vardarbību pret bērnu.

Savukārt, lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam turpmāk būs tiesības bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.

Paredzēts izveidot arī nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kurā tiktu integrēta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informācija par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad nepieciešami preventīvi pasākumi bērnu aizsardzībai.

Likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām, jo īpaši bērniem no sociālā riska grupām un bērniem, kuri cieš no vardarbības, norāda likumprojekta autori.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+