Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. augusts, 2015
Drukāt

Smelt redzamā un neredzamā avotā. Akvelīnas Līvmanes ceļa vārdi spirgtam augustam (2)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

36,6°C viešņa AKVELĪNA LĪVMANE, aktrise un astroloģe

Augusts kā rūgtens pelašķis šūpojas vējā skurbinot un aicinot – vēl paņem, vēl baudi, paspēj saelpoties vasaru. Piedzīvot nakti ar krītošām zvaigznēm, brist rasas pilnā zālē, bārstīt saujā sasilušas liedaga smiltis… Turpināt dzīvot līdzi dabas ritmam.

Ja man vaicā, kā labāk piedzīvot vasaru, samulstu. Nav vienota padoma rīdziniekam un lauciniekam. Pilsētniekam ir citi, no lauku vides atšķirīgi domāšanas ritmi. Tāpat atšķirīgi norit vasara Kurzemē, Vidzemē un Latgalē – vienuviet tā puķe vēl zied, bet citur jau tuvojas rudenim.

Tas ir kā stāstiņā par sivēnu. Stāv ruksītis pie upes, grib tikt otrā krastā. Garām peld pīle. Sivēns vaicā: vai te var tikt pāri? Pīle māj ar galvu: te ir droši! Bet sivēns iet un noslīkst… Viens padoms der tam, kurš labi turas virs ūdens, pavisam cits – ja neprot peldēt.

* Daži jau Jāņos sāk vaimanāt, ka vasara tūlīt beigsies. Nav vērts uztraukties, līdzīgi kā skaitīt dienas, kas palikušas līdz gada beigām. Tas tikai ievieš trauksmi, bet mēs jau tāpat dzīvojam nepārtrauktā informācijas trauksmē.

Es teiktu priecīgāk – augustā vasara sāk iet uz otru pusi. Vēl var dāsni saņemt saules enerģiju. Tvert gaismu un prieku. Uzpildīties no neredzamā avota. Dabā ir viss, no kā smelties. Tāpēc, cik vien iespējams, vajag būt zem klajas debess, pļavā, mežā, pie jūras.

* Cilvēki saka – vasara ir zaļumu laiks, taču ēd tos tik maz. Lepojas – mēs vasarā tradicionāli cepam gaļu… Tas nav tradicionāli! Mūsu senči vasarā dāsni mielojās ar dārzeņiem un saknēm, jo lopiņus nekāva, baroja līdz rudenim.

Arī žāvējumus daudzi slavē kā tradicionālu latviešu ēdienu. Tomēr mūsu senči rudenī nožāvēto ēda vien ziemā. Turklāt nelika biezu gaļas šķēli uz ikdienas sviestmaizes, kā pašlaik daudzi, bet piegrieza tikai nedaudz grūbu zupai, lai labāka garša.

Mūsdienu cilvēks apēd par daudz. Tas pārtikas mikslis, ko iedabū sevī, nedod labumu ne veselībai, ne enerģijai. Cilvēki pat nejūt, ko organismam vajag. Ja ilgstoši dzīvo pārmērībās, intuīcija izplēn. Dabiskās sajūtas ir tik ļoti izjauktas, ka uz tām vairs nevar paļauties.

Cilvēkam vajag vien tik, cik nepieciešams enerģijai. Vienkāršu ēdienu, gana daudz graudaugu. Sezonai un dzīvesvietas ģeogrāfijai atbilstīgus produktus. Vasarā – pārsvarā dabas veltes, taču tīrā veidā. Piemēram, ogas bez piena vai putukrējuma. Tik daudz, kamēr jūt sātu.

* Daža laba meitene iespīlējas topiņā vai šaurā kleitā, lai izskatītos skaista. Viņa droši vien nezina, ka ļoti pieguļošs apģērbs samazina enerģētisko lauku. Ja kāds, kurš jūt enerģijas, apkamptu šādi tērptu meiteni, būtu izbrīnīts – viņa taču ir pavisam neaizsargāta!

Mums katram ir enerģētiskais starojums – to var salīdzināt ar apli, kas veidojas ap sveces liesmu. Ja viss ir saspiests, sašaurināts ar apģērbu, cilvēks sev neļauj aizņemt lielāku teritoriju, tātad citu enerģijas var vieglāk tikt klāt.

Ar laiku parādās nogurums, nespēks, intereses trūkums par dzīvi. Jaunībā šīs sekas īsti nejūt, bet pēc gadiem tās var negatīvi atsaukties uz veselību.

* Vasarā pagatavosim veselības spilventiņu. Savāksim sev tīkamus augus. Ziedošus, aromātiskus, smaržīgus. Vēl labāk, ja tie ir noderīgi veselībai – pelašķis, apinis, vībotne, paparde, kalme vai baldriāns. Augus vāc jaunā Mēnesī, jo tad tajos ir spēks, ilgāk saglabājas smarža, tie tik ātri nesabirzt. Var sažāvēt kaut vai bērza, liepas lapas, tām piejaukt kaltētas piparmētras. Der arī priežu skujas, tās ir pārpilnas fitoncīdu, bioloģiski aktīvu vielu. Pirms žāvēšanas skujas aplej ar verdošu ūdeni, lai noņemtu vaskoto kārtiņu un padarītu tās mazāk asas.

Augus izžāvē un pilda auduma maisiņā, kam aizšuj galu. Ja neiznāk prāvs pagalvis, gana labs ir arī mazs spilventiņš, ko ik vakaru sabužina un noliek līdzās. Ieelpojot jauko aromātu, būs labāks miegs un pašsajūta. Tā ir dabas smarža, ko pazīst viss mūsu ķermenis.

* Man aplams šķiet ieradums karstā laikā nēsāt līdzi ūdens pudeli un ik pēc brīža padzerties. Der mācīties no dienvidniekiem – viņi no rīta iemalko pāris krūžu tējas vai ūdens, kārtīgi padzeras un ar to dzīvo visu dienu līdz krēslai. Vēl ēd produktus, kas satur ūdeni, – saknes, lapas, dārzeņus.

Arī mēs vieglāk pārdzīvotu karstumu, ja no rīta iztukšotu krūzi vai divas ne pārāk stipras zaļās tējas, pēc tam paliktu zem mēles sāls graudiņu. Sāls organismā ilgāk saglabā šķidrumu, arī nomāc apetīti.

* Augustā un septembrī jāņem talkā augi, kas palīdz attīrīties. Vasarā esam darbojušies ar zemi vai iekodušies nemazgātā burkānā, tāpēc jāpalīdz organismam, lai zarnu traktā virsroku neņemtu dažādi lieki bioagresori.

Attīrīšanai der augi, kas satur rūgtvielas. Spēcīgākie no tiem – biškrēsliņš un vērmele. Pagatavo biškrēsliņa vai vērmeles pulveri – augu sažāvē, samaļ, saberž pulverī. Kad ir vecs Mēness, rītā un vakarā apēd pa šķipsniņai – tik daudz, cik karotītes galā. Uzdzer ūdeni. Šādi rīkojas trīs dienas.

Senāk laukos uz rudens pusi bērnam deva izknibinātus ziediņus no biškrēsliņa kurvīša, kam pievienoja cukuru. Tad bija droši, ka mazajam puncī nebūs bioagresoru.

* Augiem, kas ievākti augošā Mēnesī, spēks ir lapās un ziedos, bet tiem, kas dilstošā Mēnesī, – saknēs.

Augošs Mēness mūs pabaro, tātad vērts paņemt visu labo savam organismam – baudīt svaigas ogas, augļus un dārzeņus, dzert sulas.

Daudzi domā, ka atslodzes dienā nedrīkst neko ēst, un pūš vien – es to nevarēšu izturēt. Badoties nevajag un nedrīkst. Atslodze nozīmē ēst vieglāk, mazāk, citādi nekā ikdienā. Ja kaut vai pāris reižu mēnesī ievērosim vieglāku režīmu, organisms par to būs pateicīgs. Tie ir dabas likumi – vispirms augt, tad noplakt. Taču, lai sāktu augt, jābūt šim atslābumam. Ja visu laiku dodam tikai klāt, neļaujam ne brīdi organismam atpūsties, reiz tas burbulis var plīst.

* No svara ne tikai tas, ka Mēness savā kustībā iziet cauri dažādām fāzēm, bet arī šā spīdekļa gaita cauri Zodiaka zīmēm. Mēness maina zīmi ik pēc divarpus, trim dienām. Katrā no tām Mēness citādi ietekmē veselību un psiholoģisko labsajūtu.

Ir vērts veikt nelielu eksperimentu – vienu mēnesi pavērot, kā jūtos, ko vēlos un kas priecē, kad Mēness maina zīmes. Zinot, kā paša ritms saistās ar Mēness ritmu, būs vieglāk dzīvot.

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nu galīgi garām tie Akvelīnas prātojumi!

  2. Interesanti no kura gada raksta tas pārpublicēts, ja neatbilst šī gada kalendāra mēness fāzēm un zodiaka zīmēm, negribas ticēt, ka tas būtu autores gļuks …

Draugiem Facebook Twitter Google+