Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
26. februāris, 2013
Drukāt

Smerdeļošana mums nav vajadzīga


Sirsnīgi pateicos Monikai Zīlei par 22. februārī publicēto komentāru “Smerdeļa elpināšana”. Viņa raksta, ka nedod tiesības Gapoņeko lemt par Latgali – pateikts asi, precīzi, trāpīts naglai uz galvas un atklāts, kā mūsu nedraugi cenšas sanaidot latgaliešus ar citiem latviešiem. 
Valentīna Kalvāne Nīcgalē

 

Paldies Monikai Zīlei par komentāru! Latgalieši ir latviešu tautas daļa. Smerdelis un klejoņu smerdeļošana mums nav vajadzīga.

Antoņina Tretjakova Ludzā

 

Paldies rakstniecei, jo pati Gapoņenko rakstus nelasu. Mūsu ģimenei ar kolhozu labumiem gāja vēl “jaukāk”. 1949. gada vasarā mūsu mājās Preiļu rajona “Rudzdobēs” iebrauca smagā mašīna, kuras kravas kastes visos četros stūros stāvēja istrebiteļi ar šauteņu durkļiem uz augšu. No kabīnes izkāpa vīrietis un pienāca pie mammas ar rakstu: “Es, Marta Bērziņa, lūdzu uzņemt mani Dzeržinska v. n. kolhozā.” Pavēle bija – vai nu mamma šo iesniegumu paraksta, vai visi sēžamies mašīnā un mūs vedīs uz Sibīriju, jo mammai piederēja 34 ha zemes un bijām ieskaitīti “kulakos”. 25. martā mūs uz Sibīriju neaizveda, jo tikām brīdināti, ka būs izsūtīšana, un divas nedēļas nodzīvojām mežā. Nevaru saprast, kas mums par valsti un tiesību struktūrām, kas netiek galā ar šādiem smerdeļiem.

V. Zālīte Rīgā

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+