Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. novembris, 2015
Drukāt

“Smiekli nenāk, par ko lai te smejas?”

Foto - LETAFoto - LETA

Viks

Dzejnieks, rakstnieks Viks (Viktors Kalniņš, 1939) vienlīdz aktīvi un veiksmīgi darbojas pieaugušo un bērnu literatūrā, dzejā un prozā.

Viņa pirmais dzejolis “Pasaciņa” publicēts žurnālā “Liesma” 1968. gadā, pirmais dzejoļu krājums “Komunikācijas” iznācis desmit gadus vēlāk. Atzinību ieguvis ar dziesmu cikliem Liepājas teātra izrādēm “Princis un ubaga zēns” (1968), “Trīs musketieri” (1969), viņa dzeju komponējuši Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Ēriks Ķiģelis, Valters Kaminskis, Juris Kulakovs un citi. Pēc Vika pasakas “Zemūdens bara lielā diena” tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma “Ness un Nesija”. Daudz atdzejojis no angļu valodas, tulkoja latviski D. Bārtelma, Ē. Koldvela, S. B. Līkoka, A. Kristi un citu autoru darbus.

Saņēmis Pastariņa prēmiju (1986) un A. Lerha-Puškaiša literāro prēmiju (1990), par grāmatu “Pakrastnieki” – Literatūras gada balvu (2006).

“Tchastuschkas” dzejniekam uzrakstījušās vienā elpas vilcienā šīs vasaras nogalē, pēdējie trīs panti – burtiski pirms pāris nedēļām. Dzejoļos jūtama rūpe par to, kas notiek Latvijā, bet cauri sprēgā arī ironija.

– Dzejolī pieminēta tautu staigāšana – vai mums ir iemesls satraukties?

Viks: – Jā, domāju, ir gan, un mēs neesam vienīgie. Redzēju arī televīzijā diezgan augstu zviedru ierēdni, kurš bija noraizējies, ka bēgļi sagraus Zviedrijas labklājības valsti. Es domāju, katrs normāli domājošs cilvēks redz, ka kaut kas nav normāli. Eiropa taču nevar parūpēties par visiem labuma meklētājiem.

– Varbūt šobrīd top kas prozā, piemēram, jauna grāmata bērniem?

– Par maniem bērniem rakstītajiem tekstiem jāsaka paldies paša bērniem, kuri, maziņi būdami, cits pēc cita iekļuva tajā stadijā, kad patīk klausīties pasakas. “Pakrastnieki” tapa pēc tiem stāstiem, ko stāstīju Santiņai. Nav tā, ka nerakstu, bet nedrīkstu arī teikt, ko rakstu. Man ir šāds princips – ja gribi, lai nodoms izdodas, iepriekš par to nerunā, jo vārdi noņem enerģiju. Reiz – nē, pat divreiz – intervijā ļāvos žurnālista ziņkārībai, zinot, ka grāmata jau ir izdevniecībā un tūliņ ies uz tipogrāfiju. Tas nonāca internetā, un grāmata iznāca tikai pēc diviem gadiem.

– Jūsu dzeju kopu publicējam pirmajā novembra numurā, un novembri esam pasludinājuši par patriotisma mēnesi. Kā izjūtat patriotismu?

– Re, kāda sagadīšanās: man uz galda guļ Salacgrīvas patriotiskās dzejas festivāla “Mani vārdi Latvijai” nolikums – viņi katru gadu to organizē. Esmu pēdējos divus gadus piedalījies un redzējis, kas tur brauc – vienmēr ir kāds no “Rīgas dzejnieku korpusa” – ir bijuši Jānis Streičs, Olga Lisovska, Reinis Ādmīdiņš, bet arī jaunie – Jānis Elsbergs un viņa laikabiedri. To visu sponsorē novada dome un Salacgrīvas zemessargi. Protams, tie un citi tādi oficiāli pasākumi, bet mana Latvija ir tā, kas manā sirdī. Viena no pirmajām lietām, ko atceros no bērnības – ir kara laiks, Rīgā vācu okupācija, mēs ar mammu ejam pa ielu, un es redzu plīvojam Latvijas karogus. Kaut ko viņai pat jautāju. Ko, neatceros, bet šī aina – karogi – spilgti iespiedusies atmiņā…

“Tchastuschkas”

bankrota cenas

pie pircējiem dzenas

stūra mājā zūd

liecības senas

katrs pēc izdomas

vēderam pelna

privātā dzīve

visa uz delnas

sabiedrība

kā vēl ne reizi

atklāta

vai tas ir

nepareizi?

maximā padomāts

bija par visu

bet dzīve nav

vienlaidus

tiramisu

-vita brevis, –

kāds saka, – ars longa.

– cik? – es prasu.

– cik šī ir longa?

logu stiklos

garāmslīd sejas

smiekli nenāk

par ko lai te smejas?

laboratorijā

melus testē

cik megablēžu

jau tup aiz restēm?

būtu vien taisnīgi

pēc grēka melna

bet gaidi ka

turpinās kādu

ne velna!

komentēt netīkas

tautas kalpiem

īpaši tiem kuriem

konti aiz alpiem

kā nu pa tiešo

tā dosies ļaudīs

to ko nolems

caur medijiem paudīs

pastarpināti

tomēr ir drošāk

košāk arī

pārliecinošāk

tiesības

visās malās kā gruži

patiesība lien ārā?

ne gluži

cik tevī eko?

cik E-vielu?

garīgā maltīte:

TV iela

supernovas un

pavāru šovi

panna cotta

un citi plovi

kaut kāds popsiņš

grabina fonā

obligāts elements

komforta zonā

dormeo roll-up

un brilles fielmann

it kā rāda

ka bizness mīl mani

uzbāzīgi?

tu pasmaidi stīvi

domā ka tādi

vien prezervatīvi?

vienotru mākslīgais

intelekts biedē

toties tas

pārapdzīvotību

kliedē

tai pašā sakarā

paldies lai sūtam

viendzimumlaulību

institūtam

ticīgais skatienu

raida uz luktu

pāvils ja būtu te

ai kā viš muktu

atklāsme (eifo

rija kad krita):

vēži tie pasi

kulīte cita

lombardi vaļā

dienu un nakti

plauktos mobīlie

pirkti un zagti

bardiem lomkas

ja nedabūs spaisu

dzejas vakars

lai iet pa gaisu

atgriezies mājās

no supernetto

uzzini: atkal kāds

uzlicis veto

priekšlikumam

kas nosoda varu

kuras motīvs:

ko gribu to daru

reformēt sen jau

laiks bija ano

patriecot planētas

hooligano

poligonos

trenējas zoļļi

multenēs pokemoni

un troļļi

kurš te zina

kāds karš mūs gaida?

100 gramu kultūras?

kilograms naida?

vēstures atmiņa

īsa kā matiņi

kas tāda litene?

kas tāda katiņa?

eiropa patīksmē

kļuvusi lēta

pieejama

paš-sačakarēta

nagi niez atraut

šaujamlūku

šāviena nav vēl

bet cik tur trūka

domā ka lielgabals

ilgi spēj klusēt?

trešais brāl

vēl ne tuvu nav pusē

kur nu!

tausta

izvieto tīklus

iekams pa īstam

ķerties pie rīkles

tautas staigā

kā senajos rakstos

došos es arī

ko es te bakstos

rast savu stūrīti

kaktu kur dēties

ja globalizēties

tad globalizēties

aptiekā ieskriet

pēc nervostronga

pagūt uz reisu

rīga hon-konga

šķērsojot ielu

var pakļūt zem auto

glābēju nebūs

vienkārši nav to

logu stiklos

garāmslīd sejas

smiekli nenāk

par ko lai te smejas?

kaut kāds popsiņš

grabinās fonā

backvokāls

ceturtdaļunisonā

*

ar to tad arī

viss būtu beidzies

ja vismaz divreiz

ātrāk es steidzies

kas man lika

gar Brīvību ejot

vēl beidzamo reizi

redzēt tās seju?

skatiens kas manī

no augšas vērās

sastopams vienīgi

lielās sērās

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+