Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. decembris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Smilšpapīra valodā (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Dzīvē daudz ko var izšķirt pat viena atbilde uz kādu jautājumu. Kā, piemēram, var justies tie, kas no ļoti respektablas iestādes – Kultūrkapitāla fonda (KKF) – uz lūgumu palīdzēt īstenot savu radošo ieceri, saņem atbildi: “Nepārliecina projekta paredzamais rezultāts?” Vieni sakņūp zem ieceru drupām, bet tie, kas grib noskaidrot atteikuma iemeslus, diezin vai nākotnē uz atbalstu var cerēt. Šādu atbildi dažs labs saņem pat atkārtoti. Kurš gan nezina labo padomu, ka tādās reizēs vajag klauvēt atkal un atkal, tomēr ne visiem ceļas roka to darīt. Dzird runājam, ka ap KKF kā tādu medus mucu spietojot savi pietuvinātie. Tādas runas gan ir grūti pārbaudīt. Sen zināma patiesība – kur vien parādās nauda, tur arī daudz gribētāju. Jā, tā ir savā ziņā cīņa pie siles, kura Latvijā jo
projām ir diemžēl viena un allaž patukša. Un, ja kāds ir trīspadsmitais sivēns, tad tas visdrīzāk, neko nedabūjis, pakvieks, pakvieks, līdz nonīks.

Jautājums ir par kritērijiem, par šiem jutīgajiem svariem, kas mūsu paviršības laikmetā aprobežojas ar “man patīk” vai “man nepatīk”. Mieru nedod jautājums, vai šādas atbildes sekmē vai bremzē kultūras attīstību un tās daudzveidību. Ir taču tik viegli gan daudz ko atbalstīt, gan arī aizslaucīt.

Latviešu valoda ir pietiekami bagāta, lai prasītājam atbildētu tā, ka rodas pārliecība – darbs ir lasīts, skatīts vai noklausīts. Katram taču gribas dzirdēt atbalsi. Par smilšpapīra valodu nebūtu ko brīnīties, tajā mums atbild daudzi ierēdņi, ja vispār uzskata par vajadzīgu atbildēt, jo viņu alga jo
projām nav atkarīga no sarunu kultūras. Bet šī tik bieži noniecinātā kultūra pirmos asnus dzen ģimenē un skolā. Kā mēs sarunājamies ar saviem bērniem un mazbērniem, tā viņi atbildēs mums un vēlāk, jau amata krēslos iesēdušies, jebkuram citam cilvēkam.

Tas, kā mēs runājam, par mums pasaka daudz. Tagad modē ir nākuši dažādi vispārinājumi: tu esi tas, ko tu ēd, tu esi tas, ko tu lasi. Varbūt var arī sacīt: tu esi tāds, kāda ir tava valoda? Latviešu valoda ir pamatīgi piesārņota tāpat kā domāšana, gaiss un zeme. Reizēm ilgstošs brauciens sabiedriskajā transportā izvēršas par īstām mocībām, jo ir jāklausās gan bezgala gara un skaļa telefonpļāpāšana, gan ar necenzētiem krievu valodas vārdiem (jāšaubās, vai to jēgu jaunieši maz saprot) piebārstītas sarunas. Un tad ir jautājums, kā es rīkojos, dzirdot latviešu puišus un meitenes (!) ar pilnu muti runājam vārdus, kas sākas ar bļ…, nah…, jb… Vai es, cik nu vien iespējams pieklājīgi, runātājiem aizrādu vai arī uzbrēcu ar tādiem pašiem vārdiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Piekrītu, ka tādu ir, bet būtu derējis vairākus no šiem piesārņojumiem uzskaitīt, nevis tikai runāt abstrakti.

  2. ak vai … tā ir arī mana sāpe..

  3. aizstāvi disertāciju Eiropā. kas liedz?

  4. … no ļoti respektablas iestādes – Kultūrkapitāla fonda (KKF) – uz lūgumu palīdzēt īstenot savu radošo ieceri, saņem atbildi: “Nepārliecina projekta paredzamais rezultāts?”…
    No pašas dibināšanas (“Oranžajā laikmetā”) šī iestāde darbojusies sava pietuvināto loka vajadzībām “oranžā mērcē”. “Kokagabali pāri okeānam” vai “Venēcijas maskas kanālā”. Bet Pārējiem kā teikts: .. “Nepārliecina projekta paredzamais rezultāts?”..
    Varbūt to neizjustu tik “kliedzoši”, ja latviesu lielākā daļa tagad nebūtu “trešās pasaules” iespēju līmenī, bet šie pietuvināte kultūrtrēģeri turpina iztēloties par patriciešiem UZ VALSTS KOPĒJĀ BUDŽETA naudas. KOPĒJĀ! Jo redziet “labākajiem pienākas” kā jau smagās “gaismas lāpas” nesējiem. Bet pārējiem “tur apakšā” būs klausīties, neņurdēt un pildīt budžetu arī KultKapFondamam. Un tad jau viss nostajas savās vietās: kādu valodu gan Līces kundze sagaida no vergu statusa tramvajbraucējiem?.. Bļ.., na.. utt. Katrā dzīvoklī TV kabelis šos vārdus nes papilnam jeb citējot Bulgakovu (ko nu mums tos Rietumus!): Razruha načinajetsa ņe v tuaļetah, a v galovah! (vai tad kāds vēl nesaprot pa krieviskam?) Vot tak, bļ…

    • VISAPŠAUBĀMĀKĀ NAUDAS DALĪŠANAS INSTITŪCIJA IR VKKF!
      VISA SADALE IR VĒRSTA UZ SAVĒJIEM!
      Par ko gan varam te vispār runāt, ja šī sadale notiek atklāti NEGODĪGI!
      LTDS valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa gan prasa naudu LTDS projektiem,
      gan arī pati, sēdēdama ekspertu komisijā, to naski iedala LTDS projektiem.

  5. nu, sabiedriskais transports Atbildēt

    jā, tur mēs redzam staļinisma smagās sekas, gan ko runā/faktiski ļerina, ne runā, tām sarunām nav ne jēgas, ne vajadzības, pat piečurā, smirdīgi, netīri, nekaunīgi, stāv pie durvīm, ārā netiksi, grūstas iekāpjot, reiz viena durna ortru gandīz zem riteņiem pagrūda……..staļina savairotie nekauņas, kurus turpinam vairot par pabalstiem, ļaujam nemaksāt nodoļus, vest kontrabandu…
    bars, kuru nesakārto Tieslietu minstrija, bars, kurš vairojas par mūsu godīgi pelnītu naudu, mums par nelaimi. Kad utu ir par daudz, tie savu ‘maizes devēju’ vienskārši noēd.

Draugiem Facebook Twitter Google+