Ekonomika
Bizness

Vēmiens nāk un acis asaro! Vangažos iepazīst nelabu smārdu, kad dzīvnieku atliekas dedzina siltumkatlā 16


Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un sadzīves atkritumus jau vairākus gadus Vangažos dedzina SIA “Entalpija”. Pašlaik pie tās izkrauj puspuvušas aitādas.
Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un sadzīves atkritumus jau vairākus gadus Vangažos dedzina SIA “Entalpija”. Pašlaik pie tās izkrauj puspuvušas aitādas.
Foto – Karīna Miezāja

Atkritumu dedzināšanas bizness Latvijā, šķiet, vēršas plašumā. No sabiedrības puses izskan bažas: nekontrolēts un cilvēku veselību ietekmējošs, tāpēc bīstams un nelikumīgs. Par sodiem gan no Valsts vides dienesta (VVD) vai tiesības uzraugošajām iestādēm dzirdēts tikpat kā nav, atļaujas atkritumu dedzināšanai izsniedz. “Latvijas Avīzes” 19. janvāra numurā rakstā “”Sātiņu Energo LM” eksperiments ar cilvēkiem” vēstījām par Saldū jau savāktajiem tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, kurus iecerēts līdzsadedzināt, ekspertuprāt, nepiemērotā koģenerācijas iekārtā. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sadzīves atkritumu līdzsadedzināšana jau vairākus gadus notiek Vangažos, kur SIA “Entalpija” saņēmusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju. Dedzināšana notiek ar gāzi, sildot ūdeni un siltumu Vangažu industriālās zonas uzņēmumiem.

Galerijas nosaukums

Smārda veidi

“Smakas ir, bet neregulāri. Smakas ir ļoti dažādas – tādas, ka vēmiens nāk, un tādas, ka acis asaro. Atkarībā no tā, ko dedzina, un no vēja virziena,” otrdien Vangažos stāstīja Gaujas ielas 27. nama iedzīvotāja Irēna Tikāne. Viņa piebilst – nebūtu jau nekas pretim, lai uzņēmējs dedzina, tomēr vajadzētu to darīt bez kaitējuma citiem vangažniekiem. Citas vangažnieces Ināras Streistermanes un viņas kaimiņu saimniecībās, kas atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no dedzinātavas, neaug ābelītes un krūmi. Saimniece ir pārliecināta – iemesls, visticamāk, ir no netālās dedzinātavas vēja nestais piesārņojums.

SIA “Entalpija” ūdens sildīšanas krāsns atrodas pilsētas industriālajā zonā, aptuveni kilometru no daudzdzīvokļu namiem. Turpat netālu atrodas četru dzīvokļu māja, kur dzīvo Irēna. Priežu ielā aptuveni kilometru no dedzinātavas pie daudzdzīvokļu namiem sastaptā Anna stāsta, ka pati strādā industriālajā zonā. Kad kūpot “Entalpijas” skurstenis, patiešām neesot ko elpot. Arī veļa pēc žāvēšanas ārpus telpām pieņemot nepatīkamu smārdu. Anna ar kaimiņu Leonu atceras, ka pirms vairākiem gadiem dedzināšana vērtēta sabiedriskajā apspriešanā, tomēr vangažnieku iebildes vērā nav ņemtas. “Vajadzētu dedzināšanu pārcelt uz tukšu vietu, tomēr šeit atrodas katlumāja. Ja uzliktu filtru…” vērtē Leons.

Uzņēmējs taisnojas

Nodrošinot likumā prasīto 850 grādu temperatūru, dūmiem nevajadzētu būt. Eksperti tik augstas temperatūras sasniegšanu siltuma ražošanas katlā apšauba. To nenoliedz arī SIA “Entalpija” valdes loceklis Edgars Filipsons: “Ja ir sasniegta plus 850 grādu temperatūra un mēs pievienojam kurtuvē ūdeņainas zarnas, tad temperatūra nokrīt līdz plus 400 grādiem un arī rodas dūmi. Mēs dedzinām dzīvnieku kaulus, ādu, dzīvnieku blakusproduktus no kautuvēm un kritušos dzīvniekus.” Arī otrdien redzam, kā no KAMAZ kravas automašīnas uz paliktņiem pārkrauj pussapuvušas ait­ādas. Daļa no tām ir izkritušas no iepakojuma. Smārds ir spēcīgs, varu vien apbrīnot strādnieku, kas bez aizsargmaskas pārvieto lielos maisus telpu iekšienē.

Katlumājas izskats – patiešām ir žēlīgs un rada pamestības sajūtu. Bijušās Vangažu katlumājas teritorijā var iekļūt ikviens, sarga nav. Nekur nav lasāms, kas šeit ir par uzņēmumu un ko tas dara. Jā, bet kas tad kontrolē, ko uzņēmums dedzina? Neatbildēts jautājums. E. Filipsons teic, ka atkritumu dedzināšana notiek neregulāri tirgus situācijas dēļ – kad ir ko dedzināt, tad dedzina. Darba laiks uzņēmuma darbiniekiem ir nenormēts.

Viņš nekādus filtrus vai tehnoloģijas maiņu dedzinātavai nesola. Mainīšot vien krāsns oderējumu. Martā atkal sākšot dedzināt. Uzņēmumam 2011. gadā izsniegtās B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas beigu termiņš ir 2018. gadā.

SIA “Entalpija” prasīja atļauju Valsts vides dienestam (VVD) arī cilvēka ķermeņa anatomisko daļu un orgānu dedzināšanai, asiņu un asinspreparātu dedzināšanai, adatu un citu asu priekšmetu, kurus izmanto medicīniskām manipulācijām, medikamentu, ķīmisko un citu produktu dedzināšanai. Taču pieteikumu atsauca. Edgars Filipsons izrēķinājis, ka šo produktu dedzināšana neesot ekonomiski izdevīga. Parasti gan tik nopietnu pieprasījumu VVD iesniedz pēc saimnieciskā izdevīguma aprēķina, tāpēc, iespējams, ka šā lēmuma pieņemšanā iedarbojušās pagaidām vēl nezināmas sviras. Iespējams, vangažnieku spiediens.

“Entalpijas” pieaicinātais eksperts Askolds Jarutis stāsta ko citu – pieteikums paņemts atpakaļ tāpēc, ka uzņēmums saņēmis draudus no konkurentiem. “Šajā nozarē tirgus ir sadalīts un mazam uzņēmumam bez politiskās aizmugures ir grūti kaut ko paveikt,” tā eksperts. Spiediens esot arī no vairākiem citiem industriālās zonas uzņēmumiem, kas iekārojuši uzņēmuma teritoriju. “Entalpija” esot pērn nopirkusi izmešu monitorēšanas iekārtu, ieguldot vairāk nekā 40 000 eiro. Uzņēmumā norāda, ka Latvijā vispār bez atļaujām un atskaišu iesniegšanas darbojas vairākas citas dedzinātavas.

Ko dara domē

Vangažu pilsētas pārvaldnieks Juris Jakubovskis vērš uzmanību, ka dedzināšana notiek rūpnieciskajā zonā, kur ir atļauta dažāda ražošana. Tiesa gan, atļaujas devējam VVD ir jākontrolē, kā uzņēmējs ievēro atļaujas nosacījumus. “Varam pieļaut varbūtību, ka atļaujas iegūšana notika formāli, tomēr šī procedūra ir izieta. Patlaban svarīgi, cik korekti uzņēmums fiksē kaitīgo izmešu daudzumu. Diemžēl mums nav zināms, kur un kad tas veic mērījumus,” tā J. Jakubovskis. Viņa viedoklis – “Entalpijas” īstenotā dedzināšana pašlaik notiek pusamatieru līmenī. “Ja sadegšanas procesā veidojošos degšanas produktu izplūdes temperatūra būtu tāda, kā solīts tehnoloģijas aprakstā, tad smaku nebūtu,” secina pārvaldnieks, kura pamatprofesija ir ķīmiķis.

Viņš arī secina, ka visās postpadomju valstīs uzņēmēji “pa lēto” vēlas darīt to, ko citās valstīs tik lēti darīt nevar. Inčukalna novadā esot vēl viens sāpju bērns – “Vangažu nafta”. Šis uzņēmums no austrumvalstīm vedot nekvalitatīvu degvielu, to attīra un tad eksportē uz trešās pasaules valstīm. Protams, smakas ir. Ja izmantotu labākas tehnoloģijas, tad bizness kļūtu neienesīgs,” nelielu atkāpi pieļauj un paralēles velk Jakubovskis. Viņš gan atzīst – “Entalpijas” īpašnieki ir gatavi sadarboties ar pašvaldību, tomēr rakstveida pieprasījums par dedzināšanas tehnoloģiju un monitoringu nav veikts. “Iemesls uztraukumam ir. Sekosim uzmanīgi līdzi notiekošajam,” tā J. Jakubovskis.

Vides dienesta verdikts

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere uzsver – visticamāk, Vangažu gadījumā dedzināšana notiek nepiemērotā iekārtā. Ar piemērotu iekārtu smakām un piesārņojumam nevajadzētu būt.

Saistītie raksti

Redakcija no VVD saņēma atbildi, ka VVD Lielrīgas RVP inspektori bija plānojuši veikt SIA “Entalpija” iekārtas darbības pārbaudi, taču uzņēmums informēja, ka notiek iekārtas remontdarbi un tā netiek darbināta. “Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, remontu varētu pabeigt līdz šī gada februāra beigām. Pēc tam VVD Lielrīgas RVP veiks pārbaudi uzņēmumā. Tas provizoriski varētu notikt martā,” atbildē redakcijai rak­sta VVD preses sekretāre Maruta Bukleviča. Piesardzīgu dara, ka VVD pašam nav kontroles ierīču gaisa kvalitātes mērīšanai.

Uz “LA” jautājumu, ko VVD līdz šim ir darījis, uzraugot SIA “Entalpija”, vakar pēcpusdienā Maruta Bukleviča atsūtīja atbildi, ka VVP Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) 2017. gada 2. februārī veikusi pārbaudi un atklājusi, ka rūpnīca slēgta… Tātad līdz šim nebija uzraudzīta nemaz.

LA.lv