Mobilā versija
-0.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
4. februāris, 2017
Drukāt

Vēmiens nāk un acis asaro! Vangažos iepazīst nelabu smārdu, kad dzīvnieku atliekas dedzina siltumkatlā (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Atkritumu dedzināšanas bizness Latvijā, šķiet, vēršas plašumā. No sabiedrības puses izskan bažas: nekontrolēts un cilvēku veselību ietekmējošs, tāpēc bīstams un nelikumīgs. Par sodiem gan no Valsts vides dienesta (VVD) vai tiesības uzraugošajām iestādēm dzirdēts tikpat kā nav, atļaujas atkritumu dedzināšanai izsniedz. “Latvijas Avīzes” 19. janvāra numurā rakstā “”Sātiņu Energo LM” eksperiments ar cilvēkiem” vēstījām par Saldū jau savāktajiem tūkstošiem tonnu bīstamo atkritumu, kurus iecerēts līdzsadedzināt, ekspertuprāt, nepiemērotā koģenerācijas iekārtā. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sadzīves atkritumu līdzsadedzināšana jau vairākus gadus notiek Vangažos, kur SIA “Entalpija” saņēmusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju. Dedzināšana notiek ar gāzi, sildot ūdeni un siltumu Vangažu industriālās zonas uzņēmumiem.

Smārda veidi

“Smakas ir, bet neregulāri. Smakas ir ļoti dažādas – tādas, ka vēmiens nāk, un tādas, ka acis asaro. Atkarībā no tā, ko dedzina, un no vēja virziena,” otrdien Vangažos stāstīja Gaujas ielas 27. nama iedzīvotāja Irēna Tikāne. Viņa piebilst – nebūtu jau nekas pretim, lai uzņēmējs dedzina, tomēr vajadzētu to darīt bez kaitējuma citiem vangažniekiem. Citas vangažnieces Ināras Streistermanes un viņas kaimiņu saimniecībās, kas atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no dedzinātavas, neaug ābelītes un krūmi. Saimniece ir pārliecināta – iemesls, visticamāk, ir no netālās dedzinātavas vēja nestais piesārņojums.

SIA “Entalpija” ūdens sildīšanas krāsns atrodas pilsētas industriālajā zonā, aptuveni kilometru no daudzdzīvokļu namiem. Turpat netālu atrodas četru dzīvokļu māja, kur dzīvo Irēna. Priežu ielā aptuveni kilometru no dedzinātavas pie daudzdzīvokļu namiem sastaptā Anna stāsta, ka pati strādā industriālajā zonā. Kad kūpot “Entalpijas” skurstenis, patiešām neesot ko elpot. Arī veļa pēc žāvēšanas ārpus telpām pieņemot nepatīkamu smārdu. Anna ar kaimiņu Leonu atceras, ka pirms vairākiem gadiem dedzināšana vērtēta sabiedriskajā apspriešanā, tomēr vangažnieku iebildes vērā nav ņemtas. “Vajadzētu dedzināšanu pārcelt uz tukšu vietu, tomēr šeit atrodas katlumāja. Ja uzliktu filtru…” vērtē Leons.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ребят, уже всё возможное, в принципе, сделано. Фирму закрыли на капремонт, разрешения отняли….Проверка после ремонта (если он будет проведён) состоится… Вся эта война с Энталпией началась с середины ноября…и ответ от ВВД и Министерства по охране окружающей среды получен ещё в январе…как-то вы припозднились с эмоциями….

  2. Padomietim gaisa (kas pieder visiem) piesārņošana ir “normaļnij”. Galu galā Maķuškā sen jau piesārņo visu — arī cilvēku smadzenes.

  3. Tā nedrīkstēšana mājās sadedzināt savus atkritumus ir tikai kādu
    privātbiznesu LOBĒŠANA !!!
    Kāda atšķirība KUR sadedzina, ja vienalga SADEDZINA un sadegšanas
    produkti izkūp gaisā !!!
    Cik daudz sadzīvē ir tādu vielu, kuras var sadedzināt TIKAI augstā temperatūrā ? Viss tikai naudas izvilkšanai no iedzīvotāju
    kabatām !
    Ja tas vides dienests tā rūpētos par iedzīvotāju veselību, tad
    katram inspektoram kaklā karātos kontroles ierīce !
    Briseles sacerē idiotiskus noteikumus, vietējie kvekšķi uzreiz
    roku pie cepures: – Būs darīts ! —

Draugiem Facebook Twitter Google+