Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. aprīlis, 2015
Drukāt

Snēpeles dubļu cīņas. Ceļu dēļ strīdas kaimiņi un pašvaldība (15)

Foto no Snēpeles pagasta arhīvaFoto no Snēpeles pagasta arhīva

Kuldīgas novada Snēpeles pagastā lielsaimnieku un divas mazsaimnieku ģimenes strīdas par to, kā būtu izmantojami gar mājām ejošais pašvaldības ceļš un uz mājām ejošais kopējais servitūta ceļš. Tagad, pavasarī, kad ceļi rūgst un dubļi līdz ausīm, nesapratne sevišķi asa. Pa asti no visiem dabū arī pašvaldība: ka nespēj uzturēt ceļus kārtībā un nerisina laucinieku problēmas.

Ceļi patiešām slikti

Lai nokļūtu strīda zonā, no Skrundas–Kuldīgas asfaltētā lielceļa jānogriežas uz šaura un līkumota zemes ceļa. Tas patiešām nav labs: bedres, peļķes un dubļi. Lai gan jābrauc vien daži kilometri, ir ko saspringt. Kā vēlāk noskaidroju, arī no citām debespusēm uz strīdu zonu neved neko labāki ceļi. Acīmredzot ceļu uzturēšanu apgrūtina paugurainais apvidus un smaga, mālaina augsne. Tuvošanos Laura Reimaņa saimniecībai “Lejas Āzeri” (apsaimnieko 230 hektārus) var sajust, saredzēt un saost. 100 gaļas liellopi, kas visu cauru gadu dzīvo aplokos brīvā dabā, atstāj pēdas. Noēstas ganības, aploku drātis, paši dzīvnieki mežmalā, smaciņa (lopi taču) un arvien sliktāki ceļi, jo bez pietiekami jaudīgas traktortehnikas un uzkabes iekārtām saimniecībā iztikt nevar. Laukos kā jau laukos – tur, kur daudz lopu, īpaši pavasarī un vēlā rudenī, nav nekāda idille. Ja vien nav supersaimniecība ar asfaltētiem vai blīvi blietētiem šķembu ceļiem, pagalmu un tehnikas novietni. Bet 33 gadus vecais Lauris, kas pārņēmis saimniecību no vecākiem, neko tādu vēl nevar atļauties. Tāpēc problēmas ar ceļiem pastāv.

Lauris problēmās vaino pašvaldību, kas ne tikai neiegulda naudu ceļu uzturēšanā, bet nemākot tos kopt.

“Ceļus šķūrē pussalūzis padomju laika greiders, kas pa vairākiem gadiem ceļus izgreiderējis kā grāvjus – stumj tik zemi nost gar malām, ziemā uzkrīt trīs sniega pārslas, un tik dragā! Tālab ceļa grāvji, kurus neviens netīra, tiek aizbērti, un tie aizaug, caurtekas aiziet ciet. Gar ceļiem sāk augt krūmi, un daudz kur pats ceļš kļuvis par grāvi. Vietām lielas peļķes uz ceļa turas mēnešiem, lietus laikā ūdens straumēm plūst pāri ceļam,” stāsta saimnieks.

Ejam pa ceļu, un par to varu pārliecināties pats savām acīm. Vienlaikus Lauris runā arī par šejienes zemes struktūru, kas esot mālaini smilšaina un ļoti slikti novada ūdeni. Pa meliorācijas caurulītēm ūdens tekot, bet uz laukiem ir dubļi un peļķes, kas nežūst pat nokalnēs. Saprotams, kāda slodze šādos apstākļos ir ceļam, pa kuru ikdienā ar traktoru braukā Lauris. Viņš smejoties stāsta, ka bija atbraukusi pagasta pārvaldniece un ieteikusi vai nu likvidēt lopus, vai tiem uz ganībām jau agrā rudenī savest barību, lai pietiek līdz nākamajai vasarai…

Ceļa dubļos un lopu mēslos kaimiņi vainojot Lauri un uzsūtījuši pašvaldības policiju, kurai nācies skaidrot, kāpēc viņam ar traktoru jābrauc pa ceļu un nost no tā, ka riteņiem pielīp dubļi un vēl kaut kas no pļavām, kas paliek uz ceļa, kā no traktora riteņiem veidojas gropes.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kaut kādreiz arī kāds pastītos ko pagasts dara nevis ko nedara. Pazīstot iepriekšējo pagasta vadītāju tad mums puse netika darīta no tā kas tagad notiek. Pagasts tiek sakops par cilvēkiem tiek domāts iespēju ropežās . Kad bija vecā pārvaldes vadītāja vis bija vispār pašplūsmā un tad tas bija labāk? Tā ka viss nav tikai melns vai balts.

  2. Es arī Lauri pazīstu. Varu teikt par viņu tikai visu to labāko. Strādīgs un uzņēmīgs cilvēks, laukos tādu paliek arvien mazāk, starp citu! – visi vai nu mūk uz ārzemēm, vai nu bīda kaut kādu “kupi-prodaj” biznesu. Šeit cilvēks strādā un saimnieko, un vispār, bez jaunajiem lauksaimniekiem tie lauki izmirs līdz pēdējam, ka nemetas! Tāpēc viņus vajag atbalstīt. Tak lauki tie ir, ne Rīgas centrs un loģiski, ka bez traktora tur nevar iztikt, un dubļi arī ir, jo pašvaldība savu ceļu uzturēšanā neiegulda pietiekami. Un kā pagasta galvenā amatpersona var pateikt apmēram kaut ko tādu kā “ja kaut kas nepatīk, likvidējiet to saimniecību, vai nu barojiet lopus tikai laikā, kad nav dubļu!” Absurds, “ļoti profesionāli” ieteikumi problēmas risināšanai. Par ceļiem nodokļos aiziet treknas summas, nez, kur tas viss paliek!? Vienmēr vainīgi lauksaimnieki, vidusšķira vai kāds cits, tikai ne “augšas”. Tas attiecas arī uz situāciju visā Latvijā. Uzpūsti nodokļi un birokrātijas aparāts, kas nekas ne par ko nenes atbildību.

  3. Lauri! Tā pavecā kundze kopā ar Tevi ir tava mamma?

  4. Nu protams labāk sēdēt mājās un neko nedarīt {prasīt pabalstu pagastā} .Kā lauksaimnieks var iztikt nebraucot ar traktoru un tas taču skaidrs ,ka lielā tehnika ceļu bojā. Mums vienmēr ir vainīgi strādājošie.Ļoti labi zinu kā traktors var sabojāt jebkuru ceļu vai sētu slapjā laikā ,bet nožūs un viss būs kārtībā. Galvenais ,ka cilvēks strādā ,ne mūk uz ārzemēm vai lūdz pabalstus.

  5. Man gan tas Lauris patīk! Īsts un kārtīgs latvju zemnieks, kuram darbs un tikums nav svešs! Ļoti labsirdīgs un izpalīdzīgs saimnieks. Lauri turies!

  6. Izskatās, ka tiek aizmirstas pāris vienkāršas lietas. Lauris brauc ar bezakcīzes degvielu, tātad uz koplietošanas ceļiem viņam nav ko meklēt ar traktoru. Visi laucinieki maksā gan ceļa, gan īpašuma nodokļus- kur tā nauda pazūd? Desmitiem reižu pieauguši štati pagastos, kas tērē bez jēgas nodokļu naudu. Pats esmu tūkstošiem latu ieguldījis savā ceļā, tagad visa ģimene izdeklarēsimies no pagasta lai tiem liekēžiem netiek mūsu IIN naudiņa kaut principa pēc un tā nu nav mazā summa, jo strādājam citur. Pagastu centros velk jaunus ūdensvadus, kanalizācijas, trotuārus par mūsu naudu, bet pārējiem netiek nekas.

  7. Vienīgā iespēja ir – atjaunot pirmskara un arī pēckara (līdz kolhozu laikiem) praksi, kas uzliek katram ceļa lietotājam (zemes īpašniekam, nomniekam) par pienākumu kopt un uzturēt kādu noteiktu ceļa posmu – uzbērta grants, iztīrīti grāvji, caurtekas u.c. Un pašvaldībai – tiesības uzlikt soda naudas, ja ceļš nav kārtībā. Tas liks pašiem braucējiem kā saimniekiem rūpēties un arī tīšuprāt ceļus neizdangāt.

  8. pati pastaigatu nedelinu pa tadu celu un nebutu jakaro uzreiz ar sataisitu.

  9. Kārtīgs saimnieks lopbarībau sausā laikā saved tuvāk lopu novietnei, sakrauj kaudzē, nosedz, lai slapjā laikā nebūtu jaizbraukā lauki un ceļi. Šeit redzama nolaidība un bezkaunība.

    • Šai saimniecībai barība ir savesta vienuviet un arī izpalīdz saimniekiem kam jau sien pietrūcis,bet lopi tāpat ,kā cilvēki grib ēst katru dienu .Ar traktoru tikai ieved turēšanas aplokā.Tas lopiņš jau nesaprot vai līst,vai snieg.Pa gaisu arī nevar aizsūtīt.Varbūt Jums ir sava pieredze ar ko padalīties,pieved rudenī kamēr sauss un izdzīvo līdz var laist ganībās.

  10. Izskatās ka Lauris ir ritīgs nevīža. Protams pa ceļu ar traktoru ir jābrauc, tur nav ko piebilst, bet jau vienā bildē redzams, kā dubļu jūra no paša lauka uz ceļa izstumta. Sakop savu apkārtni!

    • paskaties kas notiek uz lauku -nostūru pašvaldības ceļiem..ne jau ši ir vienīgais tāds gadījums,arī mēs rudenī vēlā un pavasarī nevaram izbrist pašvaldības ceļu ..kur nu vēl izbraukt..atbilde ir tāda -nu ko lai dara -tādi laika apstākļi….

    • Viņš ir Vīrietis ar lielo burtu.Ar savu saimniecību Lauris tiek galā viens,bez papildstrādniekiem un regulāri arī palīdzēja kaimiņiem ar tehniku gan ziemā gan sienu laikā.Patiesībā tie Reimaņi ir kā skabarga acī.Visi stādā,augstākās izglītības,doktori,lielsaimnieki un visi viens par visiem visi par vienu.Man viņu ģimene patīk.Par to ceļu pārvietojas daudz saimnieku kam tur ir zemes,bet vaino vienu,kuru saimniecībai brauc cauri.

  11. Citos pagastos ir tieši tāpat. Pašvaldība ceļu nelabo, bet visi uzskata, ka ta to var braukt kā grib, jo tas taču pašvaldības ceļš. Tie , kuri dzīvo tālāk un kuriem nav traktora, bet tikai vieglais automobilis – var iet ar kājām pa dubļiem, nesot savas mantas (piem. pārtiku) vai mazus bērnus uz muguras.

  12. Cien. autor rakstam pievienota shema ,kur topografiskais plāns?

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+