Sniegs paralizē Itāliju 0
Kopš aizvadītās nedēļas Itālijā valda neparasts aukstums un sniegs, kas ietērpis baltā arī tos valsts reģionus, kur sniegs ir liels retums. Lai gan laika prognozes vēstīja par sala tuvošanos vairākas dienas iepriekš, Itālija nav pratusi sagatavoties aukstā laika radītajām problēmām.
Visvairāk tas manāms galvaspilsētā, kas ir spējīga veiksmīgi uzņemt milzīgus masu pasākumus ar miljoniem cilvēku piedalīšanos, bet pēc pāris centimetriem sniega kļuvusi pilnībā paralizēta.
Sniega gūstekņi
Aizvadīto dienu spelgonis Itālijā ir bargākais sals pēdējo 55 gadu laikā un ir prasījis vairāk nekā trīsdesmit cilvēku dzīvību. Sniega dēļ izsludināta ārkārtas situācija Abruco un Lacio reģionā, daudzviet ceļu un ietvju tīrīšanā iesaistīts karaspēks. Vairākas mazās lidostas pilnībā slēgtas, bet lielajās lidostās daudzi reisi atcelti vai kavējas. Sniega un apledojuma dēļ tika slēgtas arī divas autostrādes, bet citur vērojami sastrēgumi.
Tāpat laika apstākļi sagādājuši lielus pārbaudījumus Itālijas dzelzceļam, jo uz sliedēm sakrājies sniegs un kritušie koki veicinājuši vilcienu kavēšanos. Divi vilcieni šā iemesla dēļ apstājušies uz 25 stundām, un vienā no tiem pie Karsoli stacijas netālu no L’Akvilas pilsētas 190 cilvēki palikuši par gūstekņiem, jo nav varējuši izkāpt no vilciena.
Otrs vilciens, kurā ceļoja arī grūtniece, apstājās pie Tivoli. Šajā gadījumā pasažieriem tika piedāvāts pārnakšņot viesnīcā, taču vienlaikus tika solīts, ka vilciens drīz turpinās ceļu, tāpēc lielākā daļa ceļotāju izvēlējās gaidīt vagonos.
“1985. gadā bija divdesmit dienas, kad temperatūra nokritās līdz -14 grādiem,” pastāstīja Romas tuvumā dzīvojošā 53 gadus vecā Anna. “Toreiz vilcieni nekursēja, jo pārmijas bija sasalušas. Pēc tam tika iztērēti miljardi liru, lai notikušais vairs neatkārtotos. Un tagad redzam, ka nekas nav mainījies. Būvējam ātrgaitas dzelzceļu, bet pie dažiem grādiem sala tieši ātrvilcieni ir pirmie, kas vairs nekursē. Kādreiz aukstajā laikā vilcienu satiksme tika pastiprināta, bet tagad vilcieni kavējas vai tiek aizstāti ar autobusiem, radot vēl papildu slodzi autoceļiem. Būtu labāk ātrgaitas vilcieniem domāto naudu novirzījuši ceļu tīrīšanai!” sašutusi ir Anna.
Ar sandalēm ziemā
Laura Gudēna ir latviete, kas dzīvo Parmā. Viņa brīnās: “Skatos pa logu, manai mājai tieši blakus ir apvedceļš. Kad sāk snigt, visas mašīnas brauc ar apmēram 20 km stundā. Es prasu, vai tas ir normāli, ka nav obligāti jābūt ziemas riepām. Izrādās, ne visur tās ir obligātas, tām jābūt tikai tur, kur pašvaldība ir tā nolēmusi. Es saku, bet vai tad jūs ziemā sniegā ar vasaras sandalēm arī staigājat? Velkat taču ziemas zābakus! Un kāpēc par riepām nevar izdot likumu, ka ir obligātas ziemas riepas? Es vēl saprotu Dženovā vai kaut kur citur, kur sniegs gadiem nav manīts, bet Parmā, kur katru ziemu snieg!”
Šajās dienās daudzas pašvaldības noteica aizliegumu pārvietoties bez ziemas riepām vai pretslīdes ķēdēm, taču šī piepešā rīkojuma izpilde bija apgrūtināta, jo ķēžu cena dažu stundu laikā dubultojās un, pat neskatoties uz nesamērīgo cenu, tās drīz vien bija grūti atrodamas.
Ziemai nebija sagatavojušies pat transporta uzņēmumi, piemēram, Romā aizvadītajā nedēļas nogalē kursēja tika ceturtā daļa pilsētas autobusu, jo pārējiem nebija ziemas riepu. Sabiedriskā transporta trūkuma dēļ taksometriem tika atļauts izņēmuma kārtā braukt ar vasaras riepām, taču vairākums tomēr izvēlējās labāk palikt garāžā.
Romā meklēs vainīgos
Piesnigušo ceļu un sniega tīrīšanas tehnikas trūkuma dēļ daudzi mazie ciemati palika nogriezti no ārpasaules, bet krītošie koki pārrāva elektrolīnijas, atstājot bez elektrības 42 000 ģimeņu.
Taču situācijas, kas ir grūti novēršamas nomaļās vietās, nav pieņemamas lielo pilsētu iedzīvotājiem.
Itālijas galvaspilsētas dzīve uz vairākām dienām tika pilnībā paralizēta, jo sniegs no ielām netika tīrīts, trūka sāls, tehnikas un pat rīcības plāna šādām situācijām, bet iestādes novēla atbildību viena uz otru.
Romas mērs Džanni Alemanno ir apsolījis pēc notikušā izveidot izmeklēšanas komisiju, lai atklātu neizdarību iemeslus un vaininiekus.
Septiņdesmit gadus vecais Romas iedzīvotājs Mauro atceras pagājušajā piektdienā piedzīvoto: “Pusdienlaikā iznācu no slimnīcas, kur biju uz pārbaudi. Sniga lielām pārslām. Gāju kājām uz mājām, asfalts bija slidens. Lēnītēm pārnācu mājās. Ieslēdzu televizoru, lai noskatītos reģionālo ziņu raidījumu, un redzēju pilsētas mēru Alemanno, kurš mierināja iedzīvotājus, ka kontrolē situāciju pilsētā. Drīz pēc tam mājās pazuda elektrība un arī apkures radiatori kļuva auksti. Mēģināju sazvanīt elektroapgādes uzņēmumu, taču tur neviens neatbildēja. Zvanīju uz pašvaldības centrāli, tur spēja tikai ieteikt zvanīt elektroapgādes uzņēmumam. Mēģināju sazvanīt Civilās aizsardzības dienestu un 112, bet arī tas nebija iespējams. Paliku bez elektrības un apkures astoņas stundas, no kā cieta mana veselība. Un tas nozīmē mēra solīto situācijas kontroli?”
