Šo melno dienu nedrīkst aizmirst 0
Pirms 73 gadiem, 1939. gada 23. augustā, nacistiskā Vācija Hitlera vadībā un Padomju Savienība Staļina vadībā parakstīja tā saukto Molotova-Rībentropa paktu, iekļaujot Baltijas valstis PSRS ietekmes sfērā. 1940. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija tika okupētas un nelikumīgi iekļautas PSRS sastāvā.
Pakts mainīja vēsturi un bija arī sākums nežēlīgākajam karam cilvēces vēsturē. Daudzi cieta no totalitārajiem režīmiem vēl gadu desmitiem arī pēc kara beigām. Tādēļ šodien, 23. augustā, Eiropā atzīmē visu totalitāro un autoritāro režīmu upuru Eiropas piemiņas dienu. Šo datumu par piemiņas dienu 2009. gadā izsludināja Eiropas Parlaments.
Bet Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 23. augusts tika pieminēts jau iepriekš – pakta noslēgšanas 50. gadadienā, 1989. gada 23. augustā, notika unikāla akcija “Baltijas ceļš”, kad tūkstošiem cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja dzīvo ķēdi cauri visām trim Baltijas valstīm.
Jau pirms 25 gadiem, 1987. gada 23. augustā, Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki – 86” sarīkoja demonstrāciju pie Brīvības pieminekļa Molotova–Rībentropa pakta nosodījumam. Pirms tam grupas aktīvisti nāca klajā ar aicinājumu: “23. augusts ir Baltijas tautu melnā diena, jo šajā datumā 1939. gadā divas totalitāras lielvaras Molotova un Ribentropa personā savā starpā parakstīja līgumu ar slepeniem pielikumiem, kuros tika izšķirts triju suverēnu Eiropas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas liktenis. Norisinājās kārtējā vēstures drāma, lielvalstīm savā starpā sadalot vēl nepiederošas zemes. Šo melno dienu nedrīkstam aizmirst, atstāt vēsturē baltus plankumus vai izlikties, ka šādu faktu nemaz nav… “Helsinki – 86″ uzaicina tautiešus šā gada 23. augustā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, pieminot šīs negodīgās, varmācīgās vienošanās upurus. Proti – lielvaru karā kritušos karavīrus un bojā gājušos civilos iedzīvotājus.” Mītiņi notika arī Lietuvā un Igaunijā.
