Latvijā
Novados

“Šobrīd sākas Ilūkstes novada ļaužu pretošanās, lai mūs nepiepludinātu Daugavpilij.” INTERVIJA ar Stefanu Rāznu3


Stefans Rāzna: “Mūsu gadījumā iecerēta atgriešanās pie padomju sistēmas pilnā mērā. Bet tā būs negantāka nekā pie padomju režīma.”
Stefans Rāzna: “Mūsu gadījumā iecerēta atgriešanās pie padomju sistēmas pilnā mērā. Bet tā būs negantāka nekā pie padomju režīma.”
Foto: Valdis Semjonovs

Kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce parādījis ministrijā uzzīmēto karti ar iespējamām administratīvi teritoriālām pārmaiņām, Latvijā dzirdama satrauktu balsu dunoņa, jo daudzi ir nemierā ar iecerētām pārmaiņām, grib dzīvot kaut mazā, bet tomēr savā vietējā pašvaldībā. Politiski vistrakāk teritoriālā reforma skar Ilūkstes novadu, jo, atdodot to “zem Daugavpils”, kā Rīgas ministrijā gudrinieki izprātojuši, tiek traumēta novada iedzīvotāju latviski sēliskā identitāte. Ko saka Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs STEFANS RĀZNA (ZZS)?

 

S. Rāzna: 2002. gadā ar lielu piepūli izcīnījām savu neatkarību no Daugavpils rajona, kas bija mākslīgi veidots 1962. gadā, kad toreizējie varasvīri nolēma likvidēt Ilūkstes rajonu un pievienot lielajai blakuspilsētai. Pirms 17 gadiem mūsu ļaudis nobalsoja par sava – Ilūkstes – novada izveidošanu, ar ko lepojāmies, augām, attīstījāmies, un esam kļuvuši par pievilcīgu un stipri iekārojamu teritoriju.

Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) zīmētā karte velk uz atkal atgriešanos Daugavpils “rajonā”, kaut faktiski 1962. gadā tika pārkāpts Satversmē noteiktais Latvijas iedalījums Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, un mūs varmācīgi pievienoja Latgalei.

Šobrīd sākas Ilūkstes novada ļaužu pretošanās, lai mūs neatbilstīgi Satversmei nepiepludinātu Daugavpilij, jo esam gadsimtiem sēļu apdzīvotas zemes apgabals.

 

Latvijas Pašvaldību savienības kongresā sēļi cieti teica nē tādai reformai, kādu iecerējusi atbildīgā ministrija. Vai neko nevajag reformēt?

Pirmkārt, jebkurai reformai jābūt ar pamatojumu. Otrkārt, pašreiz Saeimā vienbalsīgi atbalstīts, ka vajag administratīvi teritoriālas pārmaiņas, bet paklausies, kā viena partija domā tā, otra tā, trešā tā, – tur vienbalsība pazūd.

Domāju, reforma ir notikusi. Pagājuši desmit gadi, kopš valsts ir nomierinājusies, cilvēki iedzīvojušies un saraduši ar jaunvilktajām robežām. Droši vien varētu pārskatīt atsevišķu novadu iekārtojumu, iespējams, cilvēki kaut kam grib brīvprātīgi pievienoties, kaut kur varbūt vajag pieregulēt, taču mūsu gadījumā paredzēta atgriešanās pie padomju sistēmas pilnā mērā.

Bet tā būs negantāka nekā pie padomju režīma.

Ja mūsu centrs būs Latvijas otra lielākā pilsēta, tūlīt sākas ideoloģiskā cīņa: pilsēta – lauki. Diez vai lielpilsēta spēs izprast lauku problēmas, droši vien neveidos lauksaimniecības departamentu kā struktūrvienību. Tā būs administratīva vadīšana, kamdēļ būsim lieli zaudētāji.

Bīstamākais ir vēl cits. Ilūkstes novadā dzīvo 65% pamatnācijai piederīgo – latviešu. Bet jaunajā veidojumā latvieši kļūs par minoritāti – 23%. Tas ir nopietns faktors, kas atsauksies uz valsts drošību, un tādējādi tiek zaudēta mūsu identitāte. Kas zina, vai netiksim piespiesti svinēt jaunas tradīcijas. Teiksim, obligāti piedalīties 9. maija gājienā, kur Daugavpils arvien ir tīta sarkanos karogos, kur iet skolēni – kādu vēsturi bērniem māca?

 

Tāda pie apvāršņa redzamā nākotne rada rūgtumu cilvēkos.

Ja paskatās uz administratīvi teritoriālo reformu tādā veidā, kādā to piedāvā, es neredzu uzlabojumus ne no viena skatupunkta. Ministrs Pūce apgalvo, ka uzlabosies pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības vide un radīsies iespēja pašvaldībām vairāk attīstīties. Nu, piemēram, pakalpojumi. Pašlaik valsts pakalpojumi intensīvi “iet prom” no novada. Pēdējā valsts iestāde, kas te vēl darbojās, bija Nodarbinātības valsts aģentūra, un nu arī tā ir projām.

Jaunajā modelī tās pēdās sekos arī līdz šim sniegtie pašvaldības pakalpojumi.

Droši vien likvidēs būvvaldi, izglītības nodaļu, grūti saprast, kas notiks ar veselības centru un skolām, vai tās negaida slēgšana. Vai tie ir ieguvumi, kas skaitās tā vērti?

 

Nu labi, nevajag visu pārcelt uz Daugavpili, bet kāda būtu pozitīvi vērtējama administratīvi teritoriālās reformas daļa?

Manā skatījumā Ilūkstes novads ir optimālais “etalona” novads. Tas ir ērti pārraugāms, mums ir apvienoti seši pagasti, divas mazpilsētas Ilūkste un Subate. Iedzīvotāju vidū ir laba komunikācija, abpusēja saskarsme ar novada vadību, ierēdņiem, kurus pazīst un bieži satiek. Līdz 2009. gadam valstī “valdīja” iedzīvotāju brīvi organizēta kopiena “pagasts”.

Arī pirmskara teritorija bija nosēta pagastiem, kur bija savas vietvaras, un iedzīvotāji jutās labi, valsts bija stiprākā.

Tā bija viegli pārvaldāma teritorija, kurā nevarēja iekļūt nevēlams svešinieks. Arī šobrīd lietderīgi veidot pārvaldību noteiktā pārraugāmā mērogā, lai teritorijas tiktu tikpat labi pieskatītas. Nav jāveido lieli monstri, kur zūd komunikācija starp vietējiem cilvēkiem un vietvaru. Un nav jāprognozē tas, kas bija redzams jau rajonu laikā – jo tālāk no centra, jo mazāka attīstība.

Nesen apbraucu Latvijas robežu, sākot no Krāslavas, tālāk gar Kārsavu, Baltinavu, Api, ar finišu Rīgā. Redzēju, cik skaista ir mūsu valsts, bet tā tukšojas. Tas ir ļoti skumji, un nesekmīgi veikta reforma var darīt skaisto zemi vēl tukšāku.

 

Cik zaļo un zemnieku pārstāvju vēlēšanās iekļūs Daugavpils lielnovada domē?

Šis ir ļoti svarīgs jautājums. Pārstāvniecība no laukiem būs minimāla vai nebūs vispār. Laukiem, ko sastāda Ilūkstes un Daugavpils novadi, būtu 30 tūkstoši iedzīvotāju, kam jākonkurē ar 93 tūkstošiem balsotāju pilsētnieku. Tā ka viedokļi domē noteikti dalīsies. Gan etniski, gan “šķiriski”.

 

Rāznas kungs, bet jūs pārstāvat Zemnieku savienību, tāpēc jums var atbildēt, ka gribat pretoties progresīviem pārkārtojumiem no stagnātiskām pozīcijām.

Nuja. Tā sanāk. ZZS piekrīt uzskatam, ka teritoriju robežu mainīšana nedrīkstētu notikt bez tajā dzīvojošo piekrišanas, bez cilvēku viedokļu uzklausīšanas. Bet tāpēc vien taisīt reformu, lai likvidētu ZZS atbalsta centrus laukos? Negribu ticēt, kaut gan ir viedoklis, ka tā izskatās pēc politiskas lietas, jo iecerētās pārmaiņas nav ne saimnieciski, ne valstiski izplānotas.

Arī mēs pieņēmām lēmumu organizēt aptauju, lai uzzinātu iedzīvotāju domas.

 

Vai būs vietējie, kas teiks – varam iet kopā ar Daugavpili?

Ir arī tādas domas. Bet tās gan īpaši jāņem vērā reformas īstenotājiem, jo tas ir nopietns faktors apstākļos, kad Rīga, Rēzekne, Daugavpils šobrīd ir “Saskaņas” reālas citadeles.

 

Jūs pasvītrojat domu, ka reforma nelabvēlīgi ietekmēs valsts drošību. Kādā ziņā?

Jo vēl lielākā mērā turpināsies depopulācija, un īpaši būtiski tas ir pierobežā, no kurienes jau šobrīd visi aizmukuši. Daugavpils pilsētas galva Elksniņš labprāt mūs ņemtu savā pārvaldībā, un tas nozīmēs, ka “Saskaņa” turpmāk valdīs arī Daugavpils un Ilūkstes novados. Vara Daugavpilī it kā svārstās, no vienām rokām pāriet otrās, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti apliecina, ka pāri 80% daugavpiliešu atbalsta vai nu “Saskaņu”, vai Krievu savienību. Vai tas nav valsts drošības jautājums?

 

Kāds ir Ilūkstes novada skolu tīkls?

Plašs, ar pamatskolām Subatē, Eglainē un Raiņa vidusskolu Ilūkstē tas apvienots vienā skolā ar dažādām mācību vietām. Un ir profesionālās izglītības iestāde Bebrenē, mūzikas, mākslas skolas. Mēs neko nelikvidējam. Cenšamies skolēniem nodrošināt viegli sasniedzamu mācību vietu.

 

Izglītības ministrijas kritērijiem atbilstat?

Kritēriji šobrīd sataisīti skarbi, kaut ministre tos nedaudz mīkstinājusi. Pašreiz varam izpildīt, bet nākotnē, ja turpināsies cilvēku pazušana no zemēm, var rasties problēmas.

 

Redz, jūs gribat dzīvot patstāvīgi, bet pašvaldību izlīdzināšanas fondam esat ar savu karoti klāt.

Nu te ir jautājums, vai mūs plāno pievienot stiprākai vai vājākai pašvaldībai? Statistika rāda, ka saskaņā ar valstī noteikto attīstības indeksu Ilūkstei tas ir -0,8, kamēr Daugavpils pilsētai -1,79. Divreiz vājāks. Kas attiecas uz izlīdzināšanas fondu, pērn mūsu budžetā no fonda ietecēja par apmēram 100 000 eiro mazāk, bet iedzīvotāju maksātajā ienākuma nodoklī bija vērojams pieaugums. Turpretī Daugavpils no izlīdzināšanas fonda saņēma vairāk.

Ņemot vērā, ka līdzekļi tiek virzīti pēc modeļa “9 plus 21” attīstības centriem, ilgākā posmā lielām pilsētām vajadzētu mazināties šiem “palīdzības” maksājumiem. Tā nenotiek. Turklāt valsts, pasludinot “9 plus 21” modeli, automātiski deva zīmi baņķieriem, uzņēmējiem – ārpus tām teritorijām biznesu netaisiet. Ārpusē ir riska zonas, valsts izziņotas neperspektīvās teritorijas. Pat uzņēmējiem gribot veikt investīcijas, bankas nedeva aizdevumus, aizbildinoties – jūs gribat ieguldīt nepareizajā vietā.

Jājautā – vai, uztaisot novadu ar vienu lielu pilsētu, uzņēmēji kļūs drošāki investēt?

 

Raksturojiet, lūdzu, ar skaitļiem, kāda ir uzņēmējdarbība novadā!

Rīgas politiķi, reformas veidotāji operē ar skaitļiem, itin kā laukos nav pievilcīga vide uzņēmējdarbībai. Mēs izdarījām kopsavilkumu no Lauku atbalsta dienesta, cik cilvēku piesakās uz platībmaksājumiem. Skaitot kopā ar SIA, dabūjām zināt, ka Ilūkstē darbojas 1050 uzņēmēji. Tas ir gana labs rezultāts novadā ar 7200 iedzīvotājiem. Šeit nav rūpnieciska ražošana, jo novads ir agrārs, taču šajā jomā ir liela rosība, nav neapstrādātu zemes platību, ir daudz vidējo, mazo saimniecību, ir jaunie zemnieki, kuri atgriezušies tēvijā no ārvalstīm.

 

Ministrs Pūce saka – dodiet argumentus, kāpēc negribat reformēties, viņš pieļauj kartes korekcijas. Jūs negribat iet kopā ar Daugavpili, bet, ja plāns paredz lielākus novadus, vai esat ar mieru apvienoties Sēlijā?

Esam septiņi sēļu novadi, un tas ir viens no variantiem. Problēma ir ar centriem. Loģiski būtu dalīt Sēliju divos novados ar diviem kultūrvēsturiskajiem, kādreiz bijušiem apriņķu centriem Ilūkstē un Jaunjelgavā.

Tā būtu svētīga lieta, saglabājot un stiprinot piederību Sēlijai.

Šajā kartē – kas notiek? Vienu Sēlijas daļu pievieno Aizkrauklei, mākslīgi radītai pilsētai ar savām tradīcijām un atrašanos Daugavas otrā krastā. Bet Ilūkstes novads var būt arī patstāvīgs, jo ir visām likumiski noteiktām mērauklām atbilstīgs. Šobrīd reformu virza tik straujā tempā, ka cilvēki vēl neaptver, kas notiek. Karti parādīja nesen, cilvēki sākotnēji bija apmulsuši, tagad sāk debatēt, apmainīties ar informāciju.

 

Pūce nolicis – 2021. gada pašvaldību vēlēšanas jārīko pēc jaunajiem spēles noteikumiem. Ko darīs ilūkstieši, ar varu piespiesti Daugavpilij?

Domāju, Ilūkstes ļaudis nesamierināsies un visādās formās paudīs savu viedokli.

 

VIEDOKLIS

Uzņēmējs: mazās pašvaldības ir operatīvākas, pretimnākošākas

Saistītie raksti

Ēriks Beļevičs, uzņēmējs, “Modus holding” īpašnieks: “Mans redzējums, ka visur nevar reformēt vienādi. Ir vietas, kur pārmaiņas būs okei, un ir vietas, kur ne. Mēs ar savu projektu speciāli un apzināti nācām uz Ilūksti. Mūsu ražotne ir metāla konstrukciju ražošana, tās ir noliktavas, loģistikas centri, stadioni, tirgū pieprasīta produkcija un plānojām investīcijas trīs miljonu apmērā. Uz Ilūksti nācām ne tikai tāpēc, ka te esmu dzimis un audzis. Redziet, birokrātija ir apgrūtinoša jebkuram uzņēmējam.

Skatījāmies variantus Ventspils pusē, Daugavpilī, palikām pie šī. Tas ir izdevīgi, pirmkārt, ģeogrāfiski, jo tepat ir Lietuva, Baltkrievija, Krievija, kas dod resursus un var būt produkcijas noņēmēji. Otrkārt, apstāklis, ka mazās pašvaldības ir operatīvākas, pretimnākošākas, un tajās viss ir skaidrs kā diena. Lielās pašvaldībās ejamais ceļš mēdz būt pārāk ilgs un sarežģīts. Turklāt Daugavpilī ir tāds birokrātijas vilnis, ka brīžam jābrīnās. Pašreizējais ministrs uzstājas pret to, tīra Rīgu, bet, kad latvisko sēļu Ilūkstes novadu mēģina pievienot Daugavpilij, kur pie varas ir “Saskaņa”, – tur nav iebildumu. Tas izraisa neizpratni un sašutumu.”

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīgas domes koalīcijā varētu būt izveidojušās jaunas nesaskaņas
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bērna nolaupīšanas lietā ECT atzīst Latvijas pārkāpumu procesuālās vienlīdzības neievērošanā
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Sociālās mājas būvniekus Bolderājā pārsteidz uzietā padomju armijas munīcijas noliktava
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
8 stundas
LE
LETA
Sports
Svarcēlājs Griškovs par aizliegto vielu lietošanu saņem četru gadu diskvalifikāciju
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Naktī Purvciema iedzīvotājs sēž uz vakts un pieķer riepu dūrēju 1
6 stundas
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Koalīcijā runāšana caur puķēm tāpat neko nedod
11 stundas